Viens otram sliktu nedarīsim!

Nav nekā svarīgāka par attiecībām, reiz sacīja kāds dzīves gudrs cilvēks, un atliek viņam piekrist. Sen pierādījies, ka ne jau karjera, nauda, manta vai kāda cita lieta spēj cilvēkam sniegt to, pēc kā visvairāk tiecas viņa dvēsele. Labsajūta, miers un harmonija panākama mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli jeb visu līmeņu attiecībās. Diemžēl ne vienmēr tās veidojas gludi. Tāpēc svarīgi ieraudzīt akmeņus, kas «gāž ar seju tieši dubļos», un visbiežāk tie meklējami sevī, norāda psihoterapeite Inga Birkmane.

Mijiedarbība notiek visu laiku
«Pašos pamatos attiecības nemaz nenozīmē, ka esam tajās ar kādu cilvēku. Tā ir mijiedarbība arī ar dabu, dzīvniekiem, pašam ar sevi. Tāpēc – ja esam pasaulē, mums ir tā privilēģija būt attiecībās visu laiku. Arī tad, kad šķiet, ka attiecību nav. Piemēram, vientuļie cilvēki tik un tā ir attiecībās ar sevi, savu vientulību un tiem, kas saka: negribu tevi, man tevi nevajag, un tu mani neinteresē,» modelē I.Birkmane, akcentējot, ka jebkura šāda mijiedarbība pēc būtības ir laba, kaut dažkārt attiecībās jūtamies slikti. Kā citādi lai apgūstam dzīvē nepieciešamo stundu? «Ja man jāiemācās līdzcietība un nespēju to labās attiecībās, tad esmu sliktās, un mācos caur sāpēm un ciešanām. Līdz ar to atkrīt jautājums par ciešanām – tās vajadzīgas, jo pa labam nemākam,» uz notiekošo no malas aicina paraudzīties psihoterapeite.

Labas attiecības
nozīmē sinhronitāti
Parasti gan lielākoties tiecamies pēc labām attiecībām, jo tās palīdz dzīvot. Ir ārkārtīgi grūti ilgstoši uzturēties destruktīvā mijiedarbībā, kur dominē dusmas, pārmetumi, cīņa un pat naids.
«Visi nez kāpēc gribam nevis labas, bet ideālas attiecības, kurās justos laimīgi. Katrā ziņā labas attiecības nozīmē sinhronitāti. Dabā to redzam visu laiku – uzpūš stiprāks vējš, lapa nobirst. Vēja nav, un arī lapa ir uz vietas. Vilnis nāk uz krastu un atkal iet atpakaļ. Tāpēc varam teikt, ka dabā ir paredzētas labas attiecības. Paisums nav visu laiku. Tāpat attiecībās nav tā, ka viens nemitīgi ieelpotu. Tad tā būtu histērija. Labas, ideālas attiecības nozīmē, ka starp diviem vai vairākiem cilvēkiem ir saskaņotība. Viens jūtas slikti, otrs mēģina palīdzēt. Piemēram, iedod siltu tēju,» skaidro I.Birkmane.

Paši esam atbildīgi, kā
jūtamies
Tomēr, lai saskaņošanās notiktu, svarīgi apzināties «šeit un tagad» realitāti. Taču daudzi tā vietā dzīvo tādā kā pagātnes, nākotnes, ilūziju vai fantāzijas burbulī, nemitīgi liekot apkārtējiem uzminēt viņa vajadzības un apmierināt tās.
«Nokļūstot kontaktā ar realitāti, nākamais solis ir apzināties, kas ar mani notiek, un nosaukt to vārdā. Esmu dusmīgs vai bēdīgs? Mēs ļoti bieži nezinām, kas ar mums notiek. Taču kā lai otrs to uzzina? Kā tādā gadījumā mēs varam saskaņoties?» retoriski jautā Inga. Viņa norāda, ka mēs katrs esam atbildīgi par saviem iekšējiem emocionālajiem stāvokļiem un tikai mūsu varā ir tos mainīt. «Ja ir slikti, man ir vismaz pieci paņēmieni, ar kuriem varu izmainīt to. Un neviens no tiem nav atkarīgs no otra cilvēka. Piemēram, noskrienu trīs kilometrus, meditēju vai vingroju. Taču tāpat jāzina, kas man nepieciešams, lai es justos labāk. Varbūt lai samīļo? Tad eju un to palūdzu. Ja vajag atpūsties, atpūšos, paskaidrojot pārējiem, ka tas nenozīmē atkratīšanos no viņiem, bet atpūtu, lai atgūtu spēku un labsajūtu. Ir jauki, ja otrs par to spēj parūpēsies, bet mēs nevaram to gaidīt. Varam iebraukt ļoti lielās auzās, sēžot un gaidot, lai otrs uzmin, ka, piemēram, esi piekusis. Taču otram ir tiesības to neredzēt, jo viņš atrodas kādā savā iekšējā procesā. Tāpēc nav nekas slikts pateikt, ja vēlies atpūsties. Reizēm mēs prasām lielus brīnumus no otra cilvēka,» novērojusi psihoterapeite.

Nepalikt darvas mucā
Atgriežoties pie atziņas, ja jebkuras attiecības ir labas, jo caur tām varam mācīties un mainīties, jāsaprot, ka tas nenozīmē palikt destruktīvā, ārdošā un postošā mijiedarbībā, turpina I.Birkmane.
«Sliktās attiecībās nevajadzētu cīnīties, bet ieinteresēties, kā to varētu mainīt. Būt ar atvērtu apziņu un prātu. Paskatīties, kas tas tāds vispār ir un kā tas veidojies. Kā esmu nonācis pie akas, no kuras man nākas dzert darvu? Kāpēc es to dzeru? Varbūt man garšo tā darva? Negaršo? Varbūt pagāju divām akām garām, kurās bija cits saturs? Kāpēc izvēlējos darvaino? Kas manī ir tāds, kas uz to pamudināja?» viņa aicina analizēt, kā arī saprast – nevar gaidīt, lai otrs mainītos! Tāpēc man pašam jānolemj, cik ilgi palikšu pie šīs akas.
«Ģimenē viss jūk un brūk, bet tikai viens atnāk uz terapiju. Tādam visbiežāk atbilde ir aiziet prom, jo otrs nevēlas neko mainīt. Nevar justies labi, sēžot darvas mucā. No sākuma, protams, jāmēģina darīt visu, lai attiecības glābtu, bet jānolemj, cik ilgi. Piemēram, pusgadu darīšu visu savu labāko un tad vēlreiz paskatīšos. Ir cilvēki, kas katru gadu atjauno laulības solījumu. Mēs, cilvēki, maināmies, un mums ir tiesības uz to. Tāpēc jautājums, vai spēšu ar to sadzīvot,» pārdomāt mudina psihoterapeite.

Aicina veidot jauna tipa pasauli
Viņa atzīst, ka labas attiecības raksturo arī izvēles brīvība. Mums ir tiesības reaģēt saskaņā ar savu iekšējo brīvību. Tas ļauj palikt attiecībās nevis tāpēc, ka tas ir pareizi, bet tādēļ, ka redzu tam jēgu un patīk. Taču tā vietā mēs bieži vien dzīvojam bailēs. Nevaram otram pateikt – jūtos tā, ka gribētu aiziet pie citas meitenes vai puiša.
«Labas attiecības ir uzticēšanās. Man ir skumji, grūti, visādi, bet mani neiznīcinās, ja pateiksi, ka man ar tevi ir slikti. Man pat to vajag dzirdēt. Vismaz varēsim to pārrunāt. Citādi tu vienkārši aizej pie citas meitenes, par ko uzzinu no draudzenēm,» modelē I.Birkmane.
Attiecību veidošanas mākslā viņa aicina spert soli tālāk jauna tipa pasaulē, kurā jau pašos pamatos cilvēki būtu vienojušies beidzot sākt dzīvot saskaņā ar ētikas pamatprincipiem, kas zināmi jau gadsimtu gadsimtiem. «Kā sacījis Imants Ziedonis – «viens otru sliktu nedarīsim». Tas nozīmē, ka man ir eksistenciāli svarīgi, lai arī tev ir labi,» novēl psihoterapeite.

Citu datumu laikraksti

  • Kā palīdzēt savam organismam?

    Lai pēc svētkiem pašsajūta nejustu raizes no pārēšanās vai pārmērīgas alkohola lietošanas, nepieciešams ēst samērīgi, mazām porcijām un dzerot ...

  • Svētku dienās – divi izsaukumi

    Alūksne, Ape Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Viktorija Šembele informē, ka...

  • Tomēr “Lattelecom” īpašumu nepirks

    Alūksne Novada domes sēdē, izskatot SIA “Lattelecom” nekustamā īpašuma Ojāra Vācieša ielā 10 pārdošanas piedāvājumu un izvērtējot saņemto ...

  • Atklāj Alūksnes apakšstaciju

    Vakar AS “Sadales tīkls” atklāja rekonstruēto apakšstaciju “Alūksne”. Tagad būtiski uzlabosies elektroenerģijas apgādes kvalitāte un drošums....

  • Visiem ir tiesības uz veselīgu vidi

    Edgars Razmislovs, Alūksnes daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs Smēķēšana ir cilvēku atkarība Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Mani tas personīgi...

  • Gals ir jauns sākums

    Daudzi ir pārliecināti, ka šovakar sagaidīsim pasaules galu. Un droši vien vismaz tikpat daudzi ir pretējās domās – šī ir parasta diena, kādas ...

  • No rīta pazūd elektrība

    AS „Sadales tīkls” Ziemeļaustrumu reģiona Dispečeru dienests informē, ka Alūksnē trešdien pulksten 7.23 notika elektroiekārtas tehnoloģisks bojājums...