Vīnogas labi aug arī Latvijā

Ir pienācis laiks atteikties no vīnogu iegādes tirdzniecības uzņēmumos un pašiem ķerties pie to audzēšanas savā zemē.

Ir pienācis laiks atteikties no vīnogu iegādes tirdzniecības uzņēmumos un pašiem ķerties pie to audzēšanas savā zemē. Dabā ir pierādīts, ka tās labi aug un ražo arī Latvijas ziemeļu rajonos.
"Teiksiet, ka vienkāršāk vīnogas importēt no dienvidu zemēm, piemēram, no Vācijas un Francijas vai Aizkarpatiem, tomēr ievešana ir saistīta ar vairākām problēmām," saka Latvijas Vīnogu audzētāju kluba biedrs, agronoms Valdis Miķelis.
Vīnogas ir sulīgas un viegli bojājas. Lielākoties no audzēšanas vietas līdz patērētājam tās transportē lielā attālumā. Tas iespaido ogu kvalitāti. Vīnogām ir arī ļoti īss realizācijas laiks.
"Visvairāk cieš izcilās deserta vīnogu šķirnes, tāpēc tās vispār nav piemērotas tālai transportēšanai un uzglabāšanai. Šo iemeslu dēļ vīnogu audzētāji tās pārstrādā vīnā. Katram vīnkopim ir sava vīna darītava un pagrabiņš, tāpēc viņam ir svešas ražas realizācijas problēmas. Vīna ražošanai galvenokārt izmanto tās vīnogu šķirnes, kuru ogas ir skābas, sīkas un pat negaršīgas," stāsta V.Miķelis.
Piedāvā ģenētiski modificētas vīnogas
"Man bija izdevība apskatīt nepārredzamos vīnogulāju laukus nolaidenās Mozeles krastu nogāzēs, kā arī nogaršot vīnus, ko piedāvāja vīna darītāji. Mums jāsaprot, ka vīnogu audzēšana nav tendēta deserta, bet rūpnieciskām vajadzībām, tāpēc tās jāaudzē pašiem," mudina V.Miķelis, liekot aizdomāties, kāpēc veikalos nopērkamās vīnogas ir tik lielas, skaistas, ilgi un labi glabājas.
"Diemžēl šīm ogām ir zudis vienreizējais, izsmalcinātais vīnogu aromāts. To miza ir cieta. Tas norāda, ka ogas ir ģenētiski modificētas. Būsim piesardzīgi, jo vēl nav pieredzes, kādu ietekmi rada modificētu ogu lietošana uzturā. Ir prasība, lai šādu preci īpaši marķētu," brīdina V.Miķelis.
Šķirņu skaits tuvojas simtam
Agronomu, viesojoties Moldāvijas Vīnkopības institūtā, pārsteigusi vīnogu šķirņu daudzveidība - 350. "Arī Latvijā audzēto vīnogu skaits tuvojas simtam, tāpēc ir pietiekami liela izvēle cilvēku gaumei un audzēšanas iespējām. Vīnogas iespējams audzēt visur - uz balkoniem, izmantot lapeņu, pergolu, neizskatīgu sienu piesegšanai, dzīvžogu veidošanai. Visur tās priecēs ar saulē dzirkstošiem ķekariem, un vasaras nogalē, kad dārzā nebūs citu ogu, vīnogas sniegs patīkamu baudu," iesaka V.Miķelis.
Vecākais ziedaugs uz zemes
Liecības par vīnogulājiem rodamas senajā krīta un terciālā perioda nogulās, tāpēc ir pamats domāt, ka tie ir visvecākie ziedaugi uz zemes. Vīnogas pieminētas senajos rokrakstos Ēģiptē, Grieķijā, Romā, vēlāk arī Itālijā, Francijā un citur. Šodien vīnogas ir plaši izplatītas un tās audzē daudzās pasaules vietās. Piemēram, Vidusāzijā, Tuvajos Austrumos, Viduseiropā, Aizkarpatos, Kaukāzā un citur. Jau 15.gadsimtā vīnogas audzētas Ventas un Abavas krastos, Rendā un Sabilē.
"Reprezentācijai tās greznojušas muižas dārzus un audzētas zemstikla platībās. 1935.gadā Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija Sabilē ierīkoja vīna kalnu hektāra platībā, iestādot apmēram 1500 20 dažādu šķirņu vīnogulājus. Tolaik vietējo šķirņu nebija, tāpēc stādus ieveda no citām klimatiskajām joslām. Te rodams sākums neveiksmēm, un vēl šodien valda neticība, ka pie mums iespējams izaudzēt vīnogas. Lielākoties tās saistās ar saulainajiem dienvidiem," stāsta V.Miķelis.
Viņš uzskata, ka tautā izplatītā salcietīgā un ražīgā vīnogu šķirne ‘Alfa’, kam slikta ogu kvalitāte, arī radījusi nepareizu priekšstatu par vīnogām.
Daudz veiksmīgu selekcionāru
V.Miķelis ir gandarīts, ka Latvijā vīnogu selekcionāru aktīvas darbības rezultātā izveidotas šim klimatam piemērotas vīnogu šķirnes. Viņš min Pēteri Sukatnieku, kura selekcionētās šķirnes audzē ne vien Latvijā, bet arī Krievijā, Baltkrievijā, Zviedrijā un citur. Tās izturējušas laika pārbaudi, un piecos gados degustācijas kopvērtējumā piecas viņa šķirnes iekļuvušas desmit labāko skaitā. Tās ir ‘Supaga’, ‘Guna’, ‘Veldze’, ‘Sukribe’ un ‘Zilga’. Zinot, ka izstādēs piedalās no 70 līdz 80 šķirnes, tas ir augsts P.Sukatnieka darba vērtējums.
"Mūsu valstī vīnogu audzēšana ir ieguvusi otru elpu. Selekcionāri neapstājas pie sasniegtā, bet rada jaunas šķirnes, kas piemērotas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Tas jāņem vērā, izvēloties," saka P.Miķelis.
Jāiepazīst šķirņu īpašības
"Ja Kurzemes reģionā ir izteikts piejūras klimats ar siltākām ziemām un vēsākām vasarām, tad Vidzemē manāma kontinenta ietekme. Ziemas ir aukstākas, bet vasaras siltākas, tikai par desmit līdz 12 dienām īsākas. Tāpēc ieteicamas agro vīnogu šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu. Pareizi jāizvēlas audzēšanas vieta. Jāizmanto pauguri dienvidu nogāzēs, ēku dienvidu sienas, jo to atstarotais siltums paaugstina gaisa temperatūru no diviem līdz četriem grādiem.
Vīnogas vēlams audzēt no vēja aizsargātās vietās vai arī jāveido vējlauzes. Pirms stādu iegādes jāiepazīstas ar šķirņu aprakstiem. Izvēloties jāņem vērā to īpašības. Tā ir ogu kvalitāte (cukura saturs, garša, aromāts, konsistence), nogatavošanās (ienākšanās laiks), vīnogulāja ražība un ziemcietība," iesaka vīnogu selekcionārs.
Piemēroti divgadīgi stādi
V.Miķelis iesaka iegādāties divgadīgus vīnogulāju stādus ar labi attīstītu, smalku sakņu sistēmu, jo tad augs ātri un labi iesakņosies, un vismaz trim dzīviem pumpuriem.
"Vīnogulājiem plaukstošie pumpuri ir trausli, tāpēc jāuzmanās, lai, stādus transportējot un stādot, nenolauztu pumpurus. Vēlams iegādāties stādus, kas audzēti podos vai kastītēs. Sākotnēji tos novieto siltumnīcās, kur tie turpina augt līdz stādīšanai," skaidro agronoms.
Siltāko vietu ierāda daba
Vīnogām tīk būt saules apspīdētām, pasargātām no vēja, bet to saknes nedrīkst mirkt gruntsūdenī. "Piemēram, P.Sukatnieka vīnogulāju hibrīdi ir veidoti no šķirnēm, kam senči kādreiz auguši savvaļā mitrajās Amūras upes palejās ar bagātu trūdu slāni un viegli skābu augsnes reakciju. Šādos apstākļos vīnogulājiem veidojas sekla sakņu sistēma. Saknes neaug dziļumā, bet plašumā. Daba pati norāda vietu dārzā, kur pavasarī visātrāk nokūst sniegs. Tā patiks arī vīnogām," ievērojis V.Miķelis.
Netaupīt pūles vietas sagatavošanai
"Vīnogulāja stādīšanai jāizrok 50 centimetrus dziļa un metru plata bedre. Neauglīgo augsnes daļu nomaina ar velēnzemes, vēdinātas kūdras un komposta maisījumu, ko kārtām pārkaisa ar koku pelniem, kaulu miltiem un kūtsmēsliem, kas jau sadalījušies. Netaupiet pūles vietas sagatavošanai. Tiklīdz augsnes temperatūra sasniedz plus astoņus grādus Celsija, var stādīt vīnogulājus. Latvijas apstākļos tas jādara agri pavasarī, tikai stādi jāpiesedz, ja gaidāma salna.
Ja gaidīsiet, kamēr nav salnu, zaudēsit daudz laika. Vīnogulāju dzinumi nepaspēs nobriest un sliktāk pārziemos. Vīnogulājus var stādīt līdz 1.jūnijam. Esmu to darījis pat augusta beigās," iesaka speciālists.
Piesedz un neļauj iekalst saknēm
Sagatavotā vietā vīnogulājus stāda uz izveidota augsnes konusa, vienmērīgi izplešot saknītes uz visām pusēm. Stādu ievieto tik dziļi, lai pirmais pumpurs vai dzinuma sākums atrastos zem zemes. Tad to apber ar zemi un aplaista.
"Stādot nedrīkst iekaltēt jaunās saknes. Pirmajā gadā jaunos dzinumus piesien, jo vīnogulājs bez balsta aug nelabprāt. Stāda no 1,5 līdz 2,5 metru attālumā vienu no otra, bet ne tuvāk kā pusmetru no mūra sienas. Pirmos divus gadus ziemā piesedz, bet turpmāk bez piesegšanas var audzēt ‘Zilgu’ un ‘Skujiņu 675’, tāpēc šīs šķirnes vīnogulāji izmantojami balkonu apaudzēšanai, dzīvžogu un lapeņu veidošanai. Rudenī piesedzot, pie sienas var audzēt ‘Supagu’, ‘Sukribi’, ‘Gunu’ un ‘Veldzi’. Tikai pie dienvidu sienas audzējamas vīnogas ‘Olga’, ‘Kosmonautus’, ‘Madlen’, ‘Royal’, ‘Dvietes zilā’ un citas. Neapkurināmām augu mājām piemērotas būs šķirnes ‘Frankantālietis’, ‘Melnais Emīls’, ‘Aļošenkins’ un citas," V.Miķelis dod padomu.
Summē diennakts vidējo temperatūru
V.Miķelis skaidro, ka vīnogulāju prasības pēc siltuma nosaka aktīvo temperatūru summa. Agro šķirņu vīnogām tā ir no 1900 līdz 2200 grādiem, bet vēlīnām pat 3500 grādu. Tādēļ selekcionārs audzēšanai Austrumlatvijā iesaka izraudzīties agro šķirņu vīnogulājus, kas ir siltuma mazāk prasīgas.
"Izvēloties šķirnes pēc ogu nogatavošanās laika, iespējams pagarināt svaigu vīnogu lietošanu, sākot no augusta beigām līdz oktobra vidum," bilst agronoms.

Citu datumu laikraksti

  • Lieldienās šūpojās un ripināja olas

    Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz cilvēku, kas šo dienu pavadīja telpās.Lieldienās bija jauks un saulains laiks, tāpēc bija maz...

  • Afiša

    6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle.6.aprīlī pulksten 22.00 Alsviķu kultūras namā Pavasara balle. Ielūdz grupa "Vēja runa"...

  • Policija informē

    Vīrietis no Virešu pagasta informējis policiju, ka ir iekļūts viņa mājā un no tās nozagtas divas gleznas.Vīrietis no Virešu pagasta informējis...

  • Auns var sākt pārveidot māju

    AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt organizēsiet kādas pārrunas vai prezentāciju.AUNS. Būsiet diplomātisks un sabiedrisks, varbūt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten 22.00 Alūksnē, mūzikas klubā "Impērija" olu sitamos ritmus mixēs DJ "P-AUTS".Atpūtas pasākumi 30.martā pulksten...

  • Kristus ir augšāmcēlies

    "Surrexit Dominus vere - Kristus patiešām augšāmcēlies" - kopš devītā gadsimta visi kristīgie, kas piedalās Lieldienu dievkalpojumā, no rīta...

  • Lasītājs jautā

    Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas?Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas? Būtu interesanti iepazīties ar deputātu darbu un redzēt,...

  • Afiša

    28.martā pulksten 15.00 Kolberģa tautas namā Lieldienu zaķis aicina uz Gulbenes teātra izrādi visai ģimenei "Neticamā dēku diena jeb neveiksminieks...

  • Policija informē

    Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs informējis policiju, ka 20.martā viņam no "Unibankas" kartes noņemti 80,34 lati.Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs...