Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vilkus drīkstēs šaut

Zaļā kustība dažkārt tiek uzskatīta par attīstīto valstu privilēģiju. Taču tā gluži nav, jo tīrs gaiss, sakārtota notekūdeņu sistēma vai efektīva atkritumu apsaimniekošana ir jebkuras sabiedrības privilēģija.

Zaļā kustība dažkārt tiek uzskatīta par attīstīto valstu privilēģiju. Taču tā gluži nav, jo tīrs gaiss, sakārtota notekūdeņu sistēma vai efektīva atkritumu apsaimniekošana ir jebkuras sabiedrības privilēģija. Eiropas Savienība (ES) kvalitatīvākas dzīves nolūkos izvirza augstus standartus vides aizsardzībā, tāpēc, lai uzklausītu ekspertu viedokļus par ES, PPUA «Godaprāts» sadarbībā ar laikrakstu «Dzirkstele» Gulbenē rīkoja diskusiju par vides un jo sevišķi dabas aizsardzības problēmām, kā arī ES piedāvātajiem risinājumiem.
Plinti nevar mest krūmos
Latvija ES vides politikas likumdošanu beidza saskaņot jau 2001. gadā. Pēdējā, 2002. gada, Eiropas Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā, kas ir instruments kandidātvalstu attīstības izvērtēšanai, secināts: «Latvija turpina uzrādīt labus rezultātus, saskaņojot nacionālo likumdošanu ar acquis (ES likumdošana – aut.piez.), īpaši ūdens kvalitātes, atkritumu apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā un trokšņa mazināšanā.»
Tomēr, kā secināts nesen veiktajā pētījumā «Ieguvumi no ES vides likumdošanas ieviešanas kandidātvalsīs», pilnīgu atbilstību ES normām kandidātvalstīm, tai skaitā Latvijai, būs iespējams sasniegt 2010. gadā.
Turklāt Latvijai ES vides aizsardzības standartu ieviešanā vairākās nozarēs – gaisa, ūdens aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā – ir piešķirti tā sauktie pārejas periodi (garākais līdz 2015. gadam), kuru laikā jānostiprina noteiktas sistēmas.
«Latvija ir apmierināta ar ES ieviesto dabas aizsardzības politiku. Vai tas ir kaut kas revolucionārs? Nebūt ne,» par to, vai izjusts ES spiediens uz Latvijas vides politiku, saka Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Gatis Eriņš. Kā piemēru viņš min Latvijas aizsargājamo teritoriju sistēmu: «Tika izvērtētas aizsargājamās teritorijas, kas aizņem 8,9% no Latvijas platības. 70% no tām atbilst prasībām, kuras izvirza ES. Respektīvi, šajās teritorijās ir tās sugas un biotopi, kuras ES prasa aizsargāt.» G.Eriņš gan norāda, ka aizsargājamo teritoriju tīkls būšot jāpaplašina. «Līdz 2004. gada 1. maijam, kad Latvija varētu oficiāli iestāties ES, jābūt gatavai datu bāzei ar Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklu «Nature 2000», tātad šā gada laikā tiks izveidots ap 50 jaunu aizsargājamo teritoriju. Un tas jau būs pamats, lai mēs sāktu diskutēt ar ES par to, vai pietiekami aizsargājam dabu. Jāpiebilst, ka nevienā ES dalībvalstī nav pilnībā pabeigts šis «Nature 2000» tīkls.»
Prakse rādot, ka ES prasa aizsargāt 20% no bieži sastopamiem biotopiem, kas Latvijā varētu būt purvi, savukārt retām sugām un retiem biotopiem šis aizsardzības līmenis ir augstāks – aptuveni 60% (Latvijā tā varētu būt lidvāvere, kurai pie mums ir simtprocentīga aizsardzība). Zinātnieki domā, ka līdz ar to Latvijas aizsargājamā teritorija varētu palielināties no līdzšinējiem 8,9% līdz 10%.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis skeptiski vērtē sabiedrības informētību par Latvijas aizsargājamo teritoriju paplašināšanu: «Manuprāt, daudziem joprojām nav skaidrs, ko nozīmē termins «aizsargājamās dabas teritorijas». Vai ar to jāsaprot pilnīga saimnieciskās darbības pārtraukšana vai tikai daļēja?» neizpratnē jautā virsmežzinis. «Kamēr tas sabiedrībai netiks izskaidrots, tikmēr būs nepamatots pretspars un neizpratne. Protams, ļaudis pašlaik vēl tiek informēti, taču, lai es iekšēji būtu pārliecināts, ka tas un tas ir tieši tā, tam vajadzīgs ilgāks laiks, kam ar vienu bukletu ir par maz.»
Aptaujātie eksperti atzīst, ka pēc ES spiediena, iespējams, varētu mainīties valsts neskaidrā politika pret bēdīgi slavenajām aizsargjoslām upju un jūras tuvumā, tā ka bijušajam Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim nāktos nojaukt savu sētu Lielupes krastā, ļaujot arī citiem baudīt publiskos ūdeņus. A.Caunītis uzskata, ja mēs skaidri ar tiesu praksi nenoteiksim, ka aizsargjoslās nedrīkst likt ierobežojumus pieejai publiskajiem ūdeņiem, tad mums būšot jārēķinās ar to ES pilsoņu neizpratni, kuri brauks uz Latviju atpūsties. «Kāpu aizsargjoslu problēma mums būs jāatrisina nacionālajā, nevis Eiropas Savienības līmenī,» A.Caunīti papildina G.Eriņš.
Latvija varēs koriģēt dabas aizsardzības standartus
Samērā bieži no atsevišķām iedzīvotāju grupām var dzirdēt bažas par to, ka ES Latvijai piespiedīšot rīkoties tā, ka būs apgrūtināti tradicionālie atpūtas veidi pie dabas krūts. Piemēram, Latvijas mednieki PPUA «Godaprāts» ir atzinuši, ka viņus uztrauc ES politika attiecībā uz dažu dzīvnieku medīšanu. «Iedomājieties, nedrīkstēs vairs šaut vilkus,» sašutis stāsta kāds Vidzemes zemnieks, kas vēlējās palikt anonīms.
Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis saistībā ar mednieku bažām skaidro: «Es neteiktu, ka mednieki ir skeptiskākā grupa, taču ir dažas neloģiskas lietas, piemēram, jāaizsargā vilks vai kāds cits plēsīgs dzīvnieks. Nu nav pamatojuma, kāpēc šie dzīvnieki būtu jāaizsargā. Turklāt šajā aizsargājamo dzīvnieku sarakstā redzam arī dzīvniekus, kurus cauru gadu esam medījuši un kuru populācija Latvijā nav samazinājusies, tādēļ nav skaidrības, kāpēc tie būtu uzskatāmi par aizsargājamiem.» Gulbenes virsmežzinis norāda: «Ja līdzšinējā saimniekošana nav samazinājusi sloku vai vilku skaitu, tad šādi ES ierobežojumi – cik gadā aizsargājamo dzīvnieku drīkstēs nomedīt – ir jāpārvērtē.» Faktiskā situācija rādot, ka Gulbenes virsmežniecības teritorijā, galvenokārt Litenes un Stāmerienas pusē, kā arī caur Balviem no Austrumu puses migrē vilki, un viņu skaits nesamazinās. «Un šeit vairs nav runa tikai par mednieku iebildumiem, jo pagājušajā gadā vilki Valkas rajonā saplosīja ganāmpulkus. Nedrīkst arī izveidoties situācija, kad dzīvnieks ir vērtīgāks par cilvēku,» piebilst A.Caunītis.
Gulbenes virsmežzinim oponē Vides ministrijas (VM) Dabas aizsardzības departamenta darbinieks Gatis Eriņš, sacīdams, ka ar vilkiem situācija nemaz neesot tik bezcerīga. Tieši otrādi, mēs paši, iestājoties ES, varēsim noteikt, kā regulēt šo dzīvnieku populāciju. «Attiecībā uz vilkiem ES neizstrādās kaut kādus ierobežojumus, bet būs jāievieš šo dzīvnieku kā sugas aizsardzības plāns, kas apstiprināts Eiropas Komisijā un paredz, ka vilkus nedrīkst medīt vasaras periodā, kad viņi saviem bērniem māca sevi apgādāt. Latvijai vienkārši būs jāatskaitās par vilku populāciju. Ja tie būs līdzšinējā skaitā, šo dzīvnieku medības netiks ierobežotas.» G.Eriņš piemetina, ka «labāk ir ar lūšiem, kur mūsu zinātnieki spēja Eiropas Savienībai pierādīt, ka medību kvota ir 50 lūšu gadā». Arī Zemkopības ministrijas ierēdnis Normunds Strūve apstiprina, ka «Eiropas Savienības direktīvas dabas aizsardzībā varēsim piemērot mūsu apstākļiem».
Iedzīvotāji baidās no saimnieciskās darbības ierobežojumiem
Aptaujātie eksperti atzīst, ka ES vides aizsardzības politika Latvijas iedzīvotājiem jāskaidro daudz vairāk, jo bieži vien, protestēdami pret ES standartiem, daudzi neapzināti vēršas arī pret vides kvalitātes uzlabošanu.
«Cilvēkus nebaida Eiropas programmas ūdens kvalitātes, atkritumu saimniecības nodrošināšanai, kā arī citi šādi jautājumi. No vienas puses, visi ir par tīrāku ūdeni, sakārtotāku atkritumu saimniecību,» uzskata G.Eriņš, «taču ir arī otra puse – Eiropas Savienības prasības ir aizsargāt konkrētu sugu biotopus, un Latvijā tas ļoti bieži skar privātās tiesības, jo ir runa par ierobežojumiem saimnieciskai izmantošanai.»
«Pretestība Eiropas Savienības vides politikai rodas tad, kad cilvēks jūt, ka līdzšinējā darbība un kārtība nedaudz vai būtiski mainās. Tā ir gadījumos ar aizsargājamajām teritorijām, kur iznāk reāli saskarties ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, lai gan īpašniekiem paralēli jādomā par to, kā iegūt malku,» stāsta N.Strūve. Rodas mūžsenā pretruna, proti, kā samērot privātīpašnieku un sabiedrības intereses, kas, iedzīvotājiem skaidrojot ES vides politiku, it īpaši dabas aizsardzības standartus, būtu jārisina.
Viena no metodēm, kā šo pretrunu ES risināt, ir ieviest elastīgu kompensāciju mehānismu. G.Eriņš skaidro: «Līdz šim brīdim – jācer, ka tas nākotnē mainīsies, – Latvijā nebija sakārtots zaudējumu kompensācijas mehānisms. Piemēram, ja īpašniekam tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība jeb galvenā cirte viņa mežā, tad viņš pieaugušā audzē neiegūst pusotra divus tūkstošus latu uz hektāra. Tas ir īpašnieka neiegūtais labums.» Viņš gan dara zināmu, ka nupat atzinumu sniegšanai esot izsludināts likums par atlīdzības izsniegšanu īpašniekiem, par ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. «Tas prasīs diezgan lielus līdzekļus no valsts budžeta. Turklāt, kamēr šis kompensāciju jautājums nav izstrādāts ES līmenī, tikmēr tam būs jābūt valsts nacionālajam kompensācijas mehānismam. Pēc aptuvenām aplēsēm, kuras Vides ministrija valdībai budžeta pieprasījumā ir iesniegusi, pieciem gadiem būtu nepieciešams 21 miljons latu.»
Arī A.Caunītis uzskata, ka obligāti jāizveido kompensācijas mehānisms: «Īpašnieks jau tā maksā nekustamā īpašuma nodokli vietējai pašvaldībai. Ja šo nodokli neatlaiž un turklāt tiek uzlikti papildu ierobežojumi, tad, protams, īpašnieks nebūs apmierināts. Līdz ar to jābūt skaidri pateiktam, vai šos ierobežojumus kompensē valsts vai pašvaldība. Līdz šim šāds mehānisms nedarbojās.»
Jāpiebilst, kamēr ES nebija iestājušās tādas ar mežiem bagātas valstis kā Somija un Zviedrija, subsīdiju un kompensāciju mehānisms bija paredzēts tikai lauku vides un lauksaimniecības atbalstam, taču tagad privātpersonām ir pieejami līdzekļi no pirmsstrukturālajiem fondiem (kandidātvalstīm), piemēram, SAPARD, un strukturālajiem fondiem (dalībvalstīm), piemēram, Reģionālās attīstības fonds un Lauku atbalsta fonds, lai tādējādi apmežotu lauksaimniecībā neizmantojamās zemes vai koptu jaunaudzes.

Citu datumu laikraksti

  • Kam nevajadzētu augt dārzā?

    Ražo trīs veidu sēklas. Viena no uzmācīgākajām nezālēm ir baltā balanda, kas atšķirībā no nātrēm ravētājiem ir tīkamāka, bet, ļaujot tai sasēties,...

  • Pasmaidi!

    Draiskās spēles. Spēle "Modinātājs". Pieci cilvēki sarunā dienas gaitā visur iet kopā. Viens no viņiem ir modinātājs, kurš jebkurā vietā pilsētā...

  • Piedāvā pasākumus dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi. 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes rajona Jaungulbenes pilī notiks "Pils svētki".Atpūtas pasākumi 12.jūlijā pulksten 14.00 Gulbenes...

  • Upe

    Kāds, kura balsi viņa labi atmin! Ansis! Dārtai pār augumu pārskrien vieglas tirpas, viņa nespēj spert vairs ne soli, nejusts reibonis apņem viņas...

  • Būs pieejami līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda

    Eiropas Sociālais fonds ir Eiropas Savienības finanšu instruments cilvēkresursu attīstībai un darba tirgus apstākļu uzlabošanai, kas ilgtermiņā...

  • Kāpēc nenotika "t.A.T.u." koncerts

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve Maskavā.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Laimas Vaikules uzdzīve...