Viena vasara

Mans draugs pastāstīja šo neparasto notikumu, kas risinājās Pededzes upes krastā pirms vairākiem gadu desmitiem.

Mans draugs pastāstīja šo neparasto notikumu, kas risinājās Pededzes upes krastā pirms vairākiem gadu desmitiem.
Pa vasaru dzīvoju pie savas tantes Pededzes upes krastā, ļoti skaistā vietā, kur upe met līkumu, kur nepūš ziemeļu vējš, jo tajā pusē ir varens egļu mežs.
Mans pienākums bija ganīt govis, dažreiz, negaisam tuvojoties, bija jāiet palīgā savākt sienu, reizēm salaboju siena kasāmos grābekļus, pareizāk sakot - ar nazi izdrāzu no bērza koka zarus un saliku tos izlūzušo vietā.
Bija jūnijs. Reizēm dienvidu vējš atnesa pamatīgus mākoņus ar pērkona lietu, gāza kā ar spaiņiem, bet nākamā diena jau bija saulaina un silta, ar pielijušām pļavām un pamatīgām peļķēm uz ceļa.
Rītā bija mana ganu diena. Biju nolēmis paņemt līdzi makšķeri. Jau vakarā saraku sliekas, pārbaudīju auklu un āķi un pieslēju to turpat pie mājas stūra. Ganu rīts bija miglains, likās, atkal līs, bet uzpūta neliels vējš, izdzenāja mākoņus un parādījās saule, ar patīkamu siltumu pieliedama manu ganību pļavu. Tā atradās viena kilometra attālumā no mājas, upes krastā. Tālāk govis laist nedrīkstēja, otrpus nelielam strautiņam atradās kaimiņu ganības, blakus Pededzes upe, laipa. Ganāmpulks īpaši jāuzmana nebija, tas upei pāri nepeldēja, strautiņam pāri arī negāja, izņemot ceļu uz mājām, tur gan govis manījās doties. Stāvēju uz laipas ar makšķeri, izvilku pa raudai, gadījās arī daži sapali. Izdzirdēju troksni, kaimiņu pusē parādījās vairākas govis un gans, izrādījās, tā ir meitene. Lēnām govju bars tuvojās strautiņam, reizēm dusmīgi pagriezu galvu uz traucētāju pusi. Tad notika neiespējamais - meitene veikli pārlēca strautiņam, ātri pienāca pie manis un centās iegrūst upē, bet tajā pat laikā pieturēja mani. Man meitenes bezkaunība likās nepieņemama, nolicis makšķeri uz laipas, grasījos viņu iekaustīt. Bet, kas tad nu? Meitene, ko kājas nes, metās bēgt. Pārliecināts par savām skriešanas spējām, metos viņai pakaļ. Meitene veikli ieskrēja siena šķūnītī. Rokā tu esi - es nodomāju. Notika neiedomājamais. Meitene pāris lēcienos bija klāt un sāka atpogāt manu apģērbu, viņas lūpas uzspiedās manām, ar savu karstumu apdedzinādamas mani. Es nespēju pretoties, jutos kā apburts, un tad notika tas... Pēc tam tikai ieraudzīju, cik skaista meitene ir.
Nākamajā rītā es piecēlos agrāk kā parasti, apskatīju sevi kā pienākas spogulī, kārtīgi saķemmēju matus. Brokastis neēdu, negribējās. Man prātā bija tikai viena doma, kā ātrāk varētu aizdzīt govis ganībās, lai varētu satikt jauko ganu meiteni. Mana tante dīvaini paskatījās manī, jo parasti no rītiem cēlos ar nepatiku, sevišķi jau ganu dienās.
Govju kustības un lēnā iešana uz ganībām likās neciešama, šķita, viņas tā dara ar nolūku, lai mani kavētu. Manu nodomu ātrāk nokļūt ganībās palīdzēja izpildīt rīkste, divreiz tā nebija jālieto. Viena no dusmīgākajām brūnaļām pagrieza uz mani savus asos ragus un nošņācās, bet, izdzirdēdama gaisā manas rīkstes svilpienu, palika rāma. Tuvojoties upei, jutu sirdi strauji sitamies un mute kļuva sausa. Laime, ka upe tūlīt būs klāt, nodomāju. Atritināju makšķerauklu, uzspraudu slieku un nevērīgi iemetu. Tik lēni vilkās laiks. Pametu skatienu uz kaimiņu ganībām, kad beidzot nāks skaistā ganu meitene. Beidzot izdzirdēju vieglu troksni un tur jau nāca tik gaidītais govju pulks! Bet kur mana meitene ar zeltītiem matiem? Tās vietā šorīt atnācis kaut kāds nepazīstams vīrs! Domāju, pajautāšu viņam, kur gan gane šorīt palikusi, bet vīrs lielīgi no kabatas izņēma pīpi, piestūķēja ar tabaku un aizpīpēja. Viņš paskatījās uz manu pusi, likās, ka nebiju viņam pa prātam, jo vīrs pagrieza muguru, apsēdās zālē un mierīgi vilka dūmu. Arī es apsēdos uz laipas, nezināju, ko iesākt. Cik nelaimīgs es jutos, likās nevienam neesmu vajadzīgs. Tā pagāja atkal viena ganu diena.
Pie vakariņu galda tante uz mani dīvaini noskatījās, likās, ka viņa redz manas bēdas. Viņa pat dažas reizes pajautāja, kādēļ es uz maizes nelieku sviestu un biezpienu. Atbildēju, ka negribas, tā jau arī bija. Paņēmu palagus, spilvenu, segu un gāju gulēt uz siena šķūni. Nespēju aizmigt. Atkal domās sajutu meitenes svaigo elpu, kas līdzinājās svaigiem āboliem. Un viņas acis, cik zilas tās bija! Un viņas augums! Tas smaržoja pēc tikko nopļauta siena! Nometu segu, bija karsti, izgāju no šķūņa, pastaigāju pa rasas klāto celiņu. Ienācis mēģināju aizmigt, piespiedu sevi domāt citas domas, bet - nekā. Ap pusnakti sāka līt smalks lietus, grabinādams jumta skaidas. Jaukā trokšņa un svaigā siena ieaijāts, biju aizmidzis.
Rītā tiku modināts, tante paņēmusi rokā nelielu akmentiņu, viegli klauvēja pie šķūņa durvīm. Jutos piekusis, kā pēc rudens kartupeļu talkas. Brokastīs izdzēru glāzi piena un gāju uz pļavu. Likās, ka govis iet ātrāk, tās nebija jāskubina. Ne upe, ne pļava, ne ozoli vairs nelikās tik skaisti. Nedzirdēju putnu dziesmas un jaukā diena nelikās silta. Tikai viena bija mana vēlēšanās - drīzāk ieraudzīt meiteni. Ilgi jāgaida nebija. Uzliku tārpu uz āķa, iemetu makšķeri pārliecībā, ka viss atkārtosies, kā pirmajā reizē. Atkal nekā. Satrauktu sirdi paskatījos atpakaļ un ieraudzīju to pašu vīru ar pīpi, mierīgi velkot dūmu.
(Turpmāk - vēl)

Citu datumu laikraksti

  • Vēlas un uzdrošinās mainīties

    Iveta Pamils - Pamiljena no Liepnas jau sen gribēja iejusties Pelnrušķītes lomā, taču pirmajā pieteikuma anketu izlozē viņai nelaimējās. Pirmās...

  • Atjauno dolomīta arku

    Gaujienas pagasta J.Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” teritorijā pašreiz atjauno dolomīta arku, kas ved uz muzeju.Gaujienas pagasta J.Vītola...

  • Ezera krastā top jauna atpūtas vieta

    Alūksnes ezera krastā līdzās Lāsberģa pilsdrupām apmēram mēnesi atkal rit celtniecības darbi - top atpūtas vieta. Jaunajiem atpūtas vietas...

  • Ir jauns veterinārais inspektors

    Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldē kopš maija strādā jauns valsts veterinārais inspektors Pēteris Garais, kas šajā amatā ir pēc...

  • Jāizkar valsts karogs

    Pilsētas atbrīvošanas 85.gadadienas pasākumu laikā 29. un 30.maijā pie Alūksnes pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām, kā arī pie ēkām,...

  • Ziemai malka sagādāta

    Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus.Apes evaņģēliski luteriskā baznīca iegādājusies 40 krēslus. Draudzes diakone Maruta...