“Zaļi” audzēti āboli ir garšīgi un veselīgi

Vietējie dārzkopji: nodrošina ceturto daļu pieprasījuma.

Vietējie dārzkopji: nodrošina ceturto daļu pieprasījuma
Šogad dārzos līkst augļu pilni ābeļu zari. Zeltaini mirdzoši un sārtiem vaigiem tie, šķiet, aicina iecirst zobus saldeni skābajā mīkstumā tā, lai sula un siekalas saskrien mutē.
Alūksnietis Pēteris Svārups kļuvis "zaļš" dārzkopis, lai saglabātu ābolu, bumbieru un plūmju dabīgo garšu un, rūpējoties par augļu veselību, nebojātu to cilvēkiem. Pirmo gadu viņš piemājas saimniecības "Bērzzemnieki" dārzā nelieto ķimikālijas slimību un kaitēkļu apkarošanai. "Dārzā ir apmēram pusotra simta augļu koku. Ābolu un bumbieru raža būs bagāta. Tiesa, ir šķirnes, kuras stipri cietušas no slimībām. Dažai nav gandrīz neviena vesela augļa. Bumbieriem ir kraupis. Plūmju ir maz. Ķirši ir iznīkuši, būs jāstāda pret salu un slimībām izturīgākas šķirnes. Lai gan ir žēl, ka kādu laiku ķiršu nebūs, esmu izlēmis iztikt bez ķimikālijām. To visur ir pārāk daudz," stāsta P.Svārups.
Nekad viņš nav sevišķi aizrāvies ar ķīmisko preparātu lietošanu. Ja pāris reižu gadā augļu kokus (pumpuru plaukšanas un augļu aizmešanās laikā) apsmidzina, nekāda liela nelaime nav. Tomēr arī tad šo preparātu iedarbība nevar palikt bez ietekmes. "Neticu ražotājiem, ka ķimikālijas var gandrīz uz maizes smērēt. Man ir rūgta pieredze, kas liecina, ka tās nesadalās. Pagājušo gadu vēl reizi apsmidzināju augļu kokus, bet tagad pilnīgi iztieku bez ķīmijas," uzsver P.Svārups. Ir augļu šķirnes, kas ļauj iegūt labu ražu arī bez ķimikālijām.
Āboli "Sarma" atzīti par piemērotiem izstādēm. Pētera dārzā tie šogad ir sevišķi raženi ienākušies. Kurzemes sviesta bumbieri ir izturīgi pret kraupi, tāpēc šo augļu koku zari ir nolīkuši zem ražas svara. "Koki ir jāaudzē tādā formā, lai zariem nebūtu vajadzīgi balsti. Tad tie liecas līdz pat zemei, bet nelūst," norāda augļkopis. Tirgū labi pašmāju augļi ir cieņā arī gados, kad to netrūkst. P.Svārups apgalvo, ka svarīgi ir ne tikai laikā nolasīt, bet arī sašķirot un nogatavināt ābolus un bumbierus. 80 procenti dārzā ir ziemas šķirnes. Tās glabā pagrabā, kur augļi nesalst un ir pietiekami mitra vide, lai tie nevīst.
"Pati labākā ziemas ābolu šķirne, manuprāt, ir "Sinap Orlovskij". Tai katru gadu ir raža, skaisti, lieli āboli. Tos pagrābā esmu saglabājis līdz pat nākamā gada augustam. Ziemas āboli īstās garšas īpašības iegūst tikai pēc gadu mijas," skaidro Pēteris Svārups.
Vairāk nekā desmit gadus viņš ir izmēģinājis dažādas šķirnes, lai noskaidrotu, kādas ir piemērotākas Alūksnes puses dārziem. Latvijā "toni" nosaka lielās kokaudzētavas, bet tās visas atrodas otrpus Daugavai. Tur ir maigs piejūras klimats, bet Ziemeļaustrumvidzemē tas krasi atšķiras, tāpēc kokaudzētavu šķirņu vērtējums neatbilst vietējai situācijai. "Šķirnes, kas slimo mitrajā piejūras gaisā, te ir izturīgas. Toties par ziemcietīgām atzītas šķirnes nevar izturēt šejienes aukstās ziemas," salīdzina P.Svārups. Turklāt atzinumu par izturību pret slimībām nevar ņemt vērā tāpēc, ka tā noteikta, izmantojot ķimikālijas.
Arvien vairāk cilvēku prot novērtēt bez ķimikālijām audzētu augļu nozīmi uzturā. Saistību ar dabu neapzinās gados jaunie, viņi ir pārāk tālu no tās aizgājuši. Tiesa, pagaidām nav ekonomiski izdevīgi atteikties no ķimikāliju lietošanas. Ja augļkopība ir peļņas avots, tad bez ķimizācijas to neiegūt. Bioloģiski audzēta produkcija ir vērtīgāka, tāpēc to vajadzētu pārdot dārgāk, bet ir jārēķinās ar iedzīvotāju maksātspēju.

Citu datumu laikraksti