Vietējā politikā – trīs gadu desmitus

Daži viņu atzīst par ļoti saimniecisku, bet citi norāda, ka viņš ir būtiski mainījies, kopš kļuvis par Alūksnes novada domes priekšsēdētāju. Gan slavēts, gan pelts šo gadu laikā ir Arturs Dukulis (ZZS), kopš 2013.gada vasarā uzņēmās pašvaldības vadītāja amatu.
A.Dukulis desmit gadus – no 1980. līdz 1990.gadam - bijis Jaunlaicenes kolhoza priekšsēdētājs. Savulaik bijis PSKP (Padomju Savienības Komunistiskā partija) biedrs. Vietējā politikā ir trīs gadu desmitus – astoņdesmito gadu vidū bijis Jaunlaicenes pagasta ciema padomes sastāvā, vēlāk bijis Alūksnes rajona padomes deputāts – gan padomju laikā, gan pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Bijis Alūksnes pilsētas domes deputāts. Kopš 2013.gada vasaras – Alūksnes novada domes deputāts un priekšsēdētājs. Kopš 2016.gada pavasara ir Latvijas Zemnieku savienības biedrs. Saruna ar A.Dukuli noslēdz “Alūksnes Ziņu” interviju ciklu ar Alūksnes novada domes deputātiem. Domes priekšsēdētājs diemžēl nepadalījās ar sava privātā albuma fotogrāfijām, kā to darīja pārējie deputāti.
- 1991.gada janvārī kopā ar kolēģi Dzintaru Raibekazu pie notāra reģistrējāt pirmo privātuzņēmumu “Darbs” toreizējā Alūksnes rajonā. Vēlāk kopā dibinājāt daudzas citas firmas.
- Nozares bija dažādas. Sākumā ražojām pat polietilēna plēvi, dzeloņstieples, naglas, sniedzām dažādus pakalpojumus. Bijām viens no pirmajiem rajonā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuram bija tiesības nodarboties ar muitas pakalpojumiem. Uzpirkām lopus un pārdevām uz ārvalstīm, tur nopērkot dažādas preces un vedot uz Latviju. Tad pievērsāmies kokapstrādei un mežizstrādei. Deviņdesmitajos gados zemniekiem sniedzām arī tādu pakalpojumu kā ārvalstu sēklu piegādi caur zemnieku federāciju. Tad izveidojām mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Nopirkām paju sabiedrību “Alūksnes putni” un izveidojām SIA “Vistako”. Mums bija arī kooperatīvā sabiedrība “Grantskalni”. Vislielākais darbinieku skaits mūsu uzņēmumos bija ap 1999.gadu – 200 cilvēku. Uz šodienu no tā visa nav nekā vairs – viss ir pārdots. Patīkami, ka lielākā daļa no šiem uzņēmumiem tomēr turpina strādāt. Nāk jaunas metodes, cilvēki, kuri pārņem to biznesu – tukša vieta nepaliek, viss attīstās. Tad vēl bija SIA “Grūbe hidro” un hidroelektroenerģijas ražošana, viesu mājas, foreļu audzētava. Visus gadus esam maksājuši nodokļus un bijuši starp lielākajiem nodokļu maksātājiem rajonā. Kopš 2013.gada privātbiznesā neesmu – iesākto turpina mani mantinieki. Jaunie ir aktīvāki, uzņēmīgāki, jo mēs, vecie, kļūstam arvien apdomīgāki. Kā būs tālāk – to laiks rādīs. Biznesā nekad nedrīkst sastingt, pretējā gadījumā tu atpaliec.
- Kas toreiz rosināja iesaistīties vietējās varas darbā, ja darāmā netrūka arī savos uzņēmumos?
- Jau astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados ļoti daudzas lietas tika kārtotas caur vietējiem deputātiem, tādēļ iesaistījos. Toreiz tie bija saimnieciski, nevis politiski jautājumi, un caur tiem jutām, kā veidojas cilvēku neapmierinātība ar pastāvošo iekārtu. Bet 2013.gadā startējām, jo nolēmām, ka nav ko čīkstēt pa malām - jāiet un jāiesaistās pašiem. Kā tas ir izdevies – to katrs var izvērtēt. Protams, ne visi ir apmierināti, bet šodien katram ir iespēja veidot savu domubiedru grupu, startēt vēlēšanās un pēc tam idejas realizēt. Mēs startējām kā alūksniešu grupa un tā darīsim arī šāgada pašvaldību vēlēšanās. Alūksniešu grupas sastāvā būs izmaiņas. Diemžēl Latvijas vēlēšanu sistēma nosaka, ka tādiem novadiem kā Alūksnei jāstartē no kādas partijas – mēs izvēlējāmies Zaļo un zemnieku savienību.
Es vienmēr esmu piedalījies visās vēlēšanās kā vēlētājs. Nekad kā pilsoņus necienīšu tos cilvēkus, kuri lielās, ka vēlēšanās nav piedalījušies, bet pēc tam uzskata, ka viņiem vienmēr un visur ir taisnība! Katram pilsonim ir jāpiedalās vēlēšanās, lai gadījumā, ja būs ļoti zema vēlētāju aktivitāte, nebūtu jāizsaka pārmetumi, ka domē iekļuvuši pārstāvji ar ļoti mazu balsu skaitu.
- Ko jūs darījāt 1991.gada janvāra barikāžu laikā?
- Par šo laiku man ir savs uzskats. Saimnieciskā dzīve notika tāpat – bija jāslauc govis, jābaro cūkas, jāpieved barība, jātīra ceļi. Arī Jaunlaicenē toreiz izveidojās sava Tautas frontes grupa, kas sākumā pozicionējās: jūs tur visi malā – mēs! Bet dzīve parādīja, ka viss saslēdzās, jo tie paši kolhozi, iestādes deva transportu, lai aizbrauktu uz barikādēm. Mēs kolhoza kantorī sēdējām ar dispečeriem un lauzījām galvas, kurš var braukt, jo neaizbrauca tie, kuri bija vajadzīgi saimniecībā uz vietas. Protams, visi brauca brīvprātīgi. Cik starp barikāžu dalībniekiem bija, piemēram, slaucēju, teļkopēju, cūkkopēju? Arī viņi visi bija par šīm idejām! No Jaunlaicenes aizbrauca pilns autobuss, daļu ātri vien atveda mājās noteiktā stāvokli – par šiem gadījumiem jau nerunā, bet tādi bija ne tikai Jaunlaicenē. Es paliku tepat, jo bija jāorganizē darbi. Tieši pēc barikādēm 1991.gadā kopā ar Dz.Raibekazu dibinājām savu uzņēmumu.
- Kad 2013.gadā kandidējāt Alūksnes novada domes vēlēšanās, publiski paudāt, ka “patlaban īsti labi novadam neklājas”.
- Toreiz tā teicām, vērojot, kāda apjoma investīcijas ienāk novadā un kā notika Alūksnes attīstība, salīdzinot ar citiem reģionālajiem centriem. Toreiz par investīciju piesaisti novadam cīnījās tikai viena partija. Paldies tiem deputātiem, kuri izkaroja, ka Kultūras centram dabūjām pirmo finansējuma daļu, jo jau 2013.gadā dabūjām vēl un varējām arī ielas remontēt. Kad kļuvu par domes priekšsēdētāju un sāku braukt uz ministrijām, pirmais jautājums bija: “Tu brauc ar vienotu Alūksnes viedokli vai pēc nedēļas būs klāt nākamais ar savu viedokli?” Tāda bija ministriju iepriekšējā pieredze ar Alūksni – tas tika mainīts. Pērn pavasarī iestājos Latvijas Zemnieku savienībā, lai kā biedrs caur partiju tieši un politiski varu realizēt alūksniešu programmu. Ļoti liela nozīme ir tam, kāda saistība novada vadošajiem deputātiem ir ar valdošo koalīciju valstī. Ja kāda novada vadībai nav politiskās saistības ar vadošajiem politiķiem, tad ietekmēt procesus ir ļoti grūti.
- Vai tagad novadam klājas labi?
- Jā, uz Alūksnes novadu nāk vairāk investīciju. Mēs īstenojam iepriekšējā sasaukuma iesāktos projektus, un jaunais sasaukums īstenos mūsu iesāktos. 2016.gadā lieli brīnumi Alūksnē nenotika, jo bija Eiropas finansējuma plānošanas perioda pārejas periods – pabeidzām iesākto un ielikām kāju durvīs jaunajiem projektiem, kurus īstenos no 2017. līdz 2019.gadam. Alūksne ir pierādījusi, ka ar mazāku naudu var izdarīt vairāk nekā citi ar miljoniem – izdarām saimnieciskāk. Ministriju līmenī ir panākts, ka ar Alūksni rēķinās – tas ir melnais darbs, ko iedzīvotāji šodien neredz, bet ko jutīsim pēc gadiem. Viens kritērijs, pēc kā visu vērtēt, ir sava maka biezums, otrs – tas, kādi bijām pirms četriem gadiem un kādi esam tagad.
- No iedzīvotājiem nereti izskan, ka šobrīd vairāk iegulda Alūksnē un mazāk – pagastos.
- Kad veidoja novadu, katrs pagasts saņēma 200 000 latu, ko ieguldīja savos objektos. Alūksnē tagad nāk vairāk naudas, jo pilsēta ir reģionālais centrs – ir iezīmētais finansējums, ko varam iztērēt tikai pilsētai kā centram. Ne mazāk svarīgi ir tas, kā spējam novadā savstarpēji vienoties par attīstību, tādēļ 2013.gadā radās ideja katram pagastam no novada budžeta četros gados izdalīt 40 000 eiro infrastruktūras attīstībai. Principiāli tas ir līdzvērtīgi.
- Bet novada pašvaldība pārdod pagastos esošos mežus un arī šo naudu vairāk iegulda pilsētā nekā pagastos.
- Arī te jāatskatās pagātnē. Daudzi pagasti novadā ienāca ar apjomīgiem kredītiem, bet bija arī tādi, kuru kredītsaistības bija tuvu nullei. Šos kredītus tagad maksā visi. Kurš no pagasta vadītājiem toreiz rīkojās pareizi? Jā, katrā pagastā dzīvo iedzīvotāji, kuriem vajag adekvātu pakalpojumu, bet – ja gribam Latviju sakārtot kā teritoriju, ir jābūt arī valstiskai programmai un mērķim. Valstij jādefinē, kurā vietā kādus pakalpojumus tur dzīvojošajam jāsaņem, jānosaka nodokļu atlaides - tālāk ir iedzīvotāja izvēle. Pretējā gadījumā valstī veidojas paraugnovadi, kuros ir viss, un novadi, kuri nespēj nodrošināt elementāras funkcijas.
- No Saeimas deputātu kvotām Alūksnei no ZZS tika tikai 70 000 eiro, bet citām ZZS pašvaldībām – miljoni. Kādēļ?
- ZZS ir visvairāk novadu, kur tā ir vadībā. Visiem zināms, ka valstī ir, kā es saku, satelītpartijas, kurām ir līgumi: ZZS tie ir ar Ventspili, Liepāju un vēl kādām, “Vienotībai”, piemēram, ar Valmieru un Latgales pašvaldībām. Kad ZZS jautāju, pēc kādiem principiem dalīja šīs kvotas, saņēmu atbildi: “Lai visiem sanāk.” Diemžēl. Finanšu dalījumu pēc partejiskās piederības es absolūti neatbalstu. Bet iepriekšējā sasaukumā, kad “Vienotība” valstī bija pie varas, cik tad Alūksnei iedeva? Varam jautāt arī, vai par 16 miljoniem jāceļ mūzikas skola vienā Ventspilī vai par 2 miljoniem 8 pašvaldībās? Lai lauztu šo sistēmu, kas ir tradīcija jau gadiem, jānotiek ļoti lielām izmaiņām.
- Kandidējot 2013.gadā, ZZS solīja pilnveidot atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. Kas ir paveikts?
- Sakārtojam pilsētas infrastruktūru. 2013.gadā ģimenes ar bērniem jautāja, kur Alūksnē aiziet atpūsties, pastaigāties. Šodien mātei ar ratiem vairs nav jājoņo pa vienu maršrutu. Ir saglabāts pašvaldības finansiālais atbalsts jaundzimušajiem. Toreiz mūsu doma bija piešķirt lielāku pašvaldības finansējumu ģimenēm, bet dzīve parāda, ka ne vienmēr naudas pielikšana ir tas pareizākais. Vēl ļoti jāstrādā pie tā, lai attīstītu Alūksnes Bērnu un jauniešu centru, jo esošajās telpās viņiem kļuvis par šauru - piedāvājums kļūst arvien plašāks, pašvaldības piešķirtais finansējums interešu izglītībai ir trīskāršojies. Sekmīgākie skolēni un viņu pedagogi saņem pašvaldības naudas balvas. Pašvaldībai vēl vairāk jāpiešķir finansējums skolēnu izaugsmei. 
- Solījāt atrisināt arī sporta kompleksa izveides jautājumu...
- Pēc lielām diskusijām esam vismaz vienojušies, kur sporta zāli būvēt. Diemžēl pērn neizdevās no valsts dabūt finansējumu sporta zāles tehniskā projekta izstrādei. Es nepiekrītu variantam, ka mums Alūksnē par katru cenu jāuzceļ kaut kāda kaste, ko pēc tam sauksim par sporta centru. Ja taisām, tad taisām kārtīgi! Vai būs? Pie tā šobrīd tiek ļoti daudz strādāts – tas būs jāturpina arī jaunajam sasaukumam, jo šo celtni gaida ļoti daudzi. Ja Alūksnē uzcelsim sporta centru, tad par lielu publisku celtņu trūkumu mēs kliegt nevarēsim.
- Vai pēdējo četru gadu laikā pagastu pārvalžu vadītāju pilnvaras kļuvušas lielākas? To kā trūkumu atzināt pirms četriem gadiem.
- Esam centušies to darīt. Pagastu centri vairs nav plānošanas vienības, bet gan izpildītāji, tāpēc pagasta centram jāpaliek kā sociālo pakalpojumu sniegšanas vietai. Ko cilvēkam pagastā uz vietas vajag? Visu, kas saistās ar sociālo jomu! Nu nebūs tā, ka pagastā uz vietas varēs atrisināt visas problēmas, jo dzīve ir aizgājusi uz priekšu. Bet veidojas arī otra problēma – pagasta pārvaldē palicis darbā tik maz cilvēku, ka gandrīz nav, kas strādā, ja kāds no viņiem saslimst vai aiziet atvaļinājumā. Tādēļ piekrītu deputātiem, ka astoņi gadi pagājuši, jāpārvērtē esošie modeļi, tostarp budžeta veidošanā. Bet nepietiek tikai gudri pateikt, ka vajag jaunu – jānāk un jāstrādā pie tā jaunā modeļa! Pagastu vadītājs šodien risina saimnieciskus jautājumus. Pērn godam strādāja pagastu teritorijas attīstības speciālisti, jo 15 pagastos īstenojam lauku ceļu rekonstrukcijas programmu, piesaistot Eiropas naudu.
- Priekam par īstenotajiem projektiem nāk līdzi arī lielas novada kredītsaistības.
- Jā. Šobrīd katru gadu atmaksājam 800 000 eiro kredītu bez procentu maksājuma. Četros gados būsim nomaksājuši apmēram 3,2 miljonus kredīta. Jā, vietā arī esam paņēmuši 5-6 miljonus. Runā, ka šis būs pēdējais periods, lai saņemtu Eiropas fondu finansējumu, tādēļ tagad ir jāizšķiras - nebūt parādā vai tomēr paņemt kredītu un darīt. Jā, pašvaldības līdzfinansējumu Eiropas projektiem tagad prasa lielāku, nekā iepriekš, bet pēc tam tas viss būs jādara tikai par pašvaldības naudu. Plānojam, ka 2017.gadā novadā sāksim vairāk nekā 20 projektus. Jāplāno budžets un jābūt saprātīgam riskam – iespējas jāizmanto.
- Kā novads dzīvos šogad – budžets būšot mazāks?
- Kopsummā budžets būs lielāks par aptuveni 560 000 eiro, kurus saņemsim no izlīdzināšanas fonda, bet vajadzības būs dārgākas. Jāparedz izdevumi, kuru iepriekš nebija, piemēram, skolu reformai, vēlēšanu organizēšanai. Paradokss ir elektroenerģijas jomā, kur tagad jāmaksā par pieslēgumiem, jo, visu sarēķinot, sanāk, ka par pašu strāvu jāmaksā mazāk nekā par pieslēgumu! Alūksnes novadam mēnesī tam būs jāatvēl gandrīz par 2000 eiro vairāk.
- Iedzīvotājus ir satracinājusi ziņa par gaidāmo algu palielinājumu pašvaldībā. Kāda ir darbinieku mēraukla, jo šobrīd domē strādā pat ģimenes, daudzi ir ilgstoši darbinieki un jaunie nemaz nevar ienākt?
- Valstī katru gadu palielina minimālo algu. Lai nezustu atalgojuma diference, ir jāpaaugstina algas arī pārējiem. Šobrīd meklējam Alūksnes muzeja direktoru – lai piesakās! Domes kancelejā uz laiku meklējām sekretāri – pieņēmām cilvēku no malas, izvēloties no 18 kandidātiem. Jāņem vērā, ka trīs gadus pašvaldības iestādēs algas nav paaugstinātas, bet darba apjoms un funkcijas no valsts gan ir palielinājušās. Ja nolems paaugstināt algas par 6 procentiem, tam vajadzēs 180 000 eiro. Jā, tas ir nepopulārs lēmums.
- Vai beidzot būs plāns Alūksnes novada sporta dzīvei, ko un cik atbalstīs, kas būs prioritārs? Sportisti atzīst, ka šobrīd pašvaldības finansējuma sadale nav līdzvērtīga.
- Par šo esmu runājis ar daudzu sporta veidu pārstāvjiem. Ja mums novadā ir atbildīgais par sportu, tad vienreiz visi sportisti ir jāpulcina vienkopus un viss skaidri jāizrunā pie viena galda! Nevis tam, kurš vairāk paraud, iedod vairāk. Pašiem jādefinē, ko tad mēs Alūksnē gribam! Mans uzskats, ka pašvaldībai jāatbalsta tas, kas notiek Alūksnes novadā, valstij – lielie čempionāti. Nepiekrītu, ka katram jāiedod pa pieciem eiro. Jābūt izvērtējumam. Sistēmu var izmainīt, bet tas jādara pašiem. Cepuri nost, ka Alūksnes ralliju rīko biedrība! Pašvaldībai tikai nedaudz jāiedod nauda un jāpalīdz izreklamēt.
- Tūrisms – Alūksnes novada prioritāte. Kad novads tūristiem kļūs par galamērķi un liks te uzturēties vairākas dienas?
- Mani bažīgu dara tas, ka it kā pamazām pilsētas infrastruktūra no pašvaldības puses tiek sakārtota, bet – mēs varam iziet ar lielu reklāmu un aicināt apmeklēt novadu, tomēr līdz ar to jāpiedāvā arī pakalpojumu grozs. Pašvaldība var garantēt uzkāpšanu tornī, ka iesi pār tiltu, kas būs izgaismots un apskaņots, ka būs pludmale, muzeja apmeklējums, bet ir lietas, kuras līdztekus jāattīsta uzņēmējiem: naktsmītnes, ēdināšana un tamlīdzīgi. Daudzi atzīst, ka pilsēta kļuvusi sakārtotāka, bet vai tam līdzi ir augusi arī uzņēmējdarbība – tas ir diskutējams jautājums, jo diemžēl tas nav noticis tik strauji, kā to izdarījusi pašvaldība. Pirmajam ir jābūt piedāvājumam, tad būs pieprasījums. Pašiem uzņēmējiem jādomā un jāriskē. Arī alūksnieši jādabū ārā no dzīvokļiem, lai biežāk iet ēst un satikties viens ar otru uz kafejnīcām.
Lai būtu galamērķis, no pašvaldības puses vēl jāīsteno lielais sapņu projekts par veselības veicināšanas centru. Ir pierādījies, ka Lujāna drupu vietā to uzbūvēt nevar. Šobrīd meklējam citu vietu, lai taptu tāds centrs, kādu vēlamies.
- Ko iedzīvotāji jautā domes priekšsēdētājam?
- Šo gadu laikā uz pieņemšanu ir bijuši 448 iedzīvotāji. Protams, starp viņiem ir arī tādi, kuri nāk katru otro mēnesi. Ja sākumā vairāk nāca, lai izstāstītu savu sāpi un pasūdzētos, tad pēdējā laikā nāk ar konstruktīvām sūdzībām – ierosina, kā būtu labāk.
- Ko jaunu iedzīvotājiem varat pateikt Alūksnes slimnīcas jautājumā?
- Alūksnē 24 stundu neatliekamās palīdzības slimnīca paliek! Otrdien Rīgā piedalījos 21 reģionālā centra sanāksmē, kur diskutēja arī par iespēju lokālajām slimnīcām piesaistīt ERAF finansējumu, lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Arī Alūksnes slimnīca iesniedza pieprasījumu par ERAF naudu divām lielām aktivitātēm 2,36 miljonu eiro apmērā. Ja apstiprinās, ka Alūksnes slimnīcai šī nauda tiek, tas arī būs arguments, ka slimnīca paliks.

Citu datumu laikraksti

  • Rallijā “Alūksne 2017” gaida teju simts ekipāžas

    Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz brīdim, kad 13. un 14.janvārī Alūksnes novada ceļos tiks dots starts rallijam “Alūksne 2017”, kā ietvaros šogad...

  • Gredzena ceļš

    Gredzena ceļš

    Izmazgājusi Visvalža kreklus, vēl palagus, Mairita tos rūpīgi izskaloja un izžāva dārzā uz šņores. Vīrs bija aizbraucis pie drauga, un Mairita nolēma...

  • Horoskopi

    6. – 12. janvārisAuns ◆ Brīvdienās prieku sagādās vērtīgs ieguvums. Atbalsts no līdzcilvēku puses radīs vēl lielāku pārliecību par savu talantu....

  • Ugunsnelaime atņem mājas 2

    Ugunsnelaime atņem mājas

    Otrajos Ziemassvētkos īsi pēc pusnakts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests steidzās uz  Jāņkalna ielu 8, Alūksnē, kur divstāvu dzīvojamajai...

  • Alūksnē koncertēs Igaunijas  Filharmonijas kamerkoris

    Alūksnē koncertēs Igaunijas Filharmonijas kamerkoris

    Alūksnes Kultūras centrs arī nākamgad turpinās šogad iesākto sadarbību ar Igaunijas lielāko koncertu un festivālu organizatori aģentūru “Eesti...

  • Salūts – pie Kultūras centra

    Alūksnē sagaidīt Jauno gadu iedzīvotāji šoreiz tiek aicināti pie Kultūras centra, kur arī varēs vērot svētku salūtu.Jau pirms gadumijas pļaviņā...