Vissmagāk ir zaudēt ar mīnus vienu punktu

Viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas basketbola treneriem nenoliedzami ir Jānis Zeltiņš.

Viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas basketbola treneriem nenoliedzami ir Jānis Zeltiņš. Viņa vārds īpašus komentārus neprasa, bet ne visi zina, ka viņa labākais audzēknis ir Valdis Valters.
Savulaik viņš vadījis gan valsts vīriešu, gan sieviešu basketbola, junioru (U22) izlasi, kā arī slaveno sieviešu basketbola meistarkomandu TTT. Ilgus gadus strādājis armijas sporta klubā un trenējis basketbolistus no visas Baltijas. Latvijas Basketbola līgas čempionātā divus gadus uzvaras saldmi izbaudījis kopā ar "bročiem" un divus gadus ar "ASK /Buki-Gulbene" sīksti cīnījies par bronzas medaļām. "Tas ir jāatzīst, ka lielākais gandarījums manā trenera mūžā ir par diviem svarīgiem notikumiem. Deviņdesmito gadu vidū par valsts izlases uzvaru pār igauņiem, kas bija sākums uzvaru sērijām un ceļam uz Eiropas čempionāta finālturnīru, un "Buku" panākumiem šosezon," uzsver J.Zeltiņš.
Sajūsmina māsas ritenis
Izrādās, ka profesionāli trenēties basketbolā J.Zeltiņš sācis, tikai mācoties institūtā. "Protams, mani skolas gadi ir pēckara laiks, un tad jau īpašu iespēju nebija. Spēlēju kā visi puikas volejbolu, basketbolu, patika vieglatlētika," atceras treneris. J.Zeltiņa dzimtā puse ir Naukšēni, bet vidusskolas gadi aizvadīti Rūjienā. Ar skaudību bērnībā Jānis skatījies uz māsu, kas nodarbojusies ar riteņbraukšanu. "Mani, mazu puiku, galvenokārt sajūsmināja māsas sporta ritenis, tā man likās grandioza mašīna," piebilst viņš.
Ar basketbolu esot "saindēta" visa Jāņa ģimene. Abas meitas savulaik spēlējušas, tagad arī mazbērni ir basketbolisti. Ar lepnumu J.Zeltiņš stāsta, kā 14 gadus vecā mazmeita pirms nedēļas kļuvusi par valsts čempioni "Kolibri" komandas sastāvā un ka mazdēls prasmes basketbolā apgūst Valtera skolā. "Nevaru sūdzēties, ka dzīve tā iegrozījusies. Iznāk, ka "līdz acīm" esmu basketbolā, bet tas ir mans dzīvesveids. Turklāt basketbols man ir palīdzējis atrast arī sievu," piebilst Jānis.
Menedžeris ir komandas krusttēvs
Kad pirms diviem gadiem J.Zeltiņš domājis jau par pelnītu atpūtu, uzradies "Buku" menedžeris Egils Čakars, kas pierunāja viņu nākt uz Gulbeni, jo liktenīgi "Buku" un "Rojas" spēles laikā aizsaulē aizgāja Maigonis Valdmanis. Zeltiņš tobrīd strādāja ar "Rojas" basketbolistiem.
"Lai gan sākumā negribēju piekrist, tad tagad jāatzīst, ka Gulbenē man ļoti patīk, te ir vienkārši un neizlutināti cilvēki. Nevienā komandā pret mani nav tik labi izturējušies, un publika te ir vienreizēja, tas jau nav noslēpums visā Latvijā. Ne jau vienmēr spēlēs iet labi, bet skatītāji ir saprotoši un galīgi neizsvilpj, bet nākamajā mačā atkal ir klāt un jūt līdzi. Bet lielākais prieks, ka tik mazā pilsētā ir tik talantīgi spēlētāji. Kurā vēl komandā ir tā, ka spēlē tikai savējie? Bet ne jau man tie lielie nopelni, bez Egila jau nekas neiznāktu. Viņš ir komandas krusttēvs, tēvs un māte vienlaikus," uzskata J.Zeltiņš.
Daudz darba komandā ieguldījis spēlējošais treneris Agris Galvanovskis. "Agris ir progresīvi domājošs un perspektīvs treneris.Viņa idejas ļoti palīdz, veidojot komandas spēles taktiku. Un mums abiem koncepcija saskan. No spēlētājiem negribas nevienu izcelt, vienīgi Edmundu Gabrānu. Viņš ir viens no stabilākiem spēlētājiem un saspēles vadītājs. Tas ir sarežģīts postenis, turklāt šosezon viņš spēlēja vairāk, nekā drīkstēja, un dod dievs, ka veselība viņam iztur. Edmunds ir pelnījis būt valsts izlases kandidāts," uzsver treneris un piebilst, ka tur Edmundam būšot iespēja sajust īsto basketbola "virtuvi".
Trenera alga bija 13 dolāru
Par ilgajām trenera gaitām - vairāk nekā 35 gadi - J.Zeltiņam ir daudz ko atcerēties. "Kad beidzu spēlēt pats tolaik populārajā VEF vīriešu meistarkomandā , sāku strādāt VEF sporta skolā. To, ka Valdis Valters būs labs basketbolists, es prognozēju uzreiz. Audzināju viņu kā dēlu. Tolaik Valdis mācījās 45.vidusskolā, un kā šodien atceros, ka direktore man lika iet ar puiku uz visām četrām debess pusēm. Palaidnīgs bija, nebija, kur likt enerģiju. Es gan direktorei centos iegalvot, ka Valters būs labs basketbolists. Satiku viņu pirms dažiem gadiem. Un tad viņa atzinās - ka palaidnīgais puika kļūst par tik labu sportistu, to viņa nudien neticējusi," stāsta J.Zeltiņš.
Neaizmirstams bijis laiks kopā ar TTT. Piecus gadus (no 1988. līdz 1992.gadam) J.Zeltiņš vadījis slaveno komandu. Tolaik gan Uļjana Semjonova tajā vairs nespēlēja. Ar TTT kopā braukts uz Ameriku. Vēl tagad Jānim prātā, kā okeāna otrā pusē brīnījušies, kad uzzinājuši, ka viņa trenera alga ir 13 dolāri. Lai gan, protams, Latvijā toreiz bija citi laiki un par to mazumiņu dolāru tomēr varējis daudz ko nopirkt. Deficīta laikos TTT meitenēm centrālajā universālveikalā bijusi iespēja par blatu dabūt gan balzamu, konfektes "Prozit", gan zābakus un citas deficīta lietas.
"Jā, kādi tie laiki tik nav bijuši," spriež J.Zeltiņš. Vienā no Amerikas braucieniem atmoda sākumā, taupīgs latvietis būdams, viņš dienas naudu neiztērējis maltītēm, bet krājis, iztiekot ar līdzpaņemto rupjmaizi un šprotēm. Bet, mājās pārbraucis, dolārus izmanījis pret "repšiem" un nopircis traktoru, kas tagad lieti noder lauku mājās Lēdurgā.
Nomierina klusums un bites
"Iekārtu maiņa bija interesants posms. Deviņdesmito gadu sākumā vadīju sieviešu basketbola izlasi un bija paredzētas draudzības spēles ar francūzietēm. Bet mums valsts apvērsums, Rīgā bruņutransportieri. Spēles notika tepat, pie Gulbenes Šķieneros, un visi sagatavojušies kārtīgai ciemiņu uzņemšanai ar pirti un citām izdarībām. Bet francūzietes tā nobijušās, ka tikai ātrāk tikt mājās. Francūži jau nav karotāji, viņi ir romantiķi," spriež Jānis.
Un par tādu var zināmā mērā uzskatīt arī viņu pašu, jo tikai lauku vidē mājās Lēdurgā treneris spējot vislabāk relaksēties pēc saspringtajām spēlēm.
"Klusums mani nomierina. Arī bites. Patīk skatīties, kā tās darbojas. Plūst kā strauts. Bišu upe. Bez tā nevaru iztikt," tēlaini salīdzina Jānis.
Bites praktiski palīdzot trenera darbā, jo gripas laikā visi "buki" tiek cienāti ar medu. Un kas gan var būt vēl labākas zāles? Vēl viena J.Zeltiņa aizraušanās esot medības, un, cik iespējams, šai nodarbei laiks netiekot žēlots.
J.Zeltiņš labprāt skatoties arī labas filmas, tikai "ne bojevikus ar šaušanu un līķiem". Esot tikai viens iecienīts seriāls - "Hameleonu rotaļas". Tur tēlojot skaisti cilvēki, un neesot liela nelaime, ja pāris sērijas iznāk nokavēt, jo satura sižetiskus pavērsienus šajā seriālā nav iespējams palaist garām.
Kreklu labāk nemazgāt
Protams, kā visiem sportistiem, arī Zeltiņam ir savi rituāli pirms spēlēm.
"Ir jāizdedzina svecīte, jāapsēžas, mierīgi jāpadomā un jāiedzer kafija . Ja iepriekšējā spēle vinnēta, tad kreklu labāk nemazgāt, ja tas ir iespējams," smej treneris. Savukārt pēc spēles Jānis Zeltiņš neatsakās no 100 gramiem grādīgo dzērienu. Tas nomierinot.
"Nervus prasa katrs mačs, jācenšas mierīgi uztvert, lai gan nevar visu arī laist gar ausīm," uzskata Zeltiņš. Viņš nenoliedz, ka turēt emocijas sevī nevar. Kaut kā ir jāizlādējas, citādāk cilvēks var sadegt. Tādēļ Zeltiņš saprotot tos trenerus, kas trako un ārdās spēles laikā. Var būt tā viņiem kļūst vieglāk, bet pārējiem interesantāk. Lai gan pats tā nekad nerīkojas, jo pēc dabas ir mierīgs.
"Zaudētu maču nekad neesmu uztvēris kā traģēdiju. Kaut vissmagāk ir zaudēt ar mīnus vienu punktu. Tad mēdz teikt, ka spēli ir zaudējis treneris, nevis spēlētāji," uzsver Jānis Zeltiņš.
Bet pašsaprotami, ka spēlē situācijas mainās pēkšņi, spriedze reizēm ir tik milzīga, ka neesot ko brīnīties, ka izšķirīgā brīdi "šībers aiziet ciet" gan spēlētājam, gan arī trenerim. "Neko nevar darīt, jo basketbols ir psiholoģiska spēle, bet tieši tādēļ arī tik aizraujoša," uzsver Jānis Zeltiņš.
Vizītkarte
Vārds uzvārds: Jānis Zeltiņš
Dzimis 1937.gada 21.jūlijā.
Mācījies: Naukšēnu septiņgadīgā skolā, Rūjienas vidusskolā, Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā.
Dzīvesveids un profesija: basketbola treneris.
Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Laima, ir divas meitas Dace un Ieva un divi mazbērni Zane un Jānis.

Citu datumu laikraksti

  • Daļu ienākumu varētu maksāt dzimtenei

    Ārzemēs strādājošie Latvijas sportisti daļu ienākumu nodokļa varētu maksāt dzimtenē, un šo naudu izmantotu sporta attīstībai.Ārzemēs strādājošie...

  • Radot privilēģijas vieniem, citu cilvēktiesības nonivilē

    Esam saņēmuši vēl vienu pamācību, kā mums jādzīvo.Esam saņēmuši vēl vienu pamācību, kā mums jādzīvo. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas...

  • Par gada pārskatiem

    Tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš.Tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Vidzemes reģionālās iestādes...

  • Žurnālā "Pele" aprīlī

    Hei! Kas jauns puišiem žurnālā "Pele" aprīlī?Hei! Kas jauns puišiem žurnālā "Pele" aprīlī? Mēneša spēles godā šoreiz ir "Medal of Honor: Allied...

  • Zāles ir nepieciešamas arī dzīvniekiem

    Veterinārās aptiekas nereti liek domāt, ka profesionāls darbs, kvalitāte un telpas ir krasi šķiramas lietas.Veterinārās aptiekas nereti liek domāt,...

  • Svarīgi izvēlēties piemērotu grīdas segumu

    Plānojot dzīvokļa remontu, vienmēr visi apzināmies, ka mājās radīsies haoss un dzīvokļa iemītniekiem ikdienas dzīve būs traucēta.Plānojot dzīvokļa...

  • Nav labu un nav sliktu klausītāju

    Dziedājis esmu visu mūžu, arī teātri spēlējis — visu mūžu, bet, godīgi sakot, mana pirmā izglītība bija juridiskā," saka Harijs Spanovskis."Dziedājis...

  • Prieks par skolotāju

    Prieks par nupat saņemto vēsti, ka ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda Zīmi apbalvota arī Gulbenes ģimnāzijas matemātikas skolotāja Margarita Češļa.Prieks...

  • Stārķi ligzdās bučojas un perē putnēnus

    Latviju šopavasar atkal ir okupējuši stārķi, kas jau izveidojuši pārus un ligzdās klabina knābjus tā, ka tas stipri vien atgādina bučošanos.Latviju...