Vislabāk Lielo dienu var sajust, šūpojoties šūpolēs

Kad Lieldienu rītā saule paceļas virs apvāršņa, tad tā šūpojas trīs reizes uz vienu un trīs reizes uz otru pusi.

Kad Lieldienu rītā saule paceļas virs apvāršņa, tad tā šūpojas trīs reizes uz vienu un trīs reizes uz otru pusi. Teiksma vēsta, ka tā radies paradums šūpoties. Atdarinot Saules līgošanos, cilvēki grib veicināt spēku un auglību. Un, jo augstāk šūpojas, jo labāk. Tā ir vienīgā iespēja cilvēkam, kas stāv uz zemes, kaut uz brīdi pacelties debesīs. Viņš top stiprāks, veselīgāks, un arī bērni tad augs lieli un veselīgi.
Sievietes noteikti piekritīs, ka vīrietim ir jābūt tam, kas ieceļ debesīs. Tāpēc šūpoļu taisīšana ir kārtīgs vīrieša darbs. To uztic tikai labiem meistariem, jo nemākulīgi darinātas un kārtas šūpoles var izraisīt nelaimi. Alūksnes rajona Ziemeru pagasta SIA "Verners un draugi" otro gadu Lieldienas sagaida ar tūkstošiem jaunu šūpoļu. Tā ir vienīgā firma Ziemeļvidzemē, kas piedāvā un uzstāda koka šūpoles. "Latvijā daudzviet bērnu rotaļu laukumos ir metāla šūpoles, bet Holandē, Dānijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs pieprasīti ir dabīga koka izstrādājumi, jo tie ir cilvēkiem tīkami. Tāpēc tūkstošiem angļu, dāņu un vācu bērnu lieto mūsu ražotās," stāsta uzņēmuma īpašnieks Verners Kalējs. Daudzi Lieldienās izmantos pērn iegādātās šūpoles, bet šogad firma izpildīja jaunu pasūtījumu – apmēram 2000 šūpoļu.
Vasarā nekodīs odi
"Daudzi šūpoles pērk, lai bērni var šūpoties mājās. Ved arī uz Rīgu, jo tur tās maksā dārgāk. Mūsu šūpoles ir ar kāpnēm un platformām. Ir arī ģimenes šūpoles, kur uzreiz var sēsties vecāki un bērni," skaidro V.Kalējs. Šūpoles gatavo no skuju koka, jo tad tās ir izturīgākas. Vispopulārākās ir parastās šūpoles ar kāpnēm, ko bērni izmanto rotaļām. Pie balsta stieņa var arī pievilkties.
V.Kalējam joprojām patīk šūpoties, jo tad var sapņot un atcerēties bērnību. Viņam bija tikpat gadu, cik tagad ir dēlam, kad atgriezās no izsūtījuma Sibīrijā. "Tad man tēvs uzbūvēja lielas un pamatīgas šūpoles uz augstiem stabiem. Tajās varēja sasniegt apmēram mājas augstumu. Skatījos debesīs, un man bija tāds iespaids, ka es lidoju," atceras V.Kalējs. Viņš atzīst, ka cilvēkiem patīk kustība, ātrums un augstums, ko var sasniegt šūpojoties. Tas ir daudz interesantāk, nekā sēdēt nekustīgi. Turklāt ir arī savs labums -pērn V.Kalēja ģimenes locekļi daudz šūpojās, un viņu māju tuvumā vasarā odu nav, lai gan tās atrodas pie ezera.
Arī Madonas rajona Lubānas domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis domā, ka ir vismaz jātic – pēc šūpošanās odu ir mazāk. Lauku mājās ir viņa paša gatavotas šūpoles, kas ir iekārtas kokā. "Vīrietim ir jāprot un jādara visi darbi mājās. Šajās Lieldienās būsim septiņi pieaugušie un pieci bērni, kas nodrošināsies pret odiem vasarā. Linus jau diezgan sen neaudzē, bet nebūtu iebildumu, ja tie augtu gari. Bet odu pietiek, tāpēc ir jāšūpojas," stāsta M.Gruzītis. Viņš piebilst, ka nevar zināt, kā būtu, ja to nedarītu. Atliek vien ticēt, ka mazo asinssūcēju skaits būs mazāks. M.Gruzīša mājās skraidot arī zaķi ar olām, ko rūpīgi paslēpj. Tad mazbērniem tiek atradēju prieks. Viņš atceras, ka darīja tāpat.
Šūpoles vajag izgreznot
Gulbenes rajona Tirzas tautas nama vadītāja Alda Alberte akcentē, ka šūpošanās nav tikai Lieldienu tradīcija. Māte aijā bērnu šūpojot. "Arī pieaugušajam tad rodas labas domas. Viņš jūtas viegls. Tāpēc nav brīnums, ka bērni, ejot garām tautas namam, bieži izmanto iespēju pašūpoties," saka A.Alberte. Pērn Lieldienās bērni ripināja olas un šūpojās, bet šogad Tirzā to darīs visi rajona dramatiskie kolektīvi, jo Lieldienās ir teātra skate.
A.Alberte bērnībā ļoti gaidīja Lieldienas. Tad gāja uz mājām, kur bija šūpoles. Līdzi ņēma olas un pīrāgus. Bērniem un jauniešiem tā pagāja visa diena. "Puišiem par šūpošanu izpirkumu nedeva, bet olas izmantoja sišanas kaujām," atceras viņa. Kādās šūpolēs tik nav "lidots" debesīs! Netālu no Tirzas kapiem mežā bija milzīgas šūpoles, kurp devās deju kolektīvs. Tur varēja šūpoties pa četriem, kājās stāvot. Viņa neatbalsta puišu lielību pārāk augstu šūpot meitas, kad tās kliedz un spiedz. Tad viņa redz Sapu krītam no šūpolēm, kā rakstīts "Pelēkā akmens stāstos". "Normāli šūpoties ir skaisti. Druvienā pie Poruka muzeja ir šūpoles sešiem cilvēkiem. Tad gan var pamatīgi izšūpoties. Vajag braukt uz turieni, jo tad arī svētkiem ir īpaša gaisotne," uzsver A.Alberte.
Viņa domā, ka ir slikts ticējums – šūpoles pēc Lieldienām ir jānojauc, lai tajās nešūpotos raganas. Bet tagad maz atceras citu jauku paražu – greznot šūpoles. To kārtis var apvīt ar jostām, zaļumiem vai pūpoliem. Jaunalūksnes pagasta padome iedzīvotājiem dāvina jaunas šūpoles, kur uzreiz var iesēsties viens pieaugušais vai divi bērni. Tās rotāja ar tautiskām jostām un pūpoliem. "Vistiņa ar gailīti 29.martā iešūpoja Lieldienas. Zaķi aicināja bērnus rotaļās un atrakcijās. Tagad visi šūpoties gribētāji to var darīt, kad vien vēlas," akcentē Jaunalūksnes tautas nama vadītāja Ieva Baltā. Viņa vienmēr Lieldienās ir atradusi šūpoles, kur kaimiņu puikas var palīdzēt "lidot". "Ja svētki paiet bez šūpošanās, tad kaut kas ir palaists garām. Izpirkumam noder krāsota ola," saka Ieva.
Biatlonisti netic, bet šūpojas
Latvijas biatlona izlase Lieldienas pavadīs Alūksnes rajona Mārkalnes pagasta atpūtas bāzē "Retumi". "Tur būs šūpošanās un olu dauzīšana. Šūpoles nav lielas, bet divi var uzreiz iesēsties. Būs mums arī meitenes. Līdz šim tikai divas reizes iznācis tā kārtīgi svinēt šos svētkus – Alūksnē un Daugavpilī. Oļegs Maļuhins mācīs mums olas sist," stāsta Jēkabs Nākums. Viņš ir pārliecināts, ja lieto pretodu līdzekļus, tad vasarā odi nekož. Bet citādi – šūpojies vai nešūpojies, glābiņa nav.
Dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai nav iznācis šūpoties. Viņai šie svētki saistās ar olu krāsošanu. "Kara gados biju maza, un pēc tam bija smags pēckara laiks. Tad mums nekāra šūpoles. Tikai pēdējos gados redzu tās pagasta centrā, tāpēc par šo nodarbošanos maz zinu," atzīst viņa.
Arī Vaska figūru muzeja īpašniece Gundega Sauškina nav šūpoļu cienītāja. Viņa ir padomju laika bērns, bet kopējos pasākumos ar igauņu kolēģiem tēvs prata izmantot arī šūpoles. Tās bija arī mājās. "Tagad mani bērni ir jau lieli, bet mazbērniem šī nodarbošanās patīk. Lieldienās šūpoles iekārsim kokā. Cerams, ka tad odu vasarā nebūs vai vismaz nenāks miegs un varēs vairāk padarīt," prognozē G.Sauškina.
Ziemeru pamatskolas direktore Līga Mičule norāda, ka jaunieši, ievērojot senos ticējumus, saglabā tradīcijas. "Puišiem ir jāšūpo meitas, un viņām tas, protams, patīk. Par to meitas dod krāsotas olas," saka L.Mičule. Lieldienās skolotāja cenšas izšūpoties. Tagad skolēniem ir brīvdienas, bet tāpēc viņi šūpoles neaizmirsīs.
Ticējumi
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Saimniecēm un ganiem jāšūpojas Lieldienās, tad govis nebizo.
Jo augstāki šūpojas, jo garāki aug lini.
Uz Lieldienām vajag šūpoties, lai vasarā odi un dunduri nekož.
Ja augstu šūpojas, tad aitām ir lieli jēri.
Lieldienu rītā agri jāceļas un jāuzvelk jauns krekls, tad darbi visu gadu labi veiksies.
Lieldienu rītā pār šūpoļu koku jāmet trīs olas - ja nesasitas, tad veiksme būs nodrošināta.
"Dzīvajā ūdenī", kas tek pret sauli, jānomazgā mute, tad neviens nekā ļauna nevar padarīt.

Citu datumu laikraksti

  • Lasītājs jautā

    Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas?Vai Liepnas pagasta padomes sēdes ir slēgtas? Būtu interesanti iepazīties ar deputātu darbu un redzēt,...

  • Afiša

    28.martā pulksten 15.00 Kolberģa tautas namā Lieldienu zaķis aicina uz Gulbenes teātra izrādi visai ģimenei "Neticamā dēku diena jeb neveiksminieks...

  • Policija informē

    Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs informējis policiju, ka 20.martā viņam no "Unibankas" kartes noņemti 80,34 lati.Kāds Alūksnes rajona iedzīvotājs...

  • Vai ādas nieze ir nopietna saslimšana?

    Saruna ar Veselības centra 4 dermatoloģi, Latvijas Medicīnas akadēmijas docētāju Ritu Gūtmani par vienu no alerģiskām saslimšanām – atopisko...

  • Vasaras riepas var sadalīt četrās grupās

    Karsts "siena laiks" pašreiz riepu tirgotājiem, jo autobraucēji masveidā atcerējušies, ka nāk vasara.Karsts "siena laiks" pašreiz riepu tirgotājiem,...

  • Makšķerniekiem

    No 15. marta ir aizliegta jebkāda līdaku ķeršana. Šīs zivis nārsto.No 15. marta ir aizliegta jebkāda līdaku ķeršana. Šīs zivis nārsto. 26., 27....

  • Pie mums brauc ministrs!

    Kurš gan nezina slaveno frāzi: "Pie mums brauc revidents!" Ar visām no tā izrietošajām sekām.Kurš gan nezina slaveno frāzi: "Pie mums brauc...

  • Dzīve ir kā labs piedzīvojums

    Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka ideālu cilvēku nav. Manuprāt, tas ir garlaicīgi, ja tevi kādam liek par piemēru."Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka ideālu...

  • Ja cilvēks pats nevēlas, viņam palīdzēt nevar

    Viņu Madonā pazīst visi. Un ne tikai Madonā. Stāsta, ka šis cilvēks daudziem palīdzējis tikt vaļā no alkoholisma posta, no smēķēšanas netikuma,...