Zem teātra jumta

Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi.

Režisore Māra Svārupe katram gribas kāpt uz skatuves un parādīt sevi
Mūsdienās teātris ir mākslas veids, kas prasa skatītāju klātbūtni. Varbūt tas ir iemesls, kāpēc uzplaukumu gūst amatierteātri. Kopš 2001.gada to apliecina Jaunlaicenes pagasta amatierteātris "Jumts". Ar teātra vadītāju Izoldu Krūmiņu un režisori Māru Svārupi tikos Starptautiskās Teātra dienas priekšvakarā, lai runātu par lomām teātrī un dzīvē.
Vai Teātra diena jums ir svētki?
Izolda: - Noteikti, jo mēs visi vēl arvien esam slimi ar teātri. Uzskatām – ja esam, tad esam visi, tāpēc sanāksim kopā nākamajā otrdienā. Tad kolektīvā būs Teātra svētki. Turklāt šis ir Ādolfa Alunāna jubilejas gads, tāpēc rudens pusē gribam iestudēt kādu latviešu teātra tēva lugu un svinēt īstus svētkus.
Kāpēc jūsu teātrim ir tāds nosaukums? Kam tas ir jumts?
Izolda: – Tas radās nejauši. Atgriezāmies no teātru festivāla Dobelē, kur bijām vairākas dienas. Jutāmies noguruši un secinājām, ka nekur nav tik labi kā mājās – zem mūsu pašu estrādes jumta. Tā tas radās. Turklāt zem teātra "jumta" visi esam vienādi.
Kā varētu raksturot "Jumtu" un tā dalībniekus?
Izolda: – Mēs esam vecmodīgs teātris. Uzskatām, ka nav brīnišķīgāka dramaturga par Rūdolfu Blaumani. Droši vien tāpēc esam iestudējuši galvenokārt viņa lugas. Tiesa, šobrīd gatavojam mūsdienīgu izrādi "Savedējs", kuras autore ir Monika Zīle. Viņa interesējas, kad būs pirmizrāde. Iespējams, ka maija beigās uz to ieradīsies autore. Viņa gan ir atļāvusi lugu iestudēt tā, kā vēlamies, neizvirzot nekādus nosacījumus vai prasības, tomēr Monikas Zīles interese par mūsu darbu uzliek lielāku atbildību. Jāatzīst, ka esam mazliet nobijušies.
Jūsu teātra priekšrocība ir tā, ka pagastā dzīvo scenogrāfs Rauls Zitmanis. Kāda ir viņa līdzdalība izrādes tapšanā?
Izolda: – Viņa domu un ideju lidojums ir tik augsts, ka grūti tam tikt līdzi. Diemžēl pagasta pašvaldības rīcībā nav tādu līdzekļu, lai varētu īstenot visas scenogrāfa ieceres.
Krievu režisors Konstantīns Staņislavskis teicis, ka teātris sākas ar garderobi. Tas ir teikts par profesionālu teātri, kuram ir sava ēka vai telpas. Bet ar ko sākas amatierteātris?
Izolda: – Domāju, ka tas sākas ar kolektīva dalībnieku labo gribu, ar vēlmi izteikt lugā atveidoto tēlu domas, izjūtas un arī sevi skatītājiem. Draudzība un savstarpēja sapratne tur kopā teātra spēlētājus. Kuri nevarēja iekļauties kolektīvā, tie no mums aizgāja. Es neesmu profesionāla režisore, tāpēc bieži vien kopīgi meklējam un spriežam, kā to vai citu ainu padarīt dzīvu un ticamu. Tagad Māra mācās, tāpēc ir vieglāk.
Māra: - Manuprāt, pašdarbības teātra sākums ir traku cilvēku idejas. Cilvēki grib sevi parādīt, atklāt uz skatuves. Var to noliegt, bet zemapziņā ir šī vēlme. Jo vairāk gadu strādāju ar teātri, jo vairāk par to pārliecinos.
Kā sākās režisores darbs? Vai tas vienkārši kādam bija jāuzņemas? Turklāt tagad esat divas režisores – māte un meita. Nav daudz kolektīvu, kam būtu divi vadītāji.
Izolda: – Jā, esam divas. Māra pati spēlē teātri, tāpēc viņa nevar pārredzēt un vērtēt visu no malas. Turklāt viņa ir lieliska raksturlomu tēlotāja, tāpēc cenšos palīdzēt. Arī doma par teātri radās mums abām, spriežot par Jāņu svinēšanu. Ierosināju iestudēt fragmentu no "Skroderdienu Silmačos" pēdējā cēliena. Nolēmām pamēģināt. Turklāt cerēju, ka man palīdzēs vīrs. Viņš bija mācījies pie režisores Margas Teteres, tomēr atteicās. Tā mēs sākām. Tas bija īsts brīnums, kad vajadzēja notikt izrādei. Drausmīgi lija, kā jau Jāņos, bet izrādei vajadzēja notikt ārā. Domājām, ka nebūs skatītāju, bet cilvēki tik nāca un brauca, no estrādes līdz pat tautas namam bija izveidojusies gara rinda.
Acīmredzot bija gan interese, gan vēlme redzēt, kā savējie spēlē teātri. Kā veidojās un attīstījās teātris, ar ko jaunlaicenieši pamatoti lepojas?
Izolda: – Jau pirmajā darbības gadā mūsu kolektīvu izvirzīja uz teātru festivālu Dobelē. Droši vien viss izdevās tāpēc, ka mums patika.
Savukārt mēs patikām skatītājiem. Mūsu teātrim ir bijušas 24 "Trīnes grēku" izrādes. Māra vada bērnu teātri "Jumtiņš", no kura divas dalībnieces iekļaujas amatierteātra izrādēs.
Droši vien ir jūtama aktieru izaugsme, jo kolektīva kodolu veido ilggadēji dalībnieki.
Māra: - Kad ar mammu paskatāmies izrāžu ierakstus, var redzēt, cik neveikli bijām sākumā – nezinājām, kur likt rokas un kājas... Tomēr cepuri nost visu priekšā, kuri nāk uz teātri. Ja citādi nevar, pat pusdienu pārtraukumā atskrien uz mēģinājumu.
Izolda: - Tagad varu jautāt aktieriem – kāpēc seja nedzīvoja līdzi, bet agrāk par to nevarēja pat domāt. Teātrī ir cilvēki, kuriem talants ir iedzimts.
Izolda teātri spēlējusi jau vidusskolas laikā, turpretim Māra par aktrisi kļuvusi tikai 40 gadu vecumā. Vai pašdarbības teātrī bieži izpaužas iedzimts talants?
Izolda: - Nezinu, no kurienes manī ir šī teātra dzirksts. Domāju, ka Māra to ir mantojusi no tēva.
Māra: - Kam ir Dieva dots talants, to uzreiz var pamanīt. Tāds cilvēks organiski jūt, kur viņam jāiet, kā jākustas un kā ar balsi modulēt emocijas. Viņam tas nav jāskaidro. Dažreiz nākas dzirdēt, ka par teātra spēlēšanu saka – varēsim paālēties. Ja ir vēlme paālēties, tad nekā laba nebūs.
Kas ir atdots teātrim un kas gūts no tā?
Izolda: - Ir atdots ne tikai laiks un enerģija, bet arī daļiņa sirds. Kad izdodas un redzu, ka izrādē spēlē brīvi, turklāt var ticēt tam, kas notiek uz skatuves, tad ir neizsakāms prieks un gandarījums. Pagājušajā gadā, kad bijām ar izrādi "Preilenīte" Valkas rajona Variņu pagastā, pat raudāju no aizkustinājuma. Skatītāji nāca klāt un teica paldies.
Māra: - Grūti pateikt, ko esmu atdevusi. Spēlēju galvenokārt raksturlomas, kas man liekas vieglas. Kad vajadzēja atveidot lirisku mīlētāju, tas man neizdevās. Es katrai lomai meklēju prototipu starp pazīstamiem cilvēkiem. Protams, necenšos kopēt, bet mēģinu saprast šī cilvēka būtību. Kad izdodas, tad ir viegli – viss aiziet.
Cik augstu latiņu var likt pašdarbības teātrim?
Māra: - To nevar pateikt. Protams, neesam teātra speciālistes, tomēr dažkārt ir gadījies redzēt pašdarbnieku izrādes, kuras ir pat labākas nekā profesionālam teātrim. Kad teātru festivālā Liepājas amatierteātris izrādīja "Kinooperatoru", tas skatītājus pilnīgi paņēma savā varā. Kā viņi spēlēja! Nītaures pašdarbības aktieri "Vistu" spēlēja labāk nekā Valmieras teātra profesionālie aktieri. Tad kur likt latiņu?
Kādas ir atziņas par pazīstamo teicienu, ka īstā dzīve ir uz skatuves?
Māra: - Iespējams, ka slaveniem aktieriem īstā dzīve ir uz skatuves. Mums tā īsti nav. Kaut gan var piekrist tam, ka dzīve ir visīstākais teātris. Tajā ir lieliski aktieri, kuri prot spēlēt visdažādākās lomas. Mēs visi palaikam tēlojam kādu lomu. Varbūt patiesi esam tad, kad aiz sevis aizveram mājas durvis. Varbūt.
***
fakti
Jaunlaicenes amatierteātris darbību sācis 2001.gadā ar fragmentu no R.Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".
Iestudētas R. Blaumaņa lugas "Trīnes grēki", "Zagļi", "No saldenās pudeles".

Citu datumu laikraksti

  • Dienā izvelk 2,4 kilogramus smagu vēdzeli

    Nu jau divas nedēļas Alūksnes ezera ledus nav vairs drošs. Bet uz pēdējā ledus, kad par tā izturību nevajadzēja bažīties, prāvu vēdzeli izvilka Igors...

  • Gājputni atgriežas agrāk

    Daba mēdz jokot. Lai gan 20.martā sācies astronomiskais pavasaris, vēsais laiks un sniegs licis gājpuntiem atgriezties teritorijās, kur ir siltāks un...

  • Es un mans suns darbos un nedarbos

    Rīgas Bērnu un jauniešu muzikālais teātris „RīBēJa MuTe”, gaidot muzikālās izrādes „Pifa piedzīvojumi” pirmizrādi, kas būs 11.aprīlī VEF Kultūras...

  • Lieldienās

    Šī Lieldienu diena no paša rīta.Šī Lieldienu diena no paša rīta Ir Ginesa rekordos ierakstīta, Jo reti gan tādi brīnumi gadās, Ka Lieldienu zaķi kā...

  • Rauda

    Bija apmākusies jūlija diena. No Alūksnes parka puses pāri ezeram pūta silts vējš, no armijas daļas atnesdams mūzikas skaņas un ezerā veidodams sīkus...

  • Ko tu vari man dot?

    Labu attiecību pamatā ir spēja ar otru cilvēku vienoties, ko vēlos saņemt un varu sniegt pretim.Labu attiecību pamatā ir spēja ar otru cilvēku...

  • Spēlējoties izraisa vilciena avāriju

    Polija. Kādam 14 gadu vecam zēnam, rotaļājoties ar televīzijas tālvadības pulti dzelzceļa tuvumā, pagaidām neizskaidrotu iemeslu dēļ izdevies...

  • Podā noslīcina pistoli

    Japāna. Kādam Uzlecošās saules zemes policistam gadījies misēklis – izmantojot labierīcības diennakts veikalā, viņš pazaudējis dienesta ieroci....

  • Sajauc alkoholu ar benzīnu

    Vācija. Kāds 56 gadus vecs Meklenburgas-Forpomernas iedzīvotājs pārskatoties iedzēris benzīna malku, jo domājis, ka tas ir šņabis.Vācija. Kāds 56...