Viņš alkst mīlēt, viņa - piederēt

Viņu sauc par Valentīnu. Jau kopš dzimšanas. Vecāki devuši tādu vārdu. Draugi viņu puikas gados iesauca par Vali.

Viņu sauc par Valentīnu. Jau kopš dzimšanas. Vecāki devuši tādu vārdu. Draugi viņu puikas gados iesauca par Vali. Un tā dēvē joprojām. Puisis kā jau puisis un te pēkšņi - Svētais. Savādi, bet pārvērtības puiša dzīvē sākās drīz pēc tam, kad viņš uzzināja, ka pasaulē reiz bijis tāds Svētais Valentīns, kuru visas mīlošās sirdis piesauc ik gadu 14.februārī kā draugu, kā palīgu un glābēju.
Valentīnam tagad ir 34 gadi. Par dvēseļu dziednieku viņš kļuva pirms septiņiem gadiem. Sākumā tas notika it kā nejauši - gadās satikt cilvēku, kas lūdz padomu. Valis parunājas, uzklausa, atbild uz jautājumiem. Un cilvēks saka: "Kļuva tā kā vieglāk. Kā smagums no sirds novēlās. Zinu, kā man tālāk būt." Labā slava ātri izplatījās - kaimiņos, darbvietā, pagastā, novadā. Arī šā raksta autorei divreiz mūžā Valentīns palīdzējis grūtā brīdī ar padomu. Un ne tikai ar to. Pēc sarunas ar viņu liekas, ka dvēsele priecājas, burtiski peldas priekā.
Visgrūtāk iemācīties laimi vientulībā
Valentīns dzīvo viens. Nosacīti. Viņam, protams, ir radi un draugi. Ir bērni. Taču ikdienā viņš ir viens. Vai nav vēlēšanās savu dzīvi sakārtot?
"Ko nozīmē - sakārtot? Ja cilvēks dzīvo viens, tātad viņa dzīve ir nesakārtota? Bet ja dzīvo kopā un viens otru nemīl? Ja strīdas. Vai viens no diviem apvainojies klusē, otrs ieslīdzis alkoholismā?" vaicā Valentīns. Un es raustu plecus. Jautāju, kā tad ar mīlestību! Viņš atbild: "Mīlestība... Protams, katrs grib mīlēt, bet katrs ar to domā kaut ko citu, savu. Kas ir mīlestība, vai vari man atbildēt?"
Saku, ka mīlestība ir tad, kad otram esi gatavs atdot sevi visu, neko neprasot pretī. "Jā, daudzas jaunas meitenes tā domā. Bet ja nu tu visa nevienam neesi vajadzīga, ko tad? Un kāpēc sevi visu, vai tad pati sevi neuzskati par vērtību? Meitene ar šādu psiholoģiju faktiski meklē vīru.
Cena - es taču atdodu sevi visu! Ārprāts. Tās ir nepareizas audzināšanas sekas. Visticamāk, nabaga bērnu turpmāk dzīvē gaida vilšanās," klāsta Valentīns. Tomēr esmu aizdomu pilna, ka viņš spriež kā jau tipisks vīrietis. Jautāju, kā tad ar dvēseli? "Tā pieder meitenei pašai un nevienam citam. Iepazīsti savu dvēseli! Mācies izjust, ko tā redz, dzird, jūt, pēc kā tiecas. Bet zini, ka nevienam nav pienākums tevi mīlēt. Tāpat kā tev nav pienākums to darīt," saka viņš.
Valentīns saprot manu samulsumu un atbild: "Nav nekādas atšķirības - vīrietis vai sieviete. Vispirms ir jāiemācās cienīt un pazīt sevi. Tas nāk ar izglītību, pieredzi. Ar cieņu pret jebkuru cilvēku. Jāmācās patstāvība, neatkarība. Dievs cilvēku ir radījis gandrīz vai pašpietiekamu. Tātad gandrīz pilnīgu, gandrīz... laimīgu. Tomēr mēs katrs meklējam savu otru pusīti. Daudzi tā arī neatrod. Daudzi tāpēc dzīvo vispār bez seksa, daudzi guļ, ar ko pagadās vai ar savu likumīgo laulāto draugu. Tad jau labāk, ar ko pagadās."
Kļūdās ikreiz, kad neklausās sirdsbalsī
Jautāju, kādos gadījumos cilvēki parasti nāk pēc palīdzības pie Valentīna. Vai tikai jaunas meitenes vai vecmeitas, kuru jūtas (vai vīra meklējumi, kā, manuprāt, ciniski izteicies Valentīns) palikušas bez atbildes. Viņš smejas un saka, lai visu neuztverot personiski. Es uzmetu lūpu.
"Pie manis parasti nāk raudošas sievietes. Iespējams, nāk kā pie vīrieša. Caur mani runā ar savu mīļoto. Grib izprast, kāpēc viņš rīkojies tā vai citādi. Sūdzas, ka viņš, lūk, nodzēries. Katrai sievai vai mīļākajai redzu cauri. Un atbilde, ko saku, domāta tieši viņai. Vienai nākas pateikt skaidri - dabūji, ko gribēji, kāpēc piesaistīji sev puisi ar varu, kāpēc izmantoji aizliegtas metodes. Parasti tad dāmas sejā lasu izbrīnu: sak’, kā viņš zina. Bet es redzu uzreiz. Ja ar vecmāmiņu palīdzību esi darījusi neķītras lietas, iebarojusi vīrieti, tad neceri uz ilgu laimi," stāsta Valentīns.
Viņam lūdzot palīdzību arī "krietnas sievietes", kuras pametuši vīri. "Atgriezt vīrieti ģimenē var. Taču palīdzu ļoti retos gadījumos. Parasti palīdzu sievietei apjaust, ka tā nav viņas problēma. Viņai jādomā par sevi. Taču, ja ir daudzbērnu ģimene, tad aktuāls arī materiālais aspekts. Tādos gadījumos dodu sievietei - mātei iespēju izvēlēties: vai nu alimenti, vai alimenti un nemīlošs vīrs, tēvs mājās. Parasti viņa tomēr izvēlas pirmo variantu. Ja sieviete paliek pie sava, ka vīru viņai vajag, izņēmuma gadījumos palīdzu. Kā to izdarīt, nestāstīšu. Teikšu tikai, ka pēc laika viņa nāk atkal un nu jau lūdz, lai palīdzu tikt no vīra vaļā," stāsta viņš.
Bet vai vīriešnāk pie Valentīna? "Protams, tiesa, retāk," saka viņš. Vīriešiem vairāk prātā praktiskas lietas. Lai palīdz uzlabot situāciju biznesā, lai gādā par uzvaru tiesā vai mantojuma lietā. Šādos gadījumos Valentīns atsaka. Viņš ir palīgs vienīgi mīlestības jautājumos. Prasu, vai pēc viņa domām, vīrieši mūsdienās vispār ir normāli? Neprec taču! Šķiet, arī zilo kļuvis vairāk. Valentīns smejas. Ļoti ilgi, domā.
"Nenoliedzami vīrieši ir mainījušies. Bet arī sievietes! Nav manījies vienīgi tas, ka vīrieši joprojām vairāk tiecas pēc mīlestības un saglabā iekšēju neatkarību, turpretim sievietes grib piederēt. Tas ir saprotami, jo sievietes instinkts ir būt mātei. Bērniem vajadzīga ģimene," saka Valentīns. Un te nu eksplodēju es, saku, ka viss Valentīna līdz šim teiktais ir bijis vērsts pret ģimeni. Viņš iebilst, ka tā nav. "Tu nenoklausījies mani līdz galam. Mainījies cilvēks, un mainījies arī ģimenes modelis. Visa cilvēce ir ģimene. Normāli būtu, ja jubilejās kopā pie viena galda pulcētos viena vīra visas bijušās sievas, jo ir taču kopīgi bērni," saka Valentīns. Bet es indīgi iebilstu, vai viņam pieņemami, ka pie viena galda pulcētos sievas pieci bijušie vīri. "Kāpēc ne? Viņas nāktu ar saviem jaunajiem vīriem, maniem un jauno vīru bērniem," saka Valentīns un mīļi skatās acīs. Arī es neizturu un sāku smieties.
Bijušas divas oficiālas un trīs civilsievas
Personīgās dzīves pieredze Valentīnam ir raiba. Viņš nekautrējas par to runāt. Valentīns lepojas ar to, ka viņam ir trīs bērni - divi pirmajā laulībā, viens ārlaulībā. Visi dzīvo pie mātēm, ar tēvu tiekas, kaut materiālo atbalstu no viņa saņem maz. Lieta tāda, ka jau četrus gadus Valis ir bezdarbnieks. Naudas ir tikai tik, cik klienti ziedo, dziednieka palīdzību meklēdami un būdami pateicīgi, to saņemot. "No bērniem vienīgi meitai Marijai būs manas spējas. Viņa arī prot klausīties un runāt. Ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar puķēm, kaķi, tējkannu," smejas Valentīns. Marijai esot vēl tikai pieci gadi. Dēli esot jau lieli un prātīgi. Robertam 14, Austrim - 12.
"Savā dzīvē esmu mācījies to, ko skaidroju katram, kam vajadzīgs mans padoms. Erotiskā mīlestība ir pārejoša. Kad tā pāriet, tur neko nevar darīt. Viss ir cauri. Lūdzies, raudi, draudi - tas neko nedod. Civilizētā pasaulē sen to ir sapratuši. Pārtikušās valstīs precas un šķiras, cik nu kuram reizes vajag un gribas. Pie mums uz to raugās ar aizspriedumiem. Rezultātā cilvēki vispār vairs neprecas. Tas arī nav pareizi. Patiesībā jāprecas būtu vienmēr, tiklīdz ir jūtas, vēlēšanās vīt ģimenes ligzdiņu, radīt bērnus. Taču bez pārmetumiem vīram vai sievai jāļauj aiziet, kad vienam no partneriem jūtas ir pārgājušas," saka Valentīns.
Ar pirmo sievu esot apprecējies 19 gadu vecumā. Viņa Marija (tā nav nejauša sakritība - Valentīna pirmo sievu un jaunāko meitu sauc vienādi, kaut viņas nav radinieces) pēc sešiem mēnešiem laida pasaulē Robīti, pēc pāris gadiem - Austri. Puikas vēl tikko sāka pirmās apzinātās blēņas, kad tēvs atstāja ģimeni. "Es mīlēju savu Mariju, bet viņa bija atļāvusies sānsoli. Nevarēju sievai to piedot. Pat nenoskaidroju līdz galam, vai viņai ar kaimiņu kaut kas bija un cik reižu. Pietika, ka redzēju Jāņos abus aiz kūts stūra bučojamies un mīcāmies. Atkal kļuvu par brīvu puisi," stāsta Valentīns. Sieva raudājusi, draudējusi, visbeidzot iesniegusi šķiršanos. Pēc gada Marija apprecējusies otrreiz ar kaimiņu, kas par viņu divdesmit gadus vecāks. Arī šķirtenis un trīs bērnu tēvs.
Otro sievu Valentīns paņēmis mierinājumam. Ludmila bija trīs gadus vecāka par viņu. Karstu asiņu. Viņa pratusi Valentīnu iesildīt tā, kā Marijai tas nekad nebija izdevies. "Taču man apnika. Tas drīzāk bija sekss bez mīlestības. Tas man neder. Iztukšo. Visbeidzot es nevarēju, negribēju, atteicos. Viņai tādu vīru nevajadzēja, kas atturas no tuvības jau sešus mēnešus. Ludmila iesniedza šķiršanos," stāsta Valentīns. Un tad viņš atkal nejauši saticis veikalā savu Mariju. Pārmijuši vārdus par laiku, par bērniem. Izgājuši no veikala reizē.
"Jautāju, vai viņa ir laimīga. Marija teica, ka, jā, bet acīs bija asaras. Viņa man pajautāja, vai nožēloju, ka mēs izšķīrāmies. Atbildēju - jā. Un tad mēs abi aiz veikala stūra sākām bučoties un mīcīties. Pēkšņi Marija izrāvās no manām rokām un aizskrēja. Es skatījos ilgi viņai pakaļ un domāju par to, ka tur no manis aizbēg laime," atceras vīrietis.
Turpmāk viņa dzīvē bijušas neskaitāmas mīļākās, no kurām dažas uz laiku kļuva par civilsievām - Marita, Anna, Vija. Neviena no tām vairs nav kopā ar viņu. Marita izrādījusies patmīlīga. Anna bijusi uzmācīga. Vija par visu apvainojusies, raudājusi un bēdājusies. Kopā ar viņu Valentīns radījis meitu Mariju, kas ir pilnīgs pretstats mātei.
"Reizēm man liekas, ka viņa ir mana un Marijas, pirmās sievas, meita. Tā ir likteņa dāvana," saka Valentīns. Jautāju, vai tagad viņš ir laimīgs. Atbilde ir: "Jā!" Un tā ir pārliecības pilna.
Valentīns sarunu pabeidz, teikdams, ka rīt pie viņa visu dienu ciemosies mazā Marija. Mamma esot atļāvusi. Un sarunāts, ka arī dēli atnākšot pie tēva. Ar māsu satikties.
"Parasti mēs cepam kopīgi pankūkas un pārrunājam visu, kas katram sakrājies uz sirds. Esam taču ģimene," saka vīrietis.

Citu datumu laikraksti

  • Aiz durvīm

    Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus pamodināja sievietes kliedziens. "Atdod bērnu! Tas ir mans bērns!".Tonakt daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus...

  • Atbildam lasītājam

    Kur Alūksnes rajonā var saņemt palīdzību, ja dzīvoklī konstatēju gāzes noplūdi?Kur Alūksnes rajonā var saņemt palīdzību, ja dzīvoklī konstatēju gāzes...

  • Atklājumi vecās grāmatās

    Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas. Ģimenē tās sen izlasītas, interesantākās dotas arī draugiem.Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas....

  • Cepta zivs “Blondīne” itāļu gaumē

    Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju.Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju. Ģimenēs,...

  • Atver sveces uguns ziedu!

    Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam ienāca prātā taukos vai eļļā ievietot dakti, lai šādi radītu gaismu.Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam...

  • Vai frontes līnija tēva sētā?

    Šobrīd valstī kaislību centrā - iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskutē žurnālisti, pārrunā ierēdņi, analizē biznesa cilvēki.Šobrīd valstī kaislību...