Zemeņu laiks sākas tikai tagad

Turpinās no 1.lpp.

Vasaras karalienes zemenes šovasar sāk sārtoties krietni vēlāk nekā citus gadus. Zemnieku saimniecībā “Zemesziediņi” Virešu pagastā, kur avenes audzē 16 gadus, bet zemenes – 13 gadus, līdz šim vēl nebija piedzīvojuši, ka ogas ienākas trīs nedēļas vēlāk.

Šogad ogas vēlu
“Zemesziediņos” avenes audzē 1,4 hektāru platībā, bet zemenes – 1,5 hektāros. Saimnieks Vairis Vilemsons stāsta, ka pirmās zemenes saimniecībā sākuši vākt tikai jūlijā. “Zemenes pārziemoja labi, tikai šobrīd mitrums un aukstums kavē ogu gatavošanos. Zemenes uz lauka pūst zaļas un bojājas no mitruma. Parasti zemeņu laiks bija ap Jāņiem, šogad – tikai tagad. Tāds pavasaris, kā šogad, nav pieredzēts. Nekad neesam sākuši ogas lasīt tik vēlu. Arī avenes šogad ienāksies vēlāk – jūlija beigās vai augusta sākumā,” stāsta V.Vilemsons. Viņš atsakās prognozēt, kāda varētu būt raža. “Nemēdzu izteikt tādas prognozes, kamēr viss nav novākts,” teic saimnieks. 
Saimniecībā audzē divu šķirņu zemenes - ‘Polka’ un ‘Sonata’. Tās garšo ne vien pašiem, bet par labām atzīst arī pircēji. Kuru šķirni pērk vairāk, V.Vilemsons nevar pateikt, jo abām šķirnēm ogas ir garšīgas. “Agrāk audzējām arī ‘Induku’, ‘Honeoye’, kurām nebija tik laba garša - ogas bija skābas. Šķirņu izvēli nosaka paši pircēji. ‘Polka’ ir vissaldākā, bet ‘Sonātei’ ir specifiska garša – nedaudz skāba un nedaudz salda. Ļaujam cilvēkiem nogaršot un izvēlēties, kuru labāk pirkt,” pauž saimnieks.

Tirgo svaigas
V.Vilemsons ogas pārdod uzreiz pēc novākšanas, kamēr vēl svaigas. Uzreiz no lauka tās ved uz Gaujienu, pēc tam uz Api. Abās vietās ir savs pircēju loks. Interesanti, ka arī ogu lasīšanā laikapstākļi ieviesuši savas korekcijas. Ja citkārt saimniecībā ogas sākuši lasīt deviņos no rīta, tad šogad tikai ap desmitiem, vienpadsmitiem, kad nožuvusi rasa. V.Vilemsons teic, ka slapjas ogas ilgi neglabājas. Sausumā un karstumā lasītas ogas var glabāt pat trīs dienas. “Uz tirgu tirgoties man nepatīk doties, jo tam jāvelta visa diena. Es to nevaru atļauties. Piemēram, Gaujienā ogas izpērk pusstundas laikā. Cilvēki zina, cikos un kad būšu, sanāk un nopērk. Ir savs klientu loks. Pēdējos divus gadus ogas iecienījuši arī igauņi, kuri brauc tās pirkt Apē. Ir pat smejoties teikuši, lai iemācot arī igauņiem izaudzēt tik smukas ogas, viņiem tādu neesot,” stāsta V.Vilemsons.

Tikko no lauka nākušas
Ogas var iegādāties arī mājās. “Ceļa galā izliekam zīmi, ka var iegādāties zemenes. Kamēr ir zīme, tikmēr ir zemenes. Kad ogu mājās vairs nav, visas iztirgotas, zīmi noņemam. Ja vienreiz, otrreiz pircējs iebrauks, bet ogu nebūs, vairāk nebrauks. Ja ir zīme, droši var braukt pēc ogām,” stāsta V.Vilemsons. Viņš neslēpj, ka ļoti daudz pircēju mājās ir tieši garāmbraucēji, kuri brauc no Rīgas uz Alūksni vai pretēji - ierauga zīmi un iebrauc pēc ogām. Interesanti, ka galvaspilsētnieki brīnās par ogu svaigumu. Rīgas tirgos ogas nav tik svaigas, tikko no lauka nākušas, bet gan dienu vai divas nostāvējušas.

Avenes – uz Rīgu
Pavisam pretēji ir ar avenēm - tās ved tirgot uz Rīgu. “Laukos cilvēkiem avenes lielākoties ir ievārījumu ogas. Vienreiz nopērk, savāra un viss. Klients pie manis ierodas tikai vienu reizi. Savukārt Rīgā avenes ir delikatese un pērk mazos trauciņos gandrīz katru dienu. Avenes esam veduši arī uz nakts tirgu. Zemenes ne. Zemeņu uzpircēji pusi no manas cenas grib nopelnīt sev par labu,” stāsta V.Vilemsons. Tuvējā apkārtnē esošajiem zemeņu audzētajiem darba pietiek visiem. “Pagaidām cits citu saucam par kolēģiem. Konkurenti neesam. Darba pietiek visiem,” teic viņš. Maldīgs ir uzskats, ka ogu audzētājiem jāstrādā tikai ogu vākšanas laikā. “Sezona nebeidzas līdz ar pēdējo aveņu novākšanu. Tad sākas aveņu griešana, zemeņu ravēšana, arī pļaušana. Zemeņu laukā zāle vairāk pļauta nekā mauriņš pie mājas,” saka V.Vilemsons.
Pašiem lasīt ogas V.Vilemsons ļauj tikai ogu sezonas beigās. “Ir ļoti jāskatās līdzi ogu lasītājiem. Ja nenolasa ogas, tad tās pēc divām trīs dienām sabojājas un bojā līdzi citas ogas,” viņš stāsta. Saimniecībā ogu lasīšanas laikā piesaista sezonas strādniekus. V.Vilemsons atzinīgi vērtē sezonas strādnieku programmu, kas ļauj strādāt arī tiem, kuriem ir pamatdarbs, bet savā atvaļinājumā vēlas piepelnīties, piemēram, lasot ogas.

Tirgus sakārtojas
Viņš ir priecīgs, ka zemeņu tirgus ir sakārtojies un Polijā audzētās zemenes vairs nevar uzdot par pašu audzētām, iestādes stingri skatās ogu izcelsmes valsti. Viņš šādu soli vērtē ļoti atzinīgi. Pats poļu zemenes nav pat garšojis. Vienmēr sagaida savas zemenes un kārdinājumā nekrīt. Tuvākajā nākotnē V.Vilemsons nav paredzējis paplašināt zemeņu un aveņu audzēšanas platību. Aveņu platība pat samazināta, vecās avenes izraktas. “Pēdējo trīs gadu laikā esam atjaunojuši stādus katru gadu pa pushektāram. Pie tāda daudzuma arī paliksim,” teic saimnieks. Viņš gan ir pārdomās, kādu kultūru vēl audzēt, lai darbs būtu arī rudenī.
— Teksts un foto: Agita Bērziņa

Citu datumu laikraksti

  • Varēs brist Vaidavā un  meklēt sikspārņus

    Varēs brist Vaidavā un meklēt sikspārņus

    Apē upes Vaidavas krastos 14.jūlijā noritēs “Nakts Vaidavings 2017”. Šoreiz pasākuma laikā varēs uzzināt arī ko vairāk par sikspārņiem, kuri mīt...

  • Fotokonkurss “Mans dārzs”

    Tā kā jūlijs ir krāšņākais mēnesis dārzā, kad viss zaļo un zied, Alūksnes un Apes novadu laikraksts “Alūksnes Ziņas”, portāls “Alūksniešiem.lv” kopā...

  • Klusuma pārgājiens

    Šodien, 7.jūlijā pulksten 22.00 Gaujienā, pie Egļukalna estrādes Gaujas krastā, notiks “Klusuma un Gaujas klausīšanās pārgājiens”. Saksofona mūzikas,...

  • Sieviešu vasaras skola  gaida dalībnieces

    Sieviešu vasaras skola gaida dalībnieces

    No 30.jūnija līdz 1.jūlijam Alsviķos norisināsies sieviešu vasaras skola “Dzīvotprieks”, kuru rīko Alūksnes novada sieviešu apvienība “Katrīna”....

  • Vasaras saulgriežu saullēkts sagaidīts

    Vasaras saulgriežu saullēkts sagaidīts

    (Turpinās no 1.lappuses)“Pašas esam lasījušas latviešu tautasdziesmas, dažādus pierakstus un izveidojušas vasaras saulgriežu godināšanas rituālu,”...

  • Pārbūvēs ceļus trīs pagastos

    Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastos veic sagatavošanās darbus, lai apgūtu Lauku atbalsta dienesta finansējumu grants seguma ceļu pārbūvei....