Viena sirds var mīlēt divas dzimtenes

Jaunalūksnes pagastā Līvānu tipa mājā dzīvo Tatjana Bērziņa. Simpātisko sievieti no Ukrainas savulaik nolūkojis vietējais puisis Valerijs, tāpēc viņas mūža lielākā daļa ir saistīta ar Latviju.

Jaunalūksnes pagastā Līvānu tipa mājā dzīvo Tatjana Bērziņa. Simpātisko sievieti no Ukrainas savulaik nolūkojis vietējais puisis Valerijs, tāpēc viņas mūža lielākā daļa ir saistīta ar Latviju.
Tīrās un kārtīgās mājiņas telpās uzreiz var sajust saimnieces sirsnības starojumu, kas ziemeļnieciski atturīgajiem latviešiem nav tik raksturīgs. Arī raitajā latviešu valodā skan savdabīgi akcenti.
Janvāris Tatjanai aizritējis tik ātri, ka tagad viņa uztraucas, vai būs sagatavojusies naturalizācijas eksāmenam. "Sirds dreb! Vēl ir jāmācās. Nevaru taču savos gados atļauties izkrist," spriež sieviete. Meita un dēls, tāpat vīrs ir Latvijas pilsoņi. Tomēr šim solim viņu nav mudinājusi vēlme iegūt tiesības vēlēt un būt ievēlētai valsts vai pašvaldības varas struktūrās, tātad būt pilntiesīgai sabiedrības loceklei, kā nereti apgalvo mūsu valsts citu tautību iedzīvotāji. Politika Tatjanai ir tāla, turklāt nav vēlēšanās cīnīties par savām vai citu tiesībām. "Tomēr pilsonībai ir jābūt. Kāda man būtu jēga prasīt to Ukrainā, kur sen vairs nedzīvoju? Tikai tādēļ, ka esmu tur dzimusi? Visā pasaulē ir tā, ka daudzi dzīvesvietu atraduši citā valstī," viņa atzīst.
T.Bērziņa ir dzimusi laukos netālu no Umaņas. Pēc piena un gaļas pārstrādes tehnikuma beigšanas viņu nosūtīja darbā uz Valmieras piena kombinātu. Mazajās pienotavās bija vajadzīgi speciālisti, tāpēc darba gaitas atveda uz Mālupi. Jauniete nedomāja te palikt, tikai izpildīt pienākumu - divus gadus nostrādāt, tad doties atpakaļ uz mājām. Bet satika dzīvesdraugu, apprecējās, dzima bērni, un tā jau gandrīz trīs gadu desmitus viņa ir te. "Tad man bija 20, bet tagad ir 48 gadi. Tātad vairāk no mūža, jaunības un arī darba gadiem esmu atdevusi citai zemei. Esmu to iemīlējusi un nevaru vairs sevi sadalīt. Daļa no manis ir palikusi Ukrainā, bet vairāk tomēr esmu saistīta ar Latviju," pauž Tatjana. Viņa nemeklē kļūdas un trūkumus ne šīs valsts valdības, ne arī tās iedzīvotāju rīcībā. Tieši pretēji - visur cenšas saskatīt labo, tāpēc ir pateicīga Latvijas ārstiem, kas palīdzēja atgūt veselību. Tatjana veltījusi dzejoli medicīnas darbiniekiem, salīdzinot tos ar eņģeļiem.
Izjūt dzimto māju tuvumu
Umaņā ir liels un skaists parks. Tas pēc poļu pana Potocka gribas veidots viņa mīļotajai Sofijai. Tatjana atceras, ka bieži to apmeklējusi. Bet pēdējo reizi tur bijusi pirms desmit gadiem. "Gribētu aizvest bērnus un mazbērnus, bet tam ir vajadzīga liela nauda. Vecāki un arī brālis ir miruši, tagad tur dzīvo māsa ar savu ģimeni," norāda sieviete. No dzimtās puses viņa pūrā paņēmusi tuvinieku mīlestību. Varbūt to tik spēcīgi izjūt tieši tāpēc, ka ir tālu projām? Viņa pieļauj, ka katru dienu tiekoties ar savējiem būtu arī rūgti brīži. Bet tagad no mātes, tēva, brāļa un māsas viņa saņēmusi tikai mīlestību. Tā Tatjanai devusi spēku grūtos brīžos. "Mamma rakstīja ļoti mīļas vēstules. Atceros viņas vārdus - tāpat kā elpot, man nepieciešams jūs redzēt. Protams, māte pārdzīvoja, ka neesmu blakus. Aicināja mūs ar vīru uz Ukrainu," atklāj T.Bērziņa. Bet tieši tad bija miris vīratēvs. Tatjana sprieda, ka nebūtu labi atstāt vīramāti vienu. Viņas tuvinieki taču bija visi kopā.
Tagad sieviete domā, ka tas bija liktenis. Kādā ciemošanās reizē jaunā Bērziņu ģimene bija piekritusi apskatīt apmēram 30 brīvus dzīvokļus Umaņā, ko varētu pirkt. Bet neviens nepatika tā, lai gribētu tur palikt dzīvot. Tomēr no Ukrainas Tatjana vienmēr atgriezās ar jaunu enerģiju. Vakaros viņa aizver acis un sajūt savas bērnības māju, kur zināma katra lieta. Reizēm viņa sapnī redzējusi to, kas vēl tikai būs. "Uz mūsu māju bija jāiet pret kalnu. Pāri dīķim bija laipas. Sapnī redzēju, ka taciņa uz māju ir aizaugusi. Sapratu - tātad ceļa turp vairs nav," secina sieviete. Tā arī notika. Kad vecāku vairs nebija, kādus gadus māsa vēl brauca no pilsētas uz lauku māju, bet tad to pārdeva.
Dzejoļus raksta latviešu valodā
Ukrainietei latviešu valodu iemācīties nebija viegli. Tatjana saprata, bet kautrējās runāt, jo bija neērti kaut ko pateikt nepareizi. Draugi un darbabiedri, protams, reizēm labsirdīgi pajokoja par viņas izrunu vai gramatikas kļūdām. Un vēl arvien reizēm problēmas sagādā garumzīmju lietošana, lai gan arī ukraiņu valodā ir gari un īsi patskaņi. "Es piekrītu Latvijas valdībai, jo tā dara to, ko esmu jau izdomājusi," smejas Tatjana. Viņa bija izteikusi vēlēšanos mācīties latviešu valodu, lai prastu ne tikai runāt, bet arī rakstīt, kad sāka organizēt kursus. T.Bērziņa atzīst, ka Latvijā pirmajā vietā ir jābūt šīs valsts valodai. Tas nenozīmē, ka viņa būtu aizmirsusi vai vēlētos aizmirst savu dzimto valodu.
Dzejoļus Tatjana raksta galvenokārt latviešu, bet reizēm arī ukraiņu vai krievu valodā. Sieviete domā, ka nav nozīmes rakstīt ukraiņu valodā, jo tad citi nesapratīs. Dāvanai draugiem sacerēti apsveikumi dzimšanas dienā, bet klubam "Pīlādzis" tas bija ciemakukulis. Daži dzejoļi pašai patīk, bet citi ne visai. "Pirmo dzejolīti sacerēju, kad man bija pieci gadi. Tas, protams, bija tikai jocīgs pants," atceras Tatjana. Tulkojumā tas skanētu tā: "Es skatījos debesīs, kur lidoja lidmašīna. Lūdzu tai - planierīt, planierīt, paņem mani kabatā. Kabatā ir lakatiņš, no tā izaugs kāpostiņš." Arī pusaudzes gados bieži domas un jūtas viņa izteica dzejā. Bet pēc atbraukšanas uz Latviju bija apmēram 20 gadu ilgs periods, kad tapa tikai viens dzejolis. "Pēdējo pusotru gadu atkal gribas rakstīt. Kādas rindas man galvā veidojas, tādas pierakstu. Es necenšos tās labot un veidot. Es neesmu dzejniece. Rakstu sev, ģimenei un draugiem. Turklāt tas parasti notiek spontāni," atklāj Tatjana.
Virtuve ir sievietes teritorija
Ukraiņu nacionālais ēdiens ir borščs. Arī vareņiki ar dažādu pildījumu, ko Tatjanas māte bieži gatavojusi. Borščs ir iecienīts arī citām tautām, bet katra to gatavo atšķirīgi. "Mēs noteikti vispirms izvārām gaļas buljonu. Sīki sagriež sarkanās bietes un vāra kopā ar gaļu, kad tā noputota. Var izmantot tikai svaigus kāpostus, bet parasti pusi liek skābus kāpostus. Arī sīpolus piegriež svaigus un apceptus, un tos vēl apbrūnina ar miltiem. Tad borščs ir tumīgāks. Vajadzīga arī tomātu pasta. Ķiplokus saspiež stampā, samaisa ar saceptiem taukiem un tad pievieno zupai. Liek zaļumus - pētersīļus un dilles," klāsta Tatjana.
Viņa secina, ka laikam ēdienu gatavošanas prasmi ir uzņēmusi sevī kopā ar mātes pienu. Tāds ir mantojums no ģimenes sievietēm. Tagad daudzas ne sevišķi vēlas gatavot. Bet Tatjana uzskata, ka virtuve ir viņas teritorija. Bērni atceras, ka ēst ir gatavojis arī tētis, kad mamma bija darbā. Tomēr tas bija reti. "Esmu vīru lutinājusi. Viņš kaut ko gatavo varbūt reizi gadā. Nav nekādas vajadzības, lai vīrietis uzņemtos manu pienākumu," atzīst Tatjana. Turklāt viņai patīk gatavot.
***
Divas Dzimtenes
Mana Ternovka palika tālu -
Kur tēva mājas, ābeles zied.
Baznīcas zvani sveicina mani,
Un katrā pagalmā gailīši dzied.
Plaši tur rudzu un kviešu lauki,
Ziedoši griķi smaržo jauki.
Sirmie vītoli apkārt dīķim stāv,
Pavasarī vardes daudzbalsīgi
bļauj.
Tur saules puķu dzeltenās galvas
Izskatās tieši kā dienvidu saules.
Pagāja gadi. Vai atceras mani
Kāršu rozes zem mūsu loga,
Jasmīni, kastaņas?
Par dzimteni savu domāju gana,
Bet Latvija otra dzimtene mana.
Vai tā var būt?
Pa logu
No atvērta loga pūš rudens
vēsma.
Pavasarī skan pirmā strazda
dziesma.
Es pa logu redzu, kā saule
rotaļājas
Un kā mana ģimene vakarā nāk
mājās.
Ja Dievs aizver durvis, neatstāj
viņš vienu,
Pa atvērto logu pamet pavedienu.
Tad tik rāpies ārā, lai cik tas
spēkus prasa,
Tu redzēsi aiz loga, cik pasaule
ir plaša.

Citu datumu laikraksti

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...