Zāļu vietā - zelta ogas

Tukuma novada Tumes pagastā atrodas uzņēmums “Satori Alfa”, kuru izveidojis bijušais ārsts Māris Selga. Pētījumu rezultātā viņš pārliecinājies par smiltsērkšķa iedarbību uz cilvēka veselību un izstrādājis tehnoloģiju, kas smiltsērkšķu pārstrādes procesā spēj saglabāt visas šajā ogā esošās vielas un vitamīnus. Smiltsērkšķu nektārs “Goldberry” tiek ražots pēc īpašas receptes sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem, tāpēc saimnieks uzsver, ka ražotnē fotografēt nedrīkst. “Cenšamies ražot ļoti augstvērtīgus produktus un atdot cilvēkiem visu, kas ogā ir, lai šīs vērtības nokļūst vēderā un dara tās brīnumainās lietas, ko šīs ogas var izdarīt,” saka M.Selga.

Ķīmija neko nedod
M.Selga uzskata, ka šodien cilvēkus pataisa par izmēģinājumu trusīšiem, kas atkarīgi no zālēm. “Manai mammai ir 92 gadi, viņa dzer sešas tabletes dienā. Es viņai jautāju: mammu, kad tu būsi vesela? Ja cilvēks dzer zāles, viņam taču kaut kad jābūt veselam! Cilvēkiem ir jāmostas no miega un jāsaprot, ka veselību nevar nopirkt aptiekā vai iegūt pie ārsta. Veselību var iegūt, tikai sevi mīlot un cienot. Un viena no galvenajām lietām ir kustība. Ir četri komponenti, kas vajadzīgi cilvēka veselībai: tīrs gaiss, tīrs ūdens, tīra pārtika bez E-vielām un galvā gaišas domas. Dabas māte ir radījusi visus produktus dabā, lai izārstētu cilvēkus. Tā ķīmija neko nedod. Tāpēc sekojiet līdzi tam, ko jūs ēdat,” viņš saka.
M.Selga sapratis, ka negrib ārstēt cilvēkus ar ķīmiju, kurai nav jēgas. “Protams, es nesaku, ka ķīmija vispār nav vajadzīga, jo ir akūtas slimības, kad to vajag. Bet tur, kur sākas problēmas ar hroniskām lietām, piemēram, asinsspiedienu, aterosklerozi, locītavu sāpēm, atmiņas zudumu, kāju sāpēm, iegurņa sāpēm, vispirms uzmanība jāpievērš ēdienam. No daudzām lietām ir jātiek vaļā. 2000.gadā manās rokās nonāca raksts par smiltsērkšķi. Un es vienkārši biju pārsteigts, kad es to izlasīju kā ārsts, jo man jau par to nemācīja.”

Trīs teikas
Viņš bijis ļoti izbrīnīts, ka smiltsērkšķī ir tik daudz vielu: 14 vitamīni un provitamīni, 3 antioksidanti, 18 aminoskābes, 4 omegas (omega 3 – sirdij, asinsvadiem, omega 6 – ādai, omega 7 – pret vēzi, omega 9 – pret paaugstinātu holesterīnu)! Bez visa tā vēl ir 150-200 dažādi bioķīmiski savienojumi gan ogās, gan miziņās, gan sēklās. Visi šie savienojumi ir vajadzīgi, lai mūsu organisma šūnas pilnvērtīgi barotos un strādātu. “Smiltsērkšķa saknēs vien ir 13 pretvēža preparāti. Es visu laiku funktierēju, kā viņus dabūt ārā un aiznest cilvēkiem. Nu ir man šādas tādas domas par saknēm nākotnē. Smiltsērkšķos ir gandrīz visa Mendeļejeva tabula. Latīniskais nosaukums tulkojumā nozīmē - spīdošais zirgs. Ir trīs teikas. Pirmā: Maķedonijas Aleksandrs ievērojis, ka zirgi ēd jaunos dzinumus, kad atgriežas no kaujām, turklāt zirgi ļoti ātri atkopās; otrā: Čingizhana armija, dodoties savos iekarojumos, ņēma līdzi smiltsērkšķu produktus gan dzīvniekiem, gan karavīriem; trešā: lidojošajam zirgam Pegazam mīļākais ēdiens bijis smiltsērkšķu lapiņas,” viņš stāsta.
Par smiltsērkšķu lapiņām ir īpašs stāsts. “Mēs ar profesoru Osīti no Lauksaimniecības universitātes gribējām pārbaudīt, vai šīs teikas atbilst patiesībai. Mēs devām gan lapu, gan sēklu pulveri dažādām dzīvnieku grupām: vistām, govīm, zirgiem. Rezultāti bija iespaidīgi: vistu olām bija ļoti dzelteni dzeltenumi, gotiņām piens - bagātīgāks ar karotīnu un sviests atšķīrās, kā arī paši dzīvnieki izskatījās ļoti veselīgi. Man ekskursanti no Liepājas jautāja, vai var pulveri likt klāt pārtikai. Pēc divām nedēļām man piezvanīja kāda sieviete, ka fantastiski augot mati. Izrādās, ka lapās ir milzum daudz dzelzs. Katrai otrajai sievietei ir problēmas ar dzelzi. Pirmie simptomi ir: nogurums, nespēks, paaugstināta uzbudināmība, galvassāpes, matu izkrišana. Matu izkrišana ir tipisks simptoms tam, ka organismā trūkst dzelzs. Un to var ļoti viegli atjaunot ar šo pulveri. Tas mums bija tāds atklājums, par ko paši brīnījāmies,” stāsta M.Selga.
Smiltsērkšķu lapiņas ir vērtīgas arī kā tēja. Tējā ir daudz serotonīna – prieka hormona, kas dod enerģiju. Rudenī tas īpaši vajadzīgs. Lapiņas ievāc augusta beigās un septembrī un krāsnī izžāvē. Tās var arī samalt un likt pie salātiem.
Smiltsērkšķiem M.Selga piedēvē trīs īpašības. “Smiltsērkšķis ir kā sanitārs, kas no aknām, nierēm tīra ārā visas šlakas, uzlabojot asins cirkulāciju. Tad tas ir kā medmāsa, kas atnes tableti, iedod šprici, uzliek kompresi. Un tas ir arī kā ārsts, kas izārstē atsevišķas problēmas, no kurām cilvēks var atbrīvoties. Cilvēkam paaugstinās imunitāte. Mums ir grupas, kas regulāri no rudens līdz apmēram maijam dzer smiltsērkšķu nektāru. Kad jautāju, ko tas dod, atbilde bija: mēs neslimojam, mums nav vīrusu, gripas. Mīļie cilvēki, nepaļausimies tikai uz tabletēm, bet balansēsim, domāsim par ēdienu, jo veselība tiešām ir tikai un vienīgi jūsu rokās. Paļauties uz medicīnu ir labi, bet diezgan riskanti. Šodien mēs nevaram atļauties slimot, jo tas ir dārgs prieks,” uzsver bijušais ārsts.

Dažādas šķirnes
Smiltsērkšķu dzimtene ir Himalaji, Tibeta, Altajs. 1985.gadā Latvijas valdība dažādiem kolhoziem uzdevusi audzēt dažādas kultūras. “Kolhozs “Uzvara” Bauskas rajonā aizsūtīja uz Maskavas botānisko dārzu savu jauno speciālistu Andreju Brūveli, kurš atveda šos šķirnes kokus, kas ir 18 gadus veci. Labākās ir krievu šķirnes ‘Botaničeskaja ļubiteļskaja’, ‘Lučistaja” (var vākt ar rokām, nav tik adataina), ‘Podarok sadu’, ‘Prozračnaja’. Šķirnei ‘Krasnaja’ ir ļoti skaistas ogas, bet tā ir ļoti adataina. Ir arī Latvijā radītas šķirnes, ko izveidojis A.Brūvelis, - ‘Marija’ un ‘Tatjana’. Es par viņām neesmu sajūsmā, jo tās nav tik ražojošas. Vāciešiem ir ‘Leikora’, kas ir ļoti skāba un negaršīga šķirne, to pamatā izmanto parfimērijas ražošanā,” saka M.Selga.
Latvijā ogas ievākt var tikai vienu mēnesi - no pusaugusta līdz septembrim. “Smiltsērkšķim vajag auglīgu zemi. Lai tas spētu saražot visu Mendeļejeva tabulu, vajag kūtsmēslus, bet īpaši tam patīk vistu mēsli, jo tajos ir fosfors un molibdēns. Tam patīk mitras, kūdrainas augsnes. Stādiem jābūt ik pa diviem metriem, rindstarpai - četrus piecus metrus, lai var ar traktoru izbraukt un izpļaut. Smiltsērkšķiem ļoti patīk, ka tos laista. Ja nelaista un ir sausa vasara, tas izaugs 10-15 centimetrus, bet mitrumā izaug 80-100 centimetrus. Un nākamajā gadā zari ir pilni ar ogām,” pieredzē dalās M.Selga.
Smiltsērkšķis ir divmāju augs – ir “puikas” un “meitenes”. “Puikam” ir čiekuriņi, to nekad neapgriež. Tā vienīgā funkcija ir apputeksnēšana, ogu tam nav. Parasti stāda vienu “puiku” un astoņas “meitenes”. Bet par uzpotētajiem stādiem, kad “puika” un “meitene” ir uz viena koka, M.Selga saka: “Varbūt arī tā var darīt, bet es nezinu, vai var apvienot vīrieti ar sievieti kopā un ielikt vienās biksēs. Tas nebūtu īsti prātīgi.” Smiltsērkšķis sāk ražot ceturtajā gadā, bet piektajā gadā jau ir diezgan liela raža.
- Teksts un foto: Pārsla Konrāde

Citu datumu laikraksti

  • Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Kolberģī izskanēs vasaras melodijas

    Dāsna vasara, samtainas naktis pēc tveicīgām dienām. Debesis satumst, un parādās augusta zvaigznes, iespējams, pat zvaigžņu lietus. Nu ir visīstākais...

  • Baltijas ceļa atceres diena

    Alūksnē, Lielā Ezera ielas skvērā, 23.augustā notiks Baltijas ceļa atcerei veltīts pasākums. Ierasts, ka, atceroties šo Latvijas neatkarības...

  • Uz salidojumu aicina Alūksnes bērnudārza audzēkņus

    Alūksniete Zigrīda Sināte aicina uz sirsnīgu satikšanos kādreizējā Alūksnes pilsētas 1.bērnudārza audzēkņus, kuriem viņa ir bijusi audzinātāja laika...