Vētra nav ekoloģiska katastrofa!

Saistībā ar 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem.

Saistībā ar 8. un 9.janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem.
Kļūdainai izpratnei un lēmumu pieņemšanai šajos jautājumos var būt ilglaicīgas sekas un situācija mežos vēl vairāk var pasliktināties - gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti.
Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liels dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu "tīrīt postījumus", kas notiks plašās teritorijās, vienlaikus radot plašus, ilglaicīgus traucējumus.
Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība - jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām.
Notikušais ir pierādījis, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, tas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā - lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus.
Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes un cits), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus.
Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, uzmanība būtu jāvērš uz vairākiem jautājumiem.
1) Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas, to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos.
2) Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīvesvieta "kaitēkļu" dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām.
3) Saglabājušies "dzīvie" koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galvenā cirte vētras neskartajās audzēs, tā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk palielināsies.
4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes.
Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte ir dabas aizsardzība, tur jānodrošina dabisko procesu normāla funkcionēšana. Līdzīgi jārīkojas mikroliegumos un aizsargājamos meža biotopos, arī piejūras, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās.
5) Pēc iespējas vajadzētu samazināt plānojamo vētras seku likvidēšanas darbu apjomu laikā no aprīļa vidus līdz maija beigām, jūnijam, lai netraucētu sekmīgi ligzdot putniem. Putnu ieguldījums meža "kaitēkļu" izplatīšanās samazināšanā būs lielāks nekā jebkurai citai metodei vai paņēmienam. Plašu mežizstrādes darbu turpināšana, sākoties putnu ligzdošanas sezonai, var vadīt smagu triecienu mežos ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu populācijām.
Ārkārtīgi svarīgi jau tuvākajā nākotnē uzsākt detalizētu vētras izraisīto postījumu analīzi konkrētās vietās, ņemot vērā iepriekšējās audzes stāvokli un raksturu, saimniecisko darbību un citus būtiskus faktorus (reljefs, vēja stiprums un tamlīdzīgi) un uz tā pamata izvērtēt kopumā līdzšinējo meža apsaimniekošanas plānošanu, mežsaimniecības modeļus, saimniecisko darbību un to reglamentējošos normatīvus.
Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojums

Citu datumu laikraksti

  • Sapņu ķērāja noslēpums

    Esmu dzirdējusi par sapņu ķērāju. Arī sarunās paziņas stāsta, ka viņiem esot sapņu ķērājs. Gribētu uzzināt par to kaut ko vairāk."Esmu dzirdējusi par...

  • Godinās labākos tirgotājus

    4.februārī notiks konkursa “Latvijas labākais tirgotājs 2004” noslēguma pasākums, kura finālā piedalās 110 dalībnieki - 39 uzņēmumi no Rīgas un 71 -...

  • Vētra radījusi 120 000 latu zaudējumus

    Alūksnes rajonā zaudējumi rēķināmi vismaz 120 000 latu apmērā. Tāda informācija nosūtīta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.Alūksne...