Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vientulībā un klusumā studē vēsturi un Bībeli

Meža ieloka ieskauts balts sniega klajums. Neliels pagalms, kurā cilvēka iemītas pēdas veido noteiktas rakstu joslas.

Meža ieloka ieskauts balts sniega klajums. Neliels pagalms, kurā cilvēka iemītas pēdas veido noteiktas rakstu joslas. Viena no tām ved uz vārtiem, pa kuriem iespējams iekļūt no laukakmeņiem celta mūra iekšienē, kas līdzinās cietoksnim. Tas līdz pat šai dienai nav sagaidījis spāru svētkus.
Iztālēm nekas neliecina, ka te dzīvo cilvēks. Tikai, atverot vārtus un nokļūstot mūra iekšienē, izrādās, ka te iebūvēti šķūnīši, maza istaba un virtuve. Tumšās vakara stundās, kad saimnieks Arvīds Veidemanis iznāk pa skopā mājokļa durvīm, šķiet, ka viņš atrodas savdabīgā telpā, kurai griestu vietā ir zvaigžņotas debesis. Sirmais vīrs, kas sevi dēvē par vientuļnieku, dažkārt ilgi vēro debesis, tad nesteidzīgi atgriežas istabā, lai atkal nolīgtu pār grāmatām, kurās viņš aizvien atklāj daudz jauna un pārsteidzoša.
"Gulbenes rajona Rankas pagastā atradās manas tēva mājas, bet kara laikā ēkas nodega. Vecākiem bija jaunsaimniecība ar 27 hektāriem. Atgūto mantojumu sadalījām trīs brāļi. Mana mantojuma daļa ir deviņi hektāri zemes, kur atrodas šie mūri, tāpēc izraudzījos mājvārdu "Mūrabranti". Saimniecības man nav, izņemot dīķi, kurā ir zivis. Esmu veģetārietis, tāpēc tās uzturā nelietoju. Saslimu ar radikulītu un pārliecinājos - tiklīdz uzturā lietoju gaļu, kaite saasinās," stāsta Arvīds Veidemanis.
Neprot piedot, tāpēc mīl vientulību
Sirmgalvis stāsta, ka 1945. gadā no vecāku mājām pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur aizvadījis 20 gadus, tad pārcēlies uz Siguldu, kur šodien mīt A.Veidemaņa ģimene. To vecais vīrs dodas apraudzīt vismaz reizi mēnesī, bet jau pēc dažām dienām pošas atpakaļ uz "Mūrabrantiem", kur ir viņa vientulības pasaule. "Esmu pirmais 1941.gadā izbūvēto mūru iemītnieks. Izbaudu vientulību ar ko sadraudzējos bērnībā. Sevi uzskatu par nesabiedrisku cilvēku. Par tādu kļūt mani piespieda vidējais brālis. Abi ganījām govis, bet tad viņš no tā atteicās, jo esot pietiekami liels, lai palīdzētu tēvam vīra darbos. Tas bija tukšs solījums. Es paliku vienīgais ganītājs, kas no 15 maija līdz 1.oktobrim ar ganu stibu rokās uzmana ganāmpulku. Nezināju, kas ir brīvdienas. Augas dienas - viens. To pārdzīvoju un dusmojos uz brāli. Neko nevaru padarīt, bet dusmas manī mīt vēl šodien, lai gan pagājis daudz gadu. Neprotu piedot un aizmirst netaisnību, tāpēc ar brāli nesatiekamies," atceras A.Veidemanis.
Elektriķis ar filologa diplomu
A.Veidemanim ir Latvijas Universitātes filologa diploms, tomēr par skolotāju viņš sevi neuzskata, jo skolā strādājis tikai divus mēnešus mācību prakses laikā.
"Tolaik gandrīz visi mani studiju biedri uz skolotāja arodu raudzījās ar nepatiku. No 25 studentiem par pedagoģi strādāja tikai viena meitene. Arī es zināju, ka skola nebūs profesija visam mūžam. Vienmēr esmu kūlies pa dzīvi, kā pratis un spējis. Vecāki ātri nomira, tāpēc vidējo izglītību ieguvu vakarskolā, bet dienā strādāju par elektriķi. Filoloģijas studijas uzskatīju par vispārējās izglītības papildināšanu. Īpaši man nepatika prūšu valodas apguve. Laikam tās bija antipātijas pret pasniedzēju, no kura daudz kas ir atkarīgs. Viņu vidū bija tā dēvētie "endzelīnisti", kas lika "iekalt" Jāņa Endzelīna gramatiku. Tolaik ar rakstniecību vēl nenodarbojos, lai gan sevī jautu šīs dziņas. Tām ļāvu vaļu, kad pēc studijām atkal atgriezos elektriķa amatā, pirms tam sešus gadus nostrādājot izdevniecībā par korektoru, ko uzskatīju par sievietei piemērotu nodarbi," stāsta sirmgalvis. Korektūru lasīšana esot attaisnojums pieciem auditoriju solos deldētiem gadiem.
Dzīvi salīdzina ar humoreskām
"Pirmās publikācijas bija humoreskas par sadzīviskām tēmām. Tās piedāvāju žurnāla "Dadzis" redaktoram. Diemžēl honorārs bija sīks, bet darba humoreskas tapšanā - daudz, tāpēc izlēmu, ka tās nerakstīšu. "Labas humoreskas pamatā ir labs sižets, bet izcili sižeti ir retums," stāsta A.Veidemanis. "Nedaudz vēlāk sāku rakstīt par notikumiem, ar kuriem sastapos ikdienas darbā, bet tolaik tos nedrīkstēja publicēt, jo atklāja patiesi notiekošo. Šodien, kad ir vārda brīvība, uzrakstītais vairs nav aktuāls," viņš piebilst. A.Veidemaņa pseidonīms ir L.Silzemnieks. To viņš izvēlējies tāpēc, ka sacerējumus grasījies sūtīt uz ārzemēm.
"Pseidonīms ir izdomāts. To priekšā pateica daba, kuras vidū jūtos kā zemnieks sila malā. Arī tad, kad te vēl nedzīvoju, katru vasaru braucu šurp, lai raudzītu, kā cilvēki dzīvo, par ko viņi domā. Radās interese apzināt, kā radies nosaukums "Ranka" un kādi vēstures notikumi ar to saistās," skaidro A.Veidemanis.
Senās hronikās saskata šodienu
A.Veidemanis neskaitāmas stundas aizvadījis bibliotēkās un pie rakstāmgalda, rūpīgi pētot senās hronikas, kas stāsta par Latvijas vēsturi. ""Indriķa hronikā" lasīju par Tālivalža dēlu Rameku, meklējot viņa saikni ar manu dzimto pagastu. Fakti liecina, ka vietas nosaukums Ranka varētu būt cēlies no vārda Ramka, bet vēl agrāk - no vārda Rameka," prāto vēstures pētnieks, kā pierādījumu tam pārstāstot vēsturi, kurā viņš atklājis daudzus pretrunīgus faktus. Tos "apaudzējot" ar tēlainu apkārtnes aprakstu un iespējamiem dialogiem, A.Veidemanis uzrakstījis vēsturisku romānu, kas šobrīd vēl ir mašīnrakstā un glabājas biezā mapē.
"Vajadzētu izdot grāmatu, bet tam vajadzīga nauda. Jādomā, kā to realizēt, jo ne visiem patīk vēsturiskas grāmatas," viņš prāto. Tikai vēstures izzināšana vien ilgusi divus gadus. Atsevišķā grāmatā varētu izdot arī stāstus bērniem, lai gan tie ir vienlīdz laba lasāmviela arī pieaugušajiem. Vairākos no tiem autors izmantojis ne vien vēsturiskus, bet pat Bībeles sižetus. A.Veidemanis nākotnē iecerējis radīt vēl kādu darbu, kura pamatā atkal būs izpēte.
Pievērsies garīgām vērtībām
Uz galda atvērta grāmata "Garu teorija", ko tās īpašnieks lasa vecajā vācu ortogrāfijā, katrā lappusē izdarot piezīmes. Dažviet tās ir jautājumu, dažviet izsaukuma vai stāstījuma formā. Tā - lappusi pa lappusei krājas materiāls jaunam darbam. "Tagad pievērsīšos garīgām lietām, bet ne tādā formā, kā garīdznieki. Neesmu ticīgais, bet, lai par kaut ko izteiktos vai iebilstu, jābūt zināšanām par konkrēto jomu. Man ir nepieņemami, ka viens cilvēks var paredzēt pasaulē notiekošo un būt gudrāks par visiem, tāpēc centos rast pierādījumu, ka šis gudrais nonāk pretrunā ar sevi un apkārtējo pasauli. Nav iespējams pierādīt ne to, ka Dievs ir, ne to, ka viņa nav. Arī Jēzus Kristus ir bijis cilvēks ar visām viņam piemītošām vājībām. Viena no tām ir augstprātība. Cilvēki Dievam tic tāpēc, ka nepārzina Bībeli, vai arī to iepazinuši pavirši. Viņi notic mācītājiem, kuri gudri prot atmest nevajadzīgo, lai no kanceles runātu par Kristu kā mīlestības pravieti. Mācītājiem tā jārīkojas, jo pareizības sludināšana viņiem zināmā mērā ir maizes kumoss. Jo lielāka ir draudze, kas visam tic, jo labāk," A.Veidemanis ļaujas filozofijai, nebaidoties no savas pārliecības.
Pēc viņa domām, tas, ka baznīcā slēgta laulība ir uz mūžu, ir tikai izdomājums. Šo pārliecību radot svinīgā noskaņa.
"Jaunie laiki" pagastā
"Nevar dzīvot, iedziļinoties vēsturē un garīgajā literatūrā. Ne mazāk interesanti ir arī tā dēvētie "jaunie laiki". Nav vajadzīgs tikties ar apkārtējiem ļaudīm. Pietiek pavērot viņu ikdienu. Tad vērojumus papildināt ar fantāziju un visu "uzlikt uz papīra"," uzskata A.Veidemanis. Viņam nav sveša zemes dalīšana un mantojuma atgūšana, vecu cilvēku godāšana un tas, ka viņus aizmirst, bērnu izglītošanas un peļņas iespējas, kā arī citas lietas.
"Šodiena tomēr ir labāka nekā vakardiena, bet arī "jaunajos laikos" nekas nav pilnīgs. Piemēram, jēdziens "demokrātija" nav nemainīga dogma. Jābūt nemitīgai attīstībai un pilnveidei. Jārod iespēja cilvēkiem vairāk iesaistīties lietu kārtošanā. Jau senajās Atēnās būtiskus jautājumus izlēma tautas sapulcē, nevis viens vai daži cilvēki. Gatavošanās referendumam līdzinās cūku kaušanai, kad visi runā par to, vai sanāks vai nesanāks, cik naudas vajadzēs, kā cilvēkus ieinteresēt. Ir jāļauj tautai ietekmēt politikas virzību valstī. "Jaunie laiki" pagastā un Latvijā ir vēl viena vecā vīra iecere, kas vismaz uz gadu atlikta malā. "Lai visu, kas man dzīvē nolemts, iespētu, sev vienmēr novēlu labu veselību," saka ieceru autors.
***
Istabā, kas glabā siltumu tikai tad, ja saimnieks nepārtraukti kurina mazu krāsniņu, uz skapja cieši blakām novietots akordeons un ģitāra. A.Veidemanis steidz skaidrot, ka viņam neesot mūziķa talanta. Arī televīziju viņš neskatoties, jo tas cilvēku "nobur" un atņem laiku. Labāks par to esot radio. "Mani sarunu biedri ir grāmatas un domas. Pēdējās mani pavada ik solī. Arī tad, kad mežā sarūpēju malku vai strādāju nelielajā dārzā," atzīstas sirmais vīrs, kurš ik pa laikam vēlas būt sabiedrībā, lai pēc neilga laika atkal no tās bēgtu.

Citu datumu laikraksti

  • Ja savu mežu uzticat “izcirtējiem”

    Gan slēdzot cirsmu izstrādes līgumus, gan pilnvarojot trešās personas apsaimniekot savu mežu, meža īpašnieki pakļauj sevi diezgan lielam riskam.Gan...

  • Kad gatavojamies svētkiem

    Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti un bagātīgi klātu galdu.Ziemassvētkus un Jaungadu sagaidām ar krāšņi izgreznotu eglīti...

  • Vai mainīsies pārtikas cenas?

    – Vai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīsies pārtikas produktu cenas? – šādus jautājumus Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs saņem...

  • Putna cepetis citrusaugļu marinādē

    Putna cepetim citrusaugļu marinādē nepieciešams putna kautķermenis, divi citroni, divi apelsīni, divi sīpoli, ķiploks, 200 grami majonēzes, 500...

  • Pasaulē pirmais klonētais bērns ir meitene

    Ceturtdien klonēšanas rezultātā ir nācis pasaulē cilvēka bērns, ceturtdienas vakarā paziņoja franču zinātniece un raeliešu sektas locekle Brižita...

  • Ziemassvētku vecīši aplaupa veikalu

    Divi vīrieši, ģērbušies Ziemassvētku vecīša tērpā, Ziemassvētku vakarā aplaupīja videospēļu veikalu Francijas ostas pilsētā Brestā.Divi vīrieši,...

  • Vīrusi vai saaukstēšanās?

    Cilvēki bieži ārstējas paši, dzerot antibiotikas vai lietojot citus spēcīgus medikamentus, kā arī maldīgi cenšas atšķirt saaukstēšanos no vīrusiem....

  • Tehnika pagalmā un reģistrā

    Šāgada pēdējais - 24. - "Agro Pols" un tā dubultapjomīgais pielikums "Latvija ES" pie jums dodas 13.decembra noskaņās, kad tika paziņots par Latvijas...

  • Lauku darbi

    24. decembris. Ziemassvētku vakars.24. decembris. Ziemassvētku vakars. 25. decembris. Ziemassvētki. Skaistākie svētki ar apdāvināšanu, zīlēšanu,...