Zemes spēks tur mani kopš bērnības

Apeniete Ilze Sproģe vienmēr centusies dzīvot pēc principa, ka visu vajag pašai darīt. Viņai pietiek enerģijas un apņēmības īstenot dažādas ieceres un optimistiski lūkoties nākotnē par spīti tam, ka dzīvē nav trūcis smagu pārbaudījumu.

Apeniete Ilze Sproģe vienmēr centusies dzīvot pēc principa, ka visu vajag pašai darīt. Viņai pietiek enerģijas un apņēmības īstenot dažādas ieceres un optimistiski lūkoties nākotnē par spīti tam, ka dzīvē nav trūcis smagu pārbaudījumu.
Viņa nedusmojas uz dzīvi, ka tā tik daudz pāri darījusi, bet uzskata, ka skaistais jāmeklē cilvēkam pašam. "Pārbaudījumi cilvēku tikai norūda. Jāiet uz priekšu, jāstrādā tuvu un mīļu cilvēku dēļ, mūsu kopīgie sapņi tagad man ir jāpiepilda," stāsta Ilze Sproģe.
Ilzes nākšana pasaulē zināmā mērā bija traģiska. Viņa piedzimusi mēnesi pēc atgriešanās no bēgļu gaitām. Bija gaidīta, tēva mīļotā meita, taču nebija neviena, kas palīdzētu meitenei nākt pasaulē. Jau pirmajās dzīves minūtēs spītīgi rādījusi, kā vēlas dzīvot.
Ilzei, kā jau pēckara bērnam, tuvi ir lauki, kas no agrām dienām iemīļoti dzimtajā pusē Mālmuižā. Jau no piecu gadu vecuma devusies ganu gaitās.
Nozog izsūtīto sarakstu
"Es, ja tā var teikt, esmu uzaugusi fermā, kur mamma strādāja," uzskata I.Sproģe. Viņa atminas, ka kolhozu veidošanās laikā ģimenei bijuši lieli pārdzīvojumi, jo Ilzes tētis nav vēlējies stāties kolhozā un mežā aizbēdzis ar zirgu.
"Mūs par to pratināja, jo mammu vienu kolhozā neņēma. Vēlāk nokļuvām izsūtīto sarakstā, taču dzīvi palikām tikai tādēļ, ka mežabrāļi Gulbenes rajona Mālmuižā bija nozaguši sarakstu ar izsūtīto uzvārdiem," stāsta I.Sproģe.
Lepojas ar dzimto pusi
Ar īpašu sirsnību Ilze stāsta par savu tēvu, kas bijis unikāls cilvēks. "Šogad viņš atzīmētu 100 gadu jubileju. Tad, kad nebija elektrības, tēvs mūsu mājās prata to ierīkot. Mēs, bērni, tēva izgudroto ierīci dēvējām par vēja spārniem," atminas Ilze.
Sarunājoties ar viņu, var just, ka sieviete lepojas ar savu dzimto Lejasciema pagastu. Pērn tur viesojusies salidojumā, kas pulcināja bijušās Mālmuižas skolas absolventus, jo svinēta 75 gadu jubileja kopš tās izveides.
Nesaprot, kāpēc dullojas
Likumsakarīgi, ka vēlāk Ilze devusies mācīties uz Smiltenes lauksaimniecības tehnikumu. 1964.gada pavasarī Ilzi norīkoja strādāt uz Mārkalnes kolhozu "Boļševiks". Tad Ilze, kā pati saka, nelaimīgi apprecējusies, taču viņai no pirmās laulības ir divi pieauguši bērni - Inga un Igors.
"Tagad man citi jautā, kāpēc es dullojos un tik daudz strādāju savā zemnieku saimniecībā, taču cilvēkam, kļūstot vecākam, aizvien vairāk gribas darīt to, ko viņš darījis bērnībā," secina I.Sproģe.
Viņa ievērojusi, ka tos, kas pārcēlušies dzīvot uz Rīgu, ātrāk vai vēlāk velk atpakaļ uz dzimto pusi.
Vienmēr grib būt labākā
Tālākās galvenās zootehniķes darba gaitas aizvedušas Ilzi uz Virešiem, kur bijusi liela kopsaimniecība. Taču tas Ilzi nav baidījis, jo viņa bija pieradusi darīt jebkuru darbu.
"Mācoties pamatskolā Mālmuižā, klasē biju uzcītīga. Citi to sauca par teicamnieces sindromu. Man vienmēr gribējās būt labākajai. Tas nav zudis arī tagad," atzīst I.Sproģe. Mācības tehnikumā nav bijušas vieglas, daudz praktiskā, tā saucamā melnā darba.
1977.gada rudenī Ilze satikusi īsto dzīves mīlestību - novadnieku Jāni Sproģi. Kopdzīve bijuši laimīgākie gadi Ilzes mūžā, taču jau astoņus gadus Jāņa vairs nav. Viņai bijis svarīgi, lai vīrietis neskatās alkohola glāzītē. Gribējies izjust stingru plecu un gādību par viņu un abiem bērniem.
Jau 26 gadus viņas ikdiena saistīta ar Api. Padomju gados bijusi Apes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja. "Šajā darbā iepazinu Apes iedzīvotājus, bet līdztekus bija jāstrādā savā saimniecībā," stāsta viņa.
Zaudē nākamo saimnieku
Šogad apritēs desmit gadi, kopš Ilze zaudēja savu jaunāko dēlu Zigmāru. Viņam toreiz nebija pat septiņpadsmit gadu.
"Zigmārs būtu bijis nākamais saimnieks. Es turpinu strādāt un cīnīties. Visās bēdās vienīgais palīgs ir darbs un apziņa, ka apstāties nedrīkst," saka Ilze. Kad sieviete palikusi viena lielajā mājā, jo bērni dzīvo Rīgā, ar sparu metās daudzajos darbos savā zemnieku saimniecībā.
Saimniecību vēlas paplašināt
"Kad man šķiet, ka saimniekošana jāpārtrauc, radušās problēmas atrisinās," spriež viņa. Vīrs bijis biškopis, tāpēc Ilze turpina viņa iesākto arī šajā jomā un uzskata, ka bites cilvēkam dod īpašu enerģiju. Šobrīd viņas dzīves balsts ir draugs Ints, ar ko kopīgi darbojas. Ilze iecerējusi paplašināt savu saimniecību, pabeigt kūts celtniecību, kur atsevišķi izmitinātu cūkas.
"Saimniecībā nepieciešama stacionāra slaukšanas iekārta, jauns piena dzesētājs," atklāj apeniete.
Viņa ir iesniegusi projektus, lai iegūtu finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem naturālās saimniecības atbalstam un standartu pilnveidei.
Ar rokām klēpī nesēž
Latvijas neatkarības gados pēc Ilzes iniciatīvas Apē noorganizēja iesvētības mācības. Viņa bērnībā nav bijusi kristīta, tāpēc bijis svarīgi to izdarīt. "Vēlējos, lai Zigmāru iesvēta, taču pēdējā brīdī viņš no tā izvairījās. Varbūt tas būtu paglābis viņu no nāves," spriež sieviete. Ilze vienmēr bijusi aktīva un nekad nav sēdējusi, rokas klēpī salikusi.
Ir jauns pienākums
Tagad Ilzei ir jauns pienākums - Apē veic lauksaimniecības konsultanta pienākumus. "Lauki ir mūsu dzīves pamats. Mazās saimniecības ir jāatbalsta. Kurš tagad centīsies, tas izdzīvos. Es redzēju, kā lauksaimnieki strādā ārzemēs, Zviedrijā. Viņu pieredzi var izmantot pie mums," apgalvo I.Sproģe.
Ilzei ir daudz vaļasprieku, patīk ceļot un fotografēt. Dzejas un mūzikas mīlestību viņa mantojusi no mammas. Ilze spēlē ģitāru, mandolīnu, akordeonu. Jaunākais mūzikas instruments ir sintezators, pie kā Ilze apsēžas tad, kad māc bēdas vai prieks. Dzied Apes senioru ansamblī "Dziesmas mūžs", kam maijā būs piecu gadu jubilejas koncerts. Ilze atklāj, ka viņai ir skaists un sens sapnis - aizbraukt uz Romu, jo tāds bijis viņas dzimtais uzvārds.

Citu datumu laikraksti

  • Dzīve bez ilūzijām

    “Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie manis ir auksts kā ledusskapī,” pirms sarunas saka ārste Daina Stīpniece."Varbūt tiksimies siltākā laikā? Pie...

  • Ievēl jaunu rajona padomes priekšsēdētāju

    Padomē: varu pārņem sievietes. Par Alūksnes rajona padomes jauno priekšsēdētāju vakar ievēlēja Laimoni Sīpolu, kas ir arī Liepnas pagasta padomes...

  • Alūksnei būs savs karogs

    Jau nākamajā nedēļā ikviens interesents varēs iepazīties ar Alūksnes pilsētas karoga izstrādāto projektu, izteikt vērtējumu par to un iesniegt savas...

  • Konkursa 6.kārtas rezultāti

    Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti.Jānis Kūms (Gaujienas vidusskola, 10.klase) - 11,5 punkti. - Līga Kūma (Gaujienas...

  • Veselā miesā vesels gars

    Šodien publicējam konkursa “Veselā miesā vesels gars” 7.kārtas jautājumus, ko veidoja Alūksnes rajona tūrisma informācijas speciālisti. Savukārt...

  • 7.kārtas uzdevums

    Pētījums: “X pirts darbība un attīstības tendences”.Pētījums: "X pirts darbība un attīstības tendences" Pētījumam jāizvēlas vienu sava...