Vienmēr atrod nišu, kurā darboties

Uzņēmēja Elita Zariņa uzskata, ja cilvēks vēlas, viņš vienmēr var atrast "lauciņu", kurā darboties. Elita visu dara ar pilnu atdevi, tādēļ viņai nekad nav patikuši mērena rakstura cilvēki.

Uzņēmēja Elita Zariņa uzskata, ja cilvēks vēlas, viņš vienmēr var atrast "lauciņu", kurā darboties. Elita visu dara ar pilnu atdevi, tādēļ viņai nekad nav patikuši mērena rakstura cilvēki.
"Cilvēks nevar tikai priecāties par savām spējām. Enerģiju nepieciešams vērst uz āru. Skolas laikā klasē biju atbildīgā par kultūras dzīvi. Atminos, ka reiz pat ar lauztu kāju devos uz pasākumu, kas man bija jāvada, jo augstā atbildības izjūta neļāva neiet. Pēc vidusskolas mācījos Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, pēc tam strādāju Valmieras tautas namā. Jāatzīst, ka tehnikumā gūtās zināšanas izmantoju arī uzņēmējdarbībā," stāsta SIA "Malvila" īpašniece, veikalu "Līva" un "Līva +" vadītāja E. Zariņa.
Ir jāatrod zelta vidusceļš
Nākamgad būs desmit gadi, kopš viņa ar vīru Aināru Alūksnē nodibināja savu uzņēmumu. Pašlaik SIA "Malvila" dod darba vietas septiņiem cilvēkiem. "Jau no pirmās dienas, kad apprecējāmies, visu laiku esam nodarbojušies ar uzņēmējdarbību. Savulaik audzējām kāpostus, burkānus, sīpolus un puķes, ko pārdevām tirgū.
Kad pārcēlāmies uz Alūksni, meitai Līvai bija seši mēneši. Dzīvojām Apes ielā un audzējām dālijas, tulpes. Pēc daudziem gadiem bijām aizbraukuši uz Vāciju. Tur es iegāju kādā skaistā sieviešu veļas veikalā, pēc kura apmeklēšanas man nelika mieru doma par sava veļas veikala atvēršanu. Vairākus gadus braucām uz tirgiem un pārdevām "Laumas" veļu, vēlāk apģērbus. Pirmais lielākais rūdījums bija, kad Alūksnes autoostā atvērām veikaliņu. Tas nebija tas pats, kas stāvēt tirgū," atceras uzņēmēja.
Pašlaik SIA "Malvila" Alūksnē ir divi veikali – "Līva" un "Līva +", kur var iegādāties sieviešu apģērbus, veļu, parfimēriju vīriešiem un sievietēm.
"Man patīk būt pārdošanas procesā no sākuma līdz beigām. Vislabākais kompliments, ko esmu dzirdējusi veikalā, ir: "Paldies, ka pierunājāt uzdrīkstēties!" Ir klienti, kas kategoriski atsakās uzlaikot kādu apģērbu. Tad parasti saku, ka par laikošanu taču nav jāmaksā. Pārdevējiem ir jāprot ieteikt, piedāvāt, jo bieži vien klienti ir nomākti ar ikdienas rūpēm. Pirktspēja cilvēkiem ir zema, tāpēc mums ir jāatrod zelta vidusceļš, lai klients būtu apmierināts," saka E. Zariņa.
Katrai lietai ir savs pircējs
Viņa uzsver, ka ir apmierināta ar pārdevējām, kurām uzticas. "Pārdevējai jājūt tā smalkā robeža – saprast, vajag pircējai palīdzēt izvēlēties preci vai nevajag. Es vienmēr iedomājos, kāda pircēja būtu es, ja nebūtu saistīta ar apģērbu tirdzniecību. Varbūt es arī nezinātu, kur iet un ko izvēlēties. Mūsu veikalā notiek kā žurnāla "Ieva" pārvērtībās - cilvēki izmainās. Pārdevēja vienmēr ar gandarījumu noraugās skaisti tērptā klientē, kas iziet pa veikala durvīm. Īpaši, ja ir izdevies palīdzēt viņai izvēlēties kostīmu, kam pieskaņota arī blūze," norāda uzņēmēja.
E. Zariņa ir pārliecināta, ka katrai lietai ir savs pircējs. "Prece var nostāvēt veikala plauktos visu sezonu un neviens to nepērk, bet vajag sagaidīt īsto cilvēku, kam tā izskatās brīnišķīgi! Mūsu pircēji ir ļoti dažādi. Galvenokārt tās ir strādājošas sievietes, kam ir regulāri ienākumi. Ir pircējas, kas preci labprāt iegādājas pie vienas pārdevējas," klāsta E.Zariņa
Tur roku uz pulsa
"Vēl joprojām nevaru apslāpēt savas kultūras darbinieka aktivitātes, tādēļ arī savulaik organizēju Līvu dienas, kad veikalā rīkoju pasākumu rajona Līvām. Bet pašlaik veikalā to nevar rīkot, jo telpas ir pārāk šauras. Pasākumu nepieciešams izdomāt tā, lai visa vecuma Līvām būtu interesanti, tādēļ bija iecere rīkot Līvu dienu kādā kafejnīcā, bet tas prasa laiku un līdzekļus. Un es gribu noorganizēt labu pasākumu," norāda E.Zariņa.
Uzņēmēja pozitīvi vērtē konkurenci, jo uzskata, ka tas ir dzinulis, kas stimulē strādāt labāk. "Pretējā gadījumā varam mierīgi sēdēt un priecāties, cik viss ir brīnišķīgi un klientu netrūkst. Alūksne ir maza pilsēta, konkurence ir neliela un pirktspēja cilvēkiem nav liela. Man sāp sirds, ja redzu, ka godīga, kārtīga sieviete domā, vai viņa var atļauties iegādāties firmas "Dzintars" lūpu krāsu. Skumji, ka tik daudz cilvēku dodas strādāt uz Īriju, un Alūksnē netiek radītas jaunas darbavietas," secina E.Zariņa.
Viņa uzskata, ka nav lielas atšķirības, vai uzņēmēja ir sieviete vai vīrietis, ja ģimene to atbalsta. "Lai turētu roku uz pulsa, pārdevējām dodu brīvdienas un viņu vietā strādāju pati. Nedomāju, ka tas ir nepieņemami, ja vadītāja strādā aiz letes, uzslauka grīdu vai ienes malku. Kad pati strādāju, jūtu, kas un kā ir vajadzīgs. Ja vadītājs tikai piegādā preci un savāc naudu, viņam būs grūti rast problēmu risinājumu," ir pārliecināta E. Zariņa.
Ir 1.aprīļa bērns
E. Zariņa ir dzimusi 1.aprīlī, tādēļ ar viņu nemitīgi notiekot kuriozi. "Man patīk balti kaķi, bet nebija laika un izdevības to iegādāties. Pirms diviem gadiem man piezvanīja draudzene un teica: "Daudz laimes dzimšanas dienā! Es tev dāvinu baltu kaķi!". Tā pie manis nokļuva Emija. Nevarēju pat iedomāties, ka tā var pieķerties dzīvniekam. Ģimene ir ģimene, bet kad mājās sagaida arī divi pūkaiņi, tas ir brīnišķīgi. Nu man ir divi kaķi – Emija un Anija, jo tāpat kā cilvēkam ir vajadzīgs otrs cilvēks, tāpat arī dzīvniekam nepieciešams draugs," viņa uzskata.
Uzņēmēja seko līdzi politiskajām aktualitātēm. Viņa atzīst, ka ir vīlusies "Latvijas Pirmajā partijā", par kuru balsoja Saeimas vēlēšanās. "Viņu priekšvēlēšanu reklāmas bija veidojuši profesionāļi. To vērtēju augstu, jo man nepatīk neprofesionalitāte, tomēr ceru, ka valstī drīzumā kaut kas mainīsies uz labo pusi," saka E.Zariņa.
Enerģiju gūst no sev tuvajiem
Darbs aizņem lielāko E. Zariņas dienu un nedēļu daļu, tādēļ viņa izbauda mirkļus, kad var būt mājās.
"Tie man ir īpaši svētki. Vasarā man patīk strādāt dārzā. Kopā ar ģimeni labprāt ceļojam. Šovasar esam iecerējuši braukt ceļojumā pa Eiropu. Ziemā labprāt slēpojam. Ģimenes sapnis bija kristīties un iesvētīties. Pagājušajā vasarā Valmieras rajona Sīmaņa baznīcā tas piepildījās. Pasakains mirklis. Tagad jūtos kā pilnvērtīgs cilvēks, jo pirms tam nevarējām kļūt par krustvecākiem. Ar gadiem cilvēks sāk arvien vairāk domāt un analizēt, kāpēc viss notiek tā. Ir atbildes, ko var atrast tikai Bībelē un paraudzīties uz lietām no citas puses," norāda E.Zariņa.
"Kad pārcēlāmies uz Alūksni, man bija grūti te iedzīvoties. Nepazinu nevienu cilvēku, izņemot vīra māti un māsu. Mani mīļie ir tālu prom Valmierā. Kad aizbraucu uz turieni, nezinu, uz kuru pusi skriet, jo gribas visus apciemot. Kad to esmu izdarījusi un guvusi enerģiju, varu atgriezties Alūksnē. Šī enerģija man ir ļoti nepieciešama. Protams, bērni un vīrs ir visa mana dzīve. Mans brālis savulaik teica, ka viņam Latvija sākas ar Valmieru. Es gribētu teikt, ka man Latvija sākas ar Alūksni," saka E.Zariņa.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Elita Zariņa.
Dzimusi: 1964.gada 1.aprīlī Cēsīs.
Ieņemamais amats: SIA "Malvila" vadītāja.
Izglītība: vidējā speciālā, masu pasākumu režisors.
Ģimene: vīrs Ainārs, bērni Līva un Kalvis.
Vaļasprieks: lasīšana, mūzika, analītisku televīzijas raidījumu skatīšanās.
Moto: iet uz priekšu, kā māku, nesabradājot citus.
Ko saka par sevi
"Ja manu uzticību kāds pieviļ, tas ir neatgriezeniski. Neesmu divkosīga un liekulīga, lai gan dzīvē tas bieži ir traucējis. Uzskatu, ka strādājot veikalā, daudz ko esmu iemācījusies. Varbūt no manis būtu iznācis labs kultūras darbinieks, jo manī ir neizmantota enerģija šajā jomā. Man nepatīk remdeni cilvēki, bet, ja visi būtu tādi kā es, arī nebūtu labi. Dzīvē ir vajadzīga dažādība, tādēļ arī ir interesanti dzīvot pasaulē.
Es daudz domāju un analizēju. Cenšos nekļūdīties, bet tas nav iespējams. Mēs neviens neesam pilnība."

Citu datumu laikraksti

  • Starp lietuviešiem un latviešiem vairāk ir līdzīgā

    Jau izsenis lietuviešu un latviešu tautas uzskatītas par ļoti tuvām - ar iespējām tās tuvināt, ar mēģinājumiem tās šķelt.Jau izsenis lietuviešu un...

  • Aicina fotografēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rīko starptautisku fotokonkursu jauniešiem "Kultūras mantojums fotogrāfijās 2002 - 2003".Valsts...

  • Atbild jurists

    - Esmu dzirdējis, ka tagad esot jāveic kaut kādas personu datu reģistrācijas darbības, ja mans uzņēmums nodarbina darbiniekus, - jautā lasītājs.-...

  • Par advokātu vēlas Jēzu

    ASV Misūri štata tiesa nolēmusi, ka apsūdzētais var izmantot kā savu aizstāvi Jēzu Kristu, taču tikai tad, ja viņam ir licence darboties Misūri štata...

  • Sudraba un zelta datorpeles

    Ekskluzīvu lietu cienītājiem kompānija "Wallace Silversmiths" radījusi aksesuārus datoriem – peles no sudraba un zelta, kas tiek piegādātas zila...

  • Pasažieriem dāvina zeķes

    Kāda reģionālā ASV lidosta sākusi dāvināt bezmaksas zeķes lidmašīnu pasažieriem, kuru kurpes tiek ņemtas drošības pārbaudēm.Kāda reģionālā ASV...