Visas zināšanas ir iekodētas cilvēka dvēselē

Kad Valkas rajona Vijciema pagasta iedzīvotāju Mariannu Dudzinsku (ar šo vārdu viņu pazīst retais, jo visi sauc par Mārīti) aicināju uz sarunu, viņa lūdza to atlikt uz dažām stundām, jo ar kādu ģimeni esot sarunājusi rīkot ugunsrituālu Biterīnkalnā.

Kad Valkas rajona Vijciema pagasta iedzīvotāju Mariannu Dudzinsku (ar šo vārdu viņu pazīst retais, jo visi sauc par Mārīti) aicināju uz sarunu, viņa lūdza to atlikt uz dažām stundām, jo ar kādu ģimeni esot sarunājusi rīkot ugunsrituālu Biterīnkalnā.
Saņēmos drosmi (vai nekaunību) un izteicu vēlmi to pavērot, bet no dažiem Mārītes vārdiem sapratu, ka tā ir intīma, turklāt privāta ģimenes konflikta lieta. Kad apsolījos pie Mārītes aizbraukt pusstundas laikā, viņa solīja pieņemt mani nekavējoties. Saruna nedaudz ieilga, un mūs pārtrauca kādas vietējās sievietes lūgums izvilkt ērci. Mārīte lūdza viņu nedaudz uzgaidīt un, jautāta, vai tas ir tik vienkārši, atbildēja, ka mūžā izvilkusi simtiem ērču, turklāt līdz šim nevienam nav bijusi saslimšana ar encefalītu vai citas komplikācijas.
- Varbūt jūs patiesi esat burve? Vismaz tā saka vijciemieši.
- Es nezinu, vai mani sauc par burvi un kāpēc tā sauc, bet skaidri zinu, ka apkārtējie cilvēki savā attieksmē ir noraidoši ne tikai pret mani, bet arī pret Arturu Gobu un pat pret Biterīnkalnu ar visām tā vērtībām. Man to grūti saprast, un es nerodu tam skaidrojumu.
- Manuprāt, tam ir vienkāršs skaidrojums: jūs abi esat atšķirīgi no apkārtnes "vidējā" cilvēka, bet Biterīnkalna vaina ir tā, ka Arturs to padarīja zināmu plašam cilvēku lokam. Latviešiem (un ne tikai) ir pieņemts, ka no visa atšķirīgā jāvairās, necenšoties izprast, jo tā ir vienkāršāk. Ja no grīdas kāda nagla nedaudz paceļ galvu, tad ar āmuru bez žēlastības to iedzen atpakaļ.
- Tomēr tas ir paradoksāli un nesaprotami, kāpēc cilvēki nejūt un nepieņem to, kas pasaulē notiek apmēram 20 gadus. Zeme ir pieslēgta kosmosa garīgajiem kontūriem. Augstākie spēki cenšas glābt Zemi. Cilvēki tuvojas Dievam un otrādi. Mana loka cilvēki to saprot un pieņem, bet, piemēram, vietējā pagastā mītošie cilvēki šīs idejas par kosmosa enerģētiku absolūti nepieņem. Viņi nejūt izmaiņas uz Zemes. Paredzu, ka robežpunkts būs pavisam drīz - 2012.gadā. Tad atkal notiks Zemes testēšana. Šajā Visumā mūs uzskata par ļoti atpalikušu planētu. Parasti attīstībā atpalikušās planētas iznīcina, bet, šķiet, mūs nolemts izglābt, jo attīstībā vērojams progress.
- Kā jūs jūtat šos procesus? Vai tie bāzējas uz kādām īpašām zināšanām vai noteiktām maņām?
- Es gan redzu, gan jūtu. Piemēram, redzu cilvēka auru. Tumsā vai naktī redzu tos cilvēkus, kuri atrodas blakus istabā. Redzu arī tās būtnes, kuras cilvēkam kalpo un atrodas viņam blakus, turklāt tās ir augstāka līmeņa būtnes. Kosmosā tā ir noteikts, ka augstāka būtne kalpo zemākai. Tādējādi zemākās būtnes statuss palielinās un tā sāk kalpot zemākai. Arī tas ir Visuma attīstības likums. Pamazām cilvēka prāts sāk pieņemt, ka ir augstāka vara. Tā nāk ar mīlestību. labestību un žēlsirdību. Tos, kas ir pilni ar naidu un citām īpašībām ar mīnusa zīmi, kosmosā neielaiž. Daudzu cilvēku saprāts ir par vāju, lai izturētu pozitīvās enerģijas spiedienu no kosmosa. Tas kļūst par pamatu nežēlībai un citām negācijām. Šī teorija būtu jāiemāca bērniem viņiem saprotamā veidā, bet zinu, ka vecāki to neatbalsta.
- Lai bērni to ielāgotu, jārunā daudz un sistemātiski. Ne mazums dižgaru un pavisam parastu cilvēku ir centušies atbildēt uz jautājumiem: "Kas mēs esam, kālab te esam un kurp virzāmies?" Tātad viņiem ir svarīgi šie esamības pamatjautājumi.
- Vispirms jāzina, kas ir cilvēks. Cilvēks ir būtne, kurai ir fiziskais ķermenis, Dieva dotais gars un apziņa (materiāla substance). Apziņa kopā ar garu veido cilvēka dvēseli. Cilvēks sevī neaptver enerģētisko būtību, jo viņa bioloģiskais ķermenis ir pārlieku vājš. Tāpēc cilvēkam jāmaina savas enerģētiskās vibrācijas, jāatbrīvojas no visa negatīvā. Vai jūs zināt, cik skaista ir cilvēka aura? Aura ir redzama 3 līdz 4 metrus ap cilvēka ķermeni. Tajā ir daudz vibrējošas violetas un zilas krāsas. Patiesībā cilvēks enerģētiskajā ziņā ir mazizpētīta būtne.
- Vai tiesa, ka cilvēkiem aurā mēdz būt caurumi? Vai dziednieks spēj šos caurumus aizlāpīt?
- Tas atkarīgs no konkrētā cilvēka domāšanas un rīcības. Caurumus rada naids, skopums, greizsirdība un tamlīdzīgi, bet naids jo īpaši. Katram cilvēkam uz šīs Zemes ir atvēlēts (iekodēts) noteikts laiks. Cilvēks ar pozitīvo darbību to var pagarināt, bet visbiežāk viņš sev atvēlēto laiku samazina.
- Kā un kāpēc rodas slimības. Cik lielā mērā tās ir ģenētiski mantotas un cik esam vainīgi paši savā nevērībā pret garu un ķermeni?
- Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Mēs esam duāli, jo nezinām, kas esam. Esam piesaistīti tikai šim konkrētajam laikam, bet neredzam kopsakarības ilgstošā laikā. Daļa slimību ir jāizdzīvo priekšteču grēku dēļ, lai saprastu, ko sliktu viņi ir darījuši. Bērnu slimības dod mācību vecākiem, lai savas atvases slimības un pat nāves gadījumā mudinātu viņus vērsties garīgās pasaules virzienā. Es arī daudzus aspektus šajā procesā nesaprotu. Starp paaudzēm ir bioloģiskā un garīga saikne. Tie cilvēki, kas jūt dvēselisku tuvību (radinieki, tuvi paziņas, draugi) veido vienotu kosmisko ģimeni. No tās izrauties ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Ja cilvēks vēlas izrauties no savas vides, jāizdara kaut kāds varoņdarbs. Tad var tikt, piemēram, karaļu ģimenē.
- Tātad kosmiskajā līmenī katram cilvēkam ir gandrīz nemaināmi noteikts viņa sociālais statuss. Kā man uzzināt, kurai kosmiskajai ģimenei piederu?
- To norāda attiecības ģimenē. Ja tās ir labvēlīgas, tad šai ģimenei esat piederīgs. Pretējā gadījumā šis cilvēks ir tikai garāmgājējs. Citplanētieši zemiešiem ir devuši daudzas zīmes par iespējamo saskarsmi, bet mēs neesam tik augstā attīstības pakāpē, lai ar viņiem sazinātos. Mēs nesaprastos. Kosmosā viss notiek garīgās enerģijas līmenī, tostarp arī pārvietošanās neiedomājamos ātrumos.
Šo enerģiju ir atklājuši arī daži Zemes cilvēki, piemēram, Eduards Liedskalniņš Amerikā. Tā ir mīlestības enerģija. Ir pamats domāt, ka kosmiskajos mērogos drīz to apgūs daudzi cilvēki, bet mūsu izpratnē, iespējams, tam vajadzīgs ilgs laiks. Zemes cilvēki joprojām ir tendēti iegūt pēc iespējas vairāk materialo vērtību, aizmirstot par garīgajām.
- Acīmredzot to nosaka vide, kurā dzīvojam, nostādnes sabiedrībā un katra indivīda iepriekšējā dzīves pieredze un prioritātes. Kā jūs palīdzat cilvēkiem, un cik lielā mērā tas ir iespējams?
- Vietējie cilvēki parasti atnāk ar kādām sāpītēm, mazākām un lielākām vainītēm un lūdz palīdzēt. Tā ir pavirša attieksme pret sevi. Patiesībā dziedināt var tad, ja cilvēks to vēlas un atļauj. Jāsāk ar domāšanas maiņ, un jāmeklē slimības cēloņi. Lielākoties katru slimību cilvēks saņem, lai padomātu par savām negatīvajām īpašībām. Tikai tad, kad cilvēks apzināsies savu sūtību uz šīs zemes, viņš sapratīs, kas jādara, lai atbrīvotos no kaitēm. To apjaušot, viss notiek visos līmeņos. Labu iznākumu iespējams gūt, runājot ar katru personīgi. Ir cilvēki, ar kuriem satiekos ne vienu vien gadu, ar dažiem sazinos telefoniski. Iepazīstot cilvēku tuvāk, var saskatīt viņā iekšējos konfliktus vai nesaskaņas ar citiem ne tikai dotajā brīdī, bet arī perspektīvā. Reizēm Biterīnkalnā īpaši iekārtotā vietā rīkojam ugunsrituālus, lai atbrīvotos no sliktajām enerģijām. Rituālā jāsaka īpaši vārdi ar īpašām lūgšanām. Tas cilvēkiem palīdz. Uguns sadedzina naidu, dusmas, skaudību un citas sliktās īpašības. Arī slimību var mest ugunī un lūgt žēlsirdību. Cilvēkiem ir brīva izvēle - ļauties dzīves notikumiem vai arī tiem pretoties un kļūt labākiem.
- Vai ir daudz gadījumu, kad palīdzības lūdzējam jāatsaka, jo apzināties, ka nespējat?
- Dziedināšana notiek ar enerģijām. Esmu tikai starpniece, jo šī enerģija nenāk no manis. Pie manis bija četrus gadus veca meitenīte ar audzēju. Tas bija karmiskas izcelsmes. Es tur neko padarīt nevaru un nespēju paredzēt, kādā virzienā process turpināsies. Karmiskās kaites nav ārstējamas. Vecākiem cilvēkiem dažādu ikdienišķu kaišu ārstēšanā pēdējā laikā visbiežāk cenšos palīdzēt ar zāļu tējām, turklāt tēju maisījums jāgatavo katram individuāli. Šķiet neticami, bet šajā pasaulē viss ir dzīvs. Nemaz nerunājot par zāļu tējām, pat paņemot rokā tableti, jādomā un jālūdz, lai tā palīdzētu. Cilvēkam jācenšas dzīvot enerģētiski tīrā vidē. Ir jāatsakās no televizora, lubenēm un citām negatīvismu izstarojošām lietām. Es lasu ezotērisko literatūru, tiesa, nozīmīgākie darbi pieejami tikai krievu valodā. Ir tāda 2000 lappušu bieza pirms 50 gadiem Kanādā uzrakstīta grāmata "Urantija", kuru studējot var rast pilnīgu priekšstatu par procesiem kosmosā. Šo grāmatu nav viegli lasīt, bet tas ir visu zināšanu pamats. Patiesībā visas zināšanas jau ir iekodētas mūsu dvēselē. Galvenais - cik zināšanu no zemapziņas cilvēks dabū apziņā. Citam var pasacīt tikai tik daudz, cik viņš spēj uzklausīt. Ja cilvēku interesē kaut kas no tā, ko zinu es, viņam ir jājautā. Esmu gatava runāt ar jebkuru. Zināšanas nevienam nevar un nevajag uzspiest.
- Jūs sarunas sākumā minējāt Dievu. Vai ar to domājat to Radītāju, ar kura darbiem iepazīstamies dievnamos?
- Nē, tās tomēr ir dažādas lietas. Baznīcā runā par nemainīgo trijotni - Dievu Tēvu, Dievu Dēlu un Svēto Garu. Viņi it kā satur Visumu ar gravitācijas spēku. Patiesībā dievi atrodas uz Paradīzes salas, viņi ir nemirstīgi un viņiem nav ne sākuma, ne beigu. Tā ir sarežģīta sistēma, turklāt katram Visumam ir savi dievi, kas darbojas viņiem atvēlētajā teritorijā. Mūsu Visumā ir apmēram 10 miljoni planētu, un katra desmitā no tām ir evolūcijas planēta kā mūsu Zeme. Daudzas no tām nomirst, citas evolucionāri attīstās.
- Nereti redzam un zinām cilvēkus, kurus dzīve sit. Kas jādara, lai tā nenotiktu?
- Esmu ievērojusi, ka jauniem cilvēkiem, apmēram līdz 25 gadiem, turpmākais ceļš ir pilnīgi skaidrs. Viņi zina ko darīt. Tie ir dzimuši ar augstākām vibrācijām, atvērtāku apziņu un lielāku sapratni par pasaulē notiekošo. Tā ir cita, perspektīvāka paaudze.
- Ļaujiet nepiekrist, jo arī tajā paaudzē ir morāli un garīgi pagrimuši cilvēki, kuriem diezin vai izdosies izrauties no savas kosmiskās ģimenes.
- Jā, tā ir tiesa. Viņu psihe nav izturējusi enerģētisko spiedienu. Tieši tāpēc jaunieši izdara pašnāvības un iet arī citādāk. Viņi pamet šo dzīvi. Tagad ir laiks, kad cilvēce var mainīties ļoti strauji un pa garīgo ceļu turpināt virzīties augšup.

Citu datumu laikraksti