Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemais ūdens līmenis var izraisīt zivju slāpšanu

Zema ūdens līmeņa un biezā ledus dēļ upēs un ezeros tuvāko nedēļu laikā var slāpt zivis, bet pagaidām šādas informācijas nav.

Zema ūdens līmeņa un biezā ledus dēļ upēs un ezeros tuvāko nedēļu laikā var slāpt zivis, bet pagaidām šādas informācijas nav. Madonas reģionālās vides pārvaldes ūdeņu bioloģisko resursu vecākais inspektors Viktors Semjonovs norāda, ka straujā laika maiņa un atkusnis var izraisīt zivju slāpšanu seklākajās ūdenskrātuvēs.
"Alūksnes rajonā ir daudz mazu ezeriņu, kas ir privātīpašums. Sniega sega un arī ledus ir biezs, bet tajā var rasties plaisas. Ledus virspusē var parādīties ūdens, kas pēc tam sasalst. Tad situācija ir līdzīga kā pavasaros. Cerams, ka saimnieki vai makšķernieki nelielās ūdenskrātuvēs ieurbs āliņģus. Ja tajos uzpeld vaboles un sīkas zivtiņas, tad ir skaidrs, ka zivis slāpst. Par to liecina arī nepatīkama smaka, bet tā vēl nevarētu būt," skaidro V.Semjonovs.
Lielā salā zivīm nevar palīdzēt āliņģi, jo tie drīz aizsalst. Nelielu ezeru ūdens virsējos slāņos var sūknēt gaisu, izmantojot kompresoru, vai smalki izsmidzinot, pārsūknēt ūdeni no viena āliņģa otrā. V.Semjonovs atzīst, ka tas ir dārgi, tāpēc šaubās, vai kāds tādu iespēju izmantos. Parasti zivis slāpst ziemas otrā pusē, bet šoziem seklajās ūdenskrātuvēs ir mazāki skābekļa resursi. Edvīns Ozoliņš Jaunalūksnes pagastā par ūdens bagātināšanu ar skābekli rūpējās jau decembrī, izcērtot ledū āliņģus.
Madonas reģionālā Vides pārvalde plāno kontrolēt skābekļa daudzumu Alūksnes ezerā. Šī ir viena no lielākajām ūdenstilpnēm reģionā.
"Ar speciālu ierīču palīdzību mērīsim izšķīdušā skābekļa daudzumu ūdenī un tā temperatūru. Teorētiski ir tā, ka zem ārkārtīgi biezās ledus kārtas var slāpt zivis. Lai arī glābēji šajā ziņā ir zemledus makšķernieki, kas urbj caurumus ledū. Taču ar to vien ir par maz, lai jūtami palīdzētu zivīm," informē Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājas Jevgēnijs Sobko.
Ja secinās, ka skābekļa ūdenskrātuvēs pietrūkst, tad plānos, kā uzlabot situāciju. "Var no speciāliem baloniem ielaist skābekli ūdenskrātuvē, taču lielos baseinos tas ir mazefektīvi. J.Sobko pauda, ka, par laimi, dziļos ezeros zivīm ir "vairāk gaisa, ko elpot".

Citu datumu laikraksti