Visu dara savu bērnu nākotnei

Ziemeru pagasta “Sapnīšu”saimniece Valda Cekule saka, ka tagad viņas galvenais mērķis ir izskolot meitas Baibu un Gundegu, topošo konditori un tūrisma speciālisti.

Ziemeru pagasta "Sapnīšu"saimniece Valda Cekule saka, ka tagad viņas galvenais mērķis ir izskolot meitas Baibu un Gundegu, topošo konditori un tūrisma speciālisti.
Valdas pašas dzīve gājusi kalnā augšā un lejā, bet pirms pāris gadiem sācies mierīgāks dzīves periods. Viņa satikusi labu dzīvesdraugu Dzintaru, ar kuru var dalīties priekos un bēdās. Valda priecājas, ka pie viņas dzīvo mamma, kurai ir deviņdesmit gadu un kurai ir pateicību parādā par atbalstu grūtos brīžos un nesavtīgo mīlestību.
Valda ir četru bērnu mamma, nu jau vairs tikai trīs. Nesen ieguvusi arī vecmāmiņas titulu. Vecāko dēlu zaudējusi 1994.gadā, kad viņam bija 23 gadi. Valda bija pieradusi dzīvot nemitīgās rūpēs par dēla veselību, kad viņam bijuši tikai trīs mēneši. Valda saka, ka tas palīdzējis saprast, kādas ir galvenās vērtības dzīvē.
"Šīs nelaimes dēļ uz cilvēkiem sāku skatīties ar pazemīgumu, ar lielāku mīlestību un cieņu," stāsta Valda. Pirms desmit gadiem viņa zaudējusi tēvu, no viņa piemiņai palikusi dienasgrāmata, kas glabā atmiņas par kara laikā piedzīvoto.
Glabā atmiņas par bērnību
Bērnībā Valda dzīvojusi Dēliņkalna apkārtnē. "Mēs bijām liela saime. Tik draudzīgus cilvēkus kā tur vairs dzīvē neesmu satikusi," saka Valda. Pamatskolas izglītību ieguvusi Kaktiņu skolā. Ziemeros bijis vakarskolas konsultantpunkts, kur mācījusies, bet 1968.gadā absolvējusi Zaļenieku tehnikumu - iegūts ekonomistes - plānotājas diploms.
"Maz šajā darbā nostrādāju, jo apprecējos, atnācu uz Ziemeriem, kur biju bibliotēkas vadītāja," uzsver Valda. Astoņus gadus nostrādājusi Ziemeru pasta nodaļā par priekšnieci. Pirms tam bija atvietojusi pastniekus atvaļinājuma laikā, tāpēc šis darbs nebija svešs.
Tiecas pie vecākiem cilvēkiem
Viņa apstiprina, ka allaž paticis būt sabiedrībā. Vienmēr vairāk tiekusies atrasties vecāka gadagājuma, nevis vienaudžu sabiedrībā. Vecus cilvēkus vienmēr gribējies vairāk žēlot.
Mamma vienmēr teica: "Tā es, meit, pie tevis nemaz netieku pa īstam dzīvot." Valda domā, ka tā laikam bijis lemts, ka mamma pēkšņi pirms trīs gadiem nokļuvusi slimnīcā.
"Sava iedzīve viņai bija jāatstāj, un mamma pārcēlās dzīvot pie manis,"" stāsta Valda. Sarunā sieviete piemin, ka notikumi, kas cilvēka dzīvē norisinās, tā ir lemti, no tiem nevar aizbēgt. Viņa sapratusi, ka pesimismam nedrīkst padoties, jāprot dzīvot tālāk.
No tēva manto praktiskumu
Kad Valda beigusi darba gaitas, cītīgi pievērsusies lauksaimniecībai. Par to arī turpinām sarunu, ciemojoties pie Valdas Cekules. Bērnībā piecu sešu gadu vecumā iemācījusies slaukt govis, taču no ragainēm atteikusies, kad vēl strādājusi pastā. "Izdomājām, ka turēsim kazas pašu vajadzībām, tad arī sākās netradicionālā saimniekošana. Tagad saimniecībai ir pirmais pārejas gads," stāsta viņa.
Valda bieži izjūt, ka pietrūkst tēva padoma. Viņš mācījis, lai meita dažreiz dzīvei "rāda pretī zobus". Valdai šķitis, ka tā pret cilvēkiem nedrīkst izturēties. "Mēs vienmēr ar tēti pārrunājām, kā labāk darbus darīt. Viņš bija praktisks un enerģisks cilvēks, bet mamma - labsirdīga, par visiem rūpējās," atklāj Valda.
Sieviete spriež, ka ikdienas gaitās ar mierīgumu vien nepietiek, darījumus kārtojot, vajadzīgs asums un izveicība. To viņa esot mantojusi no tēva.
"Skolas laikā slikti zināju matemātiku, taču manā dzīvē daudz tā bijusi vajadzīga. Ar skaitļiem vien nācās strādāt. Kolhozā tiku strādājusi par kadru inspektori, krājkasē Alūksnē bija vajadzīgas šādas zināšanas," atklāj Valda.
Patīk kazu dzīvīgums
Saimniecībā Valdai visvairāk patīk rūpēties par kazām, tās uzturēt nav dārgi. Viņai īpaši patīk kazu dzīvīgums un mierīgais raksturs. Tagad "Sapnīšos" ir septiņas kazas. Valda spriež, ka Alūksnē ir pieprasījums pēc kazas piena. Kazas gaļa ir garšīga, tai nav specifiska garša kā aitas gaļai, piens gan "garšo pēc kazas".
"Būtu labi, ja kazu audzētāji varētu apvienoties, izveidot kooperatīvu," ir pārliecināta Valda. Patlaban viņa audzē astoņdesmit trušus un prāto, ka saimniecību vēlētos paplašināt - varētu turēt arī aitas, jo ar tām jau agrāk darbojusies un guvusi zināmu pieredzi.
"Visu laiku ir jādomā, ko darīt un kā tālāk saimniekot, jāapmeklē semināri un jāizglītojas. Pieļauju, ka Eiropai nemaz nav tik augstas prasības pret lauksaimniekiem, kā mūsu valdība tās traktē," saka viņa.
Valdai šķiet, ka valdība cilvēkus padarījusi nervozus. "Ja viņiem būtu jādzīvo kā mums, viņi to neprastu. Tomēr jādzīvo ar optimismu, jādomā gaišas domas un jāplāno, kā īstenot ieceres," ir pārliecināta "Sapnīšu" saimniece Valda Cekule.

Citu datumu laikraksti

  • Sargieties no krāpnieka!

    Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad kāds vīrietis krāpjas, uzdodoties par pasta vai vēstniecības darbinieku.Vidzemē bijuši vairāki gadījumi, kad...

  • Apspriež tūrisma jaunumus

    Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku apspriede.Ziemassvētku noskaņās notika šāgada pēdējā rajona tūrisma darbinieku...

  • Pirotehnikas bums vēl nav sācies

    Alūksnes rajonā vēl nav sācies pirotehnikas bums, kad pusaudži spridzina petardes un traucē apkārtējiem iedzīvotājiem, lai gan atsevišķās rajona...