Vislielākā alga ir skolēnu izteiktā pateicība

Aldu Liepiņu no Apes daudzi pazīst kā sabiedriski aktīvu cilvēku. Viņai patīk izmēģināt visu jauno, bet par karjeristi viņa sevi nesauc. Aldai simpatizē vienkāršas lietas un vienkārši cilvēki, tādēļ tāda viņa cenšas būt pati.

Aldu Liepiņu no Apes daudzi pazīst kā sabiedriski aktīvu cilvēku. Viņai patīk izmēģināt visu jauno, bet par karjeristi viņa sevi nesauc. Aldai simpatizē vienkāršas lietas un vienkārši cilvēki, tādēļ tāda viņa cenšas būt pati.
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā A.Liepiņa ir 2.klases audzinātāja, skolas arodbiedrības priekšsēdētāja, kā arī direktores vietniece audzināšanas darbā. Alda pērn bija Apes pilsētas svētku režisore, ir organizējusi Pagalma svētkus (tie būs arī šogad), Bērnu svētkus un citus pasākumus.
"Vienubrīd man šķita, ka nav brīvas vietas Apē, ko es nebūtu aizpildījusi. Savulaik esmu bijusi pašvaldību vēlēšanu komisijas locekle un tiesu piesēdētāja. Man patīk izmēģināt visu jauno, bet neesmu karjeriste. Cilvēki man ir teikuši, ka es varētu būt kaut kas vairāk nekā skolotāja, bet mani tas absolūti neinteresē. Man patīk dzīvot vienkārši. Mans mērķis ir būt sākumskolas skolotājai un pilnveidot sevi šajā jomā. Reizēm domāju - no kā manī ir tik daudz enerģijas? Mani trīs brāļi bērnībā un jaunībā bija diezgan kūtri, arī vecāki nebija ļoti sabiedriski aktīvi. Varbūt tas ir tādēļ, ka esmu dzimusi Ugunīgā Zirga - 1966.gadā," saka A.Liepiņa.
Studiju gados uzzina savu cenu
Uz sevi Alda attiecina teicienu: "Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi, dzīvam dzīvē dzīva dzīve". "Cilvēkam ir sev jāpatīk, pretējā gadījumā viņš ir neapmierināts. Un es sev patīku! Nereti mēdzu ielūkoties spogulī, uzsmaidīt un paslavēt sevi. Man ir svarīgi no apkārtējiem dzirdēt atzinīgus vārdus, ka ir izdevies rīkotais pasākums. Tas dod enerģiju turpmāko ieceru īstenošanai," saka A.Liepiņa.
Alda ir Apes cilvēks, jo šajā pilsētā ir dzimusi, augusi, mācījusies un dzīvo kopā ar ģimeni. Viņa neslēpj, ka ir savas pilsētas patriote. "Mani nekad nav vilinājusi dzīve lielpilsētā. Man patīk miers. Ja tomēr kāds mani nolemtu "izraidīt" no Apes, es lūgtos uz Liepāju, jo tā ir otra mana mīļākā Latvijas pilsēta. Tur savulaik mācījos Liepājas Pedagoģiskajā institūtā," stāsta A.Liepiņa. No studiju gadiem viņai ir daudz patīkamu atmiņu. "Ar studentu vienību reiz bijām Kaukāzā, kur mani "nolaupīja". Uzzināju savu vērtību, kad kursabiedri devās mani izpirkt no kaukāziešiem - 50 000 rubļu! Manuprāt, toreiz studentiem bija vienkāršāka dzīve, jo nebija tik sarežģīta mācību sistēma kā tagad," vērtē A.Liepiņa.
Ir līdzvērtīga ar skolēniem
Jau bērnībā Alda ir vēlējusies kļūt par skolotāju un par savu izvēli nesūdzas, lai arī atzīst, ka būt pedagogam nav viegli. Skola ir Aldas otrās mājas. Viņa sevi dēvē par vienkāršu skolotāju. Aldai nepatīk pedagogi, kas lieto daudz svešvārdu.
"Esmu svešvārdu pretiniece, pati tos lietoju reti. Es pat necenšos tos iegaumēt. Varbūt tas man kā skolotājai ir mīnuss, bet nedomāju, ka tādēļ esmu sliktāka," spriež A.Liepiņa.
Viņa atzīst, ka nav viegli saistīt jauniešu uzmanību, organizējot skolas pasākumus. "Pēdējā laikā skolas pasākumus liekam vadīt skolēniem pašiem, it īpaši zēniem, jo tad arī pārējie puiši uz tiem nāk labprātāk. Pieaugušie jau var daudz ko izdomāt, bet jauniešiem pašiem jāmācās būt organizatoriem. Jā, viņiem ir jāpiedzīvo arī neveiksmes, lai saprastu, kas bija un kas nebija pareizi, interesanti," saka A.Liepiņa.
"Vienmēr cenšos būt līdzvērtīga ar skolēniem un nekad pret viņiem neesmu augstprātīga. Ja vidusskolēni vēlas mani uzmeklēt un pārrunāt dažādas tēmas, tas nozīmē, ka mēs protam savstarpēji saprasties. Ir gandarījums, ka pat zēni, kurus skolā uzskata par palaidņiem, vēlas ar mani pārrunāt savas bēdas un priekus," stāsta A.Liepiņa.
Vienmēr negaida materiālu atlīdzību
Viņa uzskata, ka skolotājs nedrīkst interesēties tikai par savu mācību priekšmetu, viņam ir jāmīl bērni.
"Patīkami, ka arī mūsdienās tomēr ir šādi skolotāji. Tāpat pedagogam ir jāizvēlas individuāla pieeja katram bērnam, lai citu priekšā neaizvainotu. Ir patīkami no kādreizējiem absolventiem dzirdēt vārdus: "Skolotāj, jūs bijāt laba!" Tā man ir vislielākā alga. Protams, cilvēks nevar dzīvot bez naudas, bet ne jau par katru darbu ir svarīgi saņemt materiālu atlīdzību. To saku arī bērniem, kad viņi skumst, ja nav stundā izsaukti atbildēt dzejoli - pienāks diena, kad jūs saņemsiet algu," atzīst A.Liepiņa.
Lai arī Alda ir sabiedriski aktīva un var daudz ko paveikt, arī viņai ir "melnie" brīži, bet tie nekad nav ilgāki par vienu dienu.
"Es pat nezinu kā, bet vienmēr spēju veiksmīgi izrauties. Tādos brīžos cenšos nomierināties un saku sev, ka citiem ir grūtāk. Es pat nezinu, kur smeļos enerģiju un idejas darbam. Tas notiek pēkšņi, it kā iedarbotos motors. Man piemēroti vārdi un idejas rodas uzreiz, pielāgojoties situācijai. Varbūt tas ir talants. Reizēm man šķiet, ka uzņemos darīt par daudz, jo nespēju pateikt "nē"," spriež A.Liepiņa, tomēr viņai nav žēl, ka daudz laika aizņem darbs.
"Reizēm es tikai nopūšos - redz, cik jauki, ka nedēļas nogalēs ģimenes var aiziet pastaigāties. Man kaut kā nesanāk... Lai nu kā, darbavietu es negribu mainīt," apgalvo A.Liepiņa.
Desmit minūtēs kļūst par dejotājiem
Brīvajā laikā Alda kopā ar vīru Andri vairākus gadus dejo Alūksnes deju kopā "Jukums". Deja abiem ir tuva jau no agras bērnības.
"Tās bija apmēram 10 minūtes, kurās mums bija jāizlemj, vai iestāties šajā kolektīvā. Pirms četriem gadiem "Jukums" brauca uzstāties Beļģijā, bet viena pāra kolektīvā pietrūka. Semjonovu pāris no Apes, kas arī dejo "Jukumā", piedāvāja mums iesaistīties un pārdomām atvēlēja 10 minūtes. Vīrs ir televizoru meistars. Brīdī, kad es pavēstīju šo ziņu, viņš uz jumta regulēja televizora antenu. Viņš atteica, ja pagūs darbu izdarīt, tad brauksim uz mēģinājumu. Protams, mēs aizbraucām. Kad Beļģijā beidzās uzstāšanās, arī mēs dejas bijām iemācījušies," atceras A.Liepiņa.
Aldai patīk smaidīt un smieties. Skolas gados smaidīšanas dēļ viņu vienmēr izsauca fizikas stundās. "Arī uz "Jukuma" mēģinājumiem vienmēr braucu ar prieku, jo zinu, ka tur būs jautri. Varbūt no tā gūstu enerģiju, jo smiešanās taču paildzina cilvēka mūžu."
Pašlaik Alda Alūksnē apmeklē angļu valodas kursus. Viņas vaļasprieks ir ceļošana. "Apes cilvēkiem reizēm organizēju ekskursijas, jo ceļot man patīk. Ir doma šovasar vidusskolas pedagogus aizvest ekskursijā uz Latvijas skaistākajām vietām." Ceļošanas gars viņai ir iedzimts no tēva, kas padomju varas gados vienmēr zināja, kur Krievijā var iegādāties reti nopērkamas preces.
Brāļa vietā atved citu brāli
Aldas un Andra ģimenē aug trīs meitas - piecpadsmit gadus vecā Māra, divpadsmit gadus vecā Simona un desmit gadus vecā Undīne.
"Māra pašlaik ir tīnis, viņai ir dažādas ambīcijas. Viņa ir grupas "Tumsa" fane. Simona ir dzimusi 13.datumā un piektdienā. Ar viņu man ir visciešākās attiecības. Simona Alūksnē apmeklē modeļu skolu. Savukārt Undīne ir Lieldienu bērns. Undīnei patīk sporta dejas," ar meitām lepojas A.Liepiņa.
Alda atzīst, ka meitas vienmēr rēķinās ar vecāku aizņemtību. "Viņas mums palīdz, lai pēc tam visi kopīgi varētu atpūsties. Mēs meitām vienmēr atgādinām, lai viņas dzīvo kā māsas, rūpējas cita par citu un nestrīdas," saka A.Liepiņa.
"Man gribas, lai mūsu ģimene ir laimīga. Vīrs tad mani drusciņ pavelk uz zoba, sakot, ka nevar jau būt kā seriālos. Protams, arī manā dzīvē ir bijuši grūti brīži, bet pēc kāda laika saulīte tomēr atkal iespīd manā dārziņā. 1989.gadā mēs ar Andri apprecējāmies, mūsu ģimenē piedzima pirmā meita. Manas dzimšanas dienas svinībās avārijā bojā gāja mans brālis. Todien es biju aizgājusi pie mammas. Brālis pajokoja, teikdams, ka es atkal esot atnākusi pie mammas pēc labumiņiem, savukārt es pie sevis nodomāju - cik viņš šodien labi izskatās! Tas bija pēdējais, ko par viņu padomāju, tajā pašā laikā tik daudz ko nepateicu. Tēvs nomira, neuzzinot, ka gaidu trešo bērniņu. Mani un vīra vecāki mums dzīvē daudz ir palīdzējuši, tāpat kā mans brālis Ilmārs ar sievu un brālis Guntars," klāsta A.Liepiņa.
Alda īpaši lepojas ar labo darbu, ko paveica, kad mācījās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā un bija pionieru praksē Gaujienas internātskolā.
"Kādu dienu, ieejot istabā, ieraudzīju uz gultas sēžam vienu sākumskolas vecuma zēnu, kuru mamma bija pametusi. Viņš bija sprogainiem matiem un smaidot lūkojās manī. Pēkšņi es izteicu frāzi, par kuru ne sekundi agrāk nebiju domājusi: "Vai gribi braukt man līdzi?" Tā es Jāni atvedu uz savu vecāku ģimeni. Viņš pabeidza mācības internātskolā, bet brīvdienās brauca pie mums. Var pat teikt, ka viena brāļa vietā es atvedu citu brāli. Tagad Jānim ir 20 gadu un viņš dzīvo Rīgā. Bet es viņam vienmēr atgādinu - neaizmirsti mūs," stāsta A.Liepiņa.

Citu datumu laikraksti

  • Jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

    Pamatojoties uz LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajām personām, kuras taksācijas gada laikā guvušas ienākumus no saimnieciskās vai...

  • Nodokļu parāds jānomaksā laikus

    Viens no valsts funkcionēšanas priekšnosacījumiem ir sekmīga nodokļu administrēšana. Nodokļu administrēšana un iekasēšana ietver sevī arī parādu...

  • Pagastā nodeg dzīvojamā māja

    Jaunalūksnes pagasta apdzīvotā vietā Tereški vakarrīt pulksten 4.56 dega vienstāva dzīvojamā māja “Miezāji”. Ugunsgrēkā cietusi 72 gadus veca...

  • Komunisma rēgs turpina klīst pa Latviju

    Šobrīd Latvijas valstī darbojas mazākuma valdība. Jau pirmajās tās darbības dienās novērojam interesantus notikumus. Izrādās, ka Latvijai joprojām ir...

  • Novada “Zvirbulis” - Madara Boka

    Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona 24 labākie daiļrunātāji tikās Austrumvidzemes zonas konkursā “Zvirbulis”, kas notika Alūksnē.Alūksnes,...

  • Olimpiādei veidos rajona komandu

    Alūksnes rajona padomē ceturtdien paredzēta saruna par pārstāvniecību Latvijas olimpiādē, kas no 2. līdz 4.jūlijam notiks Ventspilī. Uz to aicināti...

  • “Baltā puķe” pulcē ilzenietes

    Ilzenes pagasta dāmu kluba “Baltā puķe” dalībnieces nākamajā nedēļā dosies uz Valmieras Drāmas teātri vērot izrādi “Sādžu dakteris”.Ilzenes pagasta...

  • Luterāņu draudze Apē vēlas celt baznīcu

    Aprīlī apritēs desmit gadi, kopš Apē darbojas evaņģēliski luteriskā draudze. Kopīgi nolemts, ka jubileju draudze plašāk atzīmēs vasarā, kad paredzēts...

  • Aicina nodot kaitīgos medikamentus

    Pēdējo dienu laikā ir konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, ko izraisījusi Baltkrievijā ražotā medikamenta “Askofēns P” sērijas 010104 lietošana....