Vienmēr aktīva un zinātkāra

Nepareizi būtu domāt, ka, kļūstot par pensionāru, cilvēks paliek lēns un nevarīgs mājās sēdētājs. Alūksniete Velga Podniece ir viena no aktīvākajām iedzīvotājām, kuru var sastapt gandrīz visos pasākumos. Cilvēks ar daudzveidīgām interesēm. Viņa visvairāk ciena godīgumu, dzīvesprieku un uzticību. Sarunas laikā var uzzināt dažādus ceļojumu piedzīvojumus, kā arī viņas skatījumu uz mūsdienu sabiedrību.

13 ir veiksmīgais skaitlis
V.Podniece dzimusi Bauskā, bet Alūksni uzskata par savu dzimto pilsētu. “Kad man bija viens gadiņš, visa ģimene pārcēlāmies uz Alūksni, un te arī vienmēr esmu dzīvojusi, izņemot studiju gadu periodu,” stāsta alūksniete. Viņa mācījusies par ekonomisti, grāmatvedi un visus darba gadus arī strādājusi savā profesijā. Tagad, kā pati saka, ir laimīga pilna laika pensionāre.
V.Podniece izaudzinājusi divus bērnus. “Esmu gandarīta, ka man ir bērni, kuri nostabilizējušies savās dzīvēs, ka viņiem ir ģimenes. Man ir trīs jauki mazbērni,” priecājas pensionāre un atzīst, ka ģimene ir vissvarīgākā.
Alūksnietes dzimšanas un vārdadiena ir 13.datumā – šis esot viņas skaitlis. “Man skaitlis 13 vienmēr bijis nozīmīgs – kad reģistrējos kādā pasākumā, bieži esmu trīspadsmitā, pat klases sarakstā mans vārds bija pie šī skaitļa,” stāsta V.Podniece un piebilst, ka skolas gadus atceras ar siltām jūtām. “Mana pirmā klases audzinātāja bija Zelma Putne. Viņa iemācīja visas dzīves gudrības, daudz ar mums visiem runāja. Tas ir svarīgi – stāstīt bērniem ne tikai mācību vielu, bet arī garīgi izglītot,” atzīst alūksniete. “Lielu paldies varu teikt savai angļu valodas skolotājai Valdai Treilibai – viņa tik labi visu iemācīja, ka es vēl šodien izmantoju angļu sarunvalodu un varu braukt ceļojumos,” saka V.Podniece.

Sapņu ceļojums šķiet nereāls
Kad runājam par ceļojumiem, alūksnietes acis iemirdzas, jo tas ir viens no viņas hobijiem. “Mēs vecākiem bijām četri bērni – man ir trīs vecāki brāļi. Kopš mazotnes vecāki mūs vienmēr ņēma līdzi savās darba ekskursijās. Vēlāk studiju gados braucu, kur vien bija iespēja,” atmiņās dalās alūksniete un piebilst, ka darbavieta Alūksnē ļāvusi apceļot Padomju Savienību. “Katru gadu tika rīkotas ekskursijas – daudz redzējām. Spilgti atceros 1987.gada braucienu uz Kamčatku. Ceļojums bija tieši manā vārdadienā, un, kad lidmašīna bija pacēlusies, es tiku sveikta. Tas bija negaidīts pārsteigums,” stāsta V.Podniece.
Pirms diviem gadiem bijis neaizmirstams ceļojums. “Dabas neaprakstāmākais skaistums ir Horvātijā -  tas bija baudījums nedēļas garumā! Esmu ceļojusi dažādi – gan ar lidmašīnu, gan ģimenes lokā ar automašīnu. Man svarīgi ir redzēt citas zemes, dzirdēt citas valodas, komforts nav primārais,” atzīst pensionāre.
Daudz ir redzēts, bet daudzās vietās vēl nav būts. “Sapņu ceļojums man ir utopisks - es ļoti, ļoti gribētu aizlidot uz Austrāliju. Vēlos redzēt Austrālijas sarkanās klintis Urulu. Mani interesē arī iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši ir tur aizbraukuši kā uz sapņu zemi. Zinu, tas ir finansiāli dārgi un neiespējami, bet tomēr es uzdrīkstos sapņot,” saka V.Podniece.

Ada zeķes labdarībai
Alūksniete priecājas, ka viņai ir tik daudz laika, ko atlicināt saviem hobijiem. “Ļoti patīk rokdarbi. Mana mamma pēc profesijas bija audēja, pamazām arī es iemācījos adīt, tamborēt un šūt. Man tas vienmēr ir paticis. Tagad visvairāk adu. Esmu noadījusi daudz zeķu, ko ziedoju dažādām biedrībām, lai viņi nodod tālāk tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams. Svarīgi ir otram palīdzēt,” uzsver aktīvā pensionāre un piebilst, ka viņai būtiski radīt ko savu. Ja ierauga kādu modeli modes žurnālā, tad vienmēr to kaut nedaudz pārveido, lai būtu oriģinālāk.
Viena no V.Podnieces kaislībām ir krustvārdu mīklas un prāta spēles. “Mīklas risinu gan internetā, gan žurnālos. Man svarīgi, lai es vienmēr domātu, trenētu atmiņu. Piedalos arī spēlē “Prāta laboratorija”, kur esmu ievēlēta par komandas kapteini. Mūsu komanda “Krustvārdu mīklu minētāji” ir ļoti draudzīga, esam dažāda vecuma cilvēki. Man patīk, ka esmu kopā ar jauniešiem – labi saprotos ar viņiem,” viņa stāsta.
Komunicējot ar jaunākiem cilvēkiem, V.Podniecei radies savs priekšstats. “Mūsdienu jaunieši ir citādāki. Mēs bijām ģimeniskāki, izpalīdzīgāki, atbildīgāki un pieklājīgāki. Esmu ievērojusi – ja man kādreiz jāiet uz skolu, lai apmeklētu kādu pasākumu, skolēni nesveicina, nepalaiž pa priekšu. Visi ir steidzīgi, aizņemti ar saviem telefoniem. Protams, tā ir tikai daļa jauniešu. Mūsdienās viņi ir arī gudrāki un aktīvāki,” secina pensionāre.

Klases salidojums -
kā tradīcija
Ir cilvēki, kuri ir aktīvi un piedalās dažādos pasākumos. V.Podniece ir viena no tām alūksnietēm, kura redzama daudzos koncertos, izstādēs vai izrādēs. Viņa piedalās arī senioru sporta spēlēs. “Man nav lielu sasniegumu, bet es domāju, ka galvenais ir piedalīties. Arī tas ir notikums un piedzīvojums,” saka V.Podniece. “Man ir svarīgi, kas notiek mūsu pilsētā. Ir tā – es sākumā izpētu nākamā mēneša pasākumu plānu, atzīmēju tos, kuri mani interesē, un tad skatos, kādas iespējas man būs tos apmeklēt. Piedalos arī dažādos konkursos, kur var laimēt ieejas biļetes,” stāsta alūksniete un piebilst, ka viņu vairāk saista estrādes mūzika un teātris.
Vasara ir laiks, kad var apmeklēt dažādus brīvdabas pasākumus, un V.Podniece ar nepacietību gaida Alūksnes pilsētas svētkus. “Tad būs Alūksnes novada vidusskolas 1966.gada izlaiduma klases salidojums. Pagājušajā gadā visi sarunājām, ka turpmāk tiksimies katru gadu. Laiks iet uz priekšu, kāda vairs nav šaisaulē – ir svarīgi satikties, dalīties piedzīvojumos un redzēt, kā kuram klājas. Vienā gadā mums pievienojās klasesbiedrene, kuru nebijām redzējuši kopš izlaiduma dienas – tā tik bija tikšanās! Šogad noteikti arī brauks, jo viņai ar mums bijis interesanti,” stāsta alūksniete.

Bērniem un mazbērniem jāzina vēsture
Bet kur var rast tik daudz enerģijas, lai visu redzētu? V.Podniece uzsver, ka ir svarīgi iziet sabiedrībā. “Pensionāriem nevajadzētu “iesūnot” un sēdēt tikai savā mājā – vairāk jāiet cilvēkos. Nekas, ja ir grūti. Ja ir kādi fiziskie trūkumi, no tā nevajadzētu kautrēties, jo mūsdienu sabiedrība palikusi gudrāka, iecietīgāka un izpalīdzīgāka. Man patīk, ka ārzemēs ļoti daudz uz ielām, parkos un pasākumos var redzēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām – viņi ir drosmīgi un dzīvi baudīt griboši ļaudis. Mūsu cilvēkiem no tā vajadzētu ņemt piemēru,” iesaka alūksniete un aicina visus vairāk būt labestīgiem un izpalīdzīgiem. “Manuprāt, cilvēki par daudz ļaujas negācijām. Jāredz vairāk labais, jālasa grāmatas, jābauda daba un koncerti. Piemēram, aizejiet uz Alūksnes muzeju, kur katru mēnesi kaut kas mainās. Daudzi alūksnieši nav bijuši, bet tur ir ļoti interesanti,” saka pensionāre. “Es priecājos par Alūksnes aktīvajiem cilvēkiem, piemēram, Dzidru Maziku. Pateicoties viņai, mūsdienu cilvēks neaizmirst vēsturi. Viņa ir motivējoša personība,” saka V.Podniece.
Pastaiga pa Alūksnes muižas parku ir relaksējoša un izglītojoša. “Ja mans papus būtu dzīvs, viņš būtu laimīgs. Atceros, ka bērnībā mēs daudz pastaigājāmies, viņš man daudz stāstīja par pilsētas vēsturi un par vietām, kur vairs nebija vēstures liecību, jau bija saauguši krūmi. Tad viņš skumji noteica: tagad te ir tukšums. Bet, ja viņš redzētu, kā ir sakopts parks, viņš būtu tik priecīgs - to es zinu!” uzsver alūksniete.
Viņa uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem vairāk vajadzētu stāstīt saviem bērniem, mazbērniem par to, kas un kur kādreiz ir bijis. “Lai vēsture dzīvo un cilvēki izglītojas. Ja trūkst dzirdīgu ausu, tad ir iespēja uzrakstīt atmiņu stāstus – gan kāds izlasīs, jo tieši viņam tas būs svarīgi,” stāsta V.Podniece.
— Laura Felša

Citu datumu laikraksti

  • Pārdošanu atliek

    Pārdošanu atliek  4

    SIA “Alūksnes nami” iecerētajā pārdošanā vakar Alūksnes novada domes sēdē bija pavērsiens – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosināja jautājumu...

  • Alūksne īsumā

    Ziemeri ◆ No 28.jūnija sakarā ar tilta avārijas stāvokli līdz ekspertu slēdzienam un turpmāko lēmumu pieņemšanai VAS “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes...

  • Uz Mārkalnes ceļa sākušies remontdarbi

    SIA “8 CBR” ir sākuši remontdarbus uz valsts autoceļa Kolberģis–Ponkuļi posmā no Lāzberģa līdz Mārkalnei. Būvnieki aicina autovadītājus būt...