Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemniekam nav laika atpūsties

Jaunannas pagasta zemnieku saimniecība "Jaunsvari" ir viena no trim Alūksnes rajonā, kas pērn iesaistījās projektā "Piensaimniecības sagatavošana Eiropas Savienībai".

Jaunannas pagasta zemnieku saimniecība "Jaunsvari" ir viena no trim Alūksnes rajonā, kas pērn iesaistījās projektā "Piensaimniecības sagatavošana Eiropas Savienībai". To realizēja reizē ar fermas palīgtelpu remontu un "DeLaval" slaukšanas iekārtu iegādi augstākas kvalitātes piena ieguvei.
"Fermas palīgtelpās viss ir iekārtots atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, bet piena iepirkuma cena paliek tāda pati. Par iekārtu iegādi 30 procentu apmērā saņem atlīdzību no valsts, bet ir bažas, ka pārējo kredīta summu un remontam izlietotos līdzekļus būs grūti atmaksāt. Cerēju, ka par augstākās kvalitātes prasībām atbilstošu pienu saņemsim vairāk. Lielāka cena - 35,5 santīmi par litru - ir dīzeļdegvielai, bet tikpat daudz piena maksā tikai deviņus santīmus. Zemnieki pirms paredzamajām protesta akcijām prasīja valdībai noteikt piena iepirkuma cenu vismaz pašizmaksas līmenī - 13,5 santīmus, tomēr tas nav ņemts vērā," salīdzina zemnieku saimniecības "Jaunsvari" īpašniece Ņ.Belmane.
Hipotēku banka piešķīra "Jaunsvariem" kredītu uz desmit gadiem, ko drīz vajadzēs sākt atmaksāt. Zemnieki vēlas fermā nomainīt mēslu transportieri un pārkārtot govju stāvvietas. Bet šiem darbiem nepietiek līdzekļu, jo jaunu kredītu nevar ņemt.
Uztraucas par piena kvotu
Pašlaik "Jaunsvaros" slaucamas ir 28 govis. Desmit ataudzējamās teles drīz vajadzēs apsēklot. Ganāmpulku palielina pakāpeniski, pirms trim gadiem bija tikai septiņas slaucamas govis.
"Šis gads piena ražotājiem ir ļoti būtisks, jo no tā rezultātiem būs atkarīgas piena kvotas. Tās noteiks piena daudzumu, kādu drīkstēsim iegūt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā," viņa uzsver. Daudzi lopkopēji domāja, ka kvotas noteiks tikai nākamgad, kad saimniecībā būs vairāk govju. Ņ.Belmane norāda, ka viņas desmit grūsnām telēm, kas nāks slaucamas, iedalīs kvotas. Ja to būtu mazāk, tad - nekā. Viņa uzskata, ka nevajadzētu noteikt skaitu, jo ne vienmēr uzreiz var palielināt ganāmpulku par desmit govīm.
Pērn izslauca vairāk nekā 4000 kilogramus piena no govs, un tas ir mazāk kā iepriekšējos gadus. No lielākajām piena devējām iegūst vairāk nekā 5000 kilogramu. Vasarā lopiem trūka zāles, tāpēc jau jūlija sākumā vajadzēja piebarot. Augustā tie laukā izgāja tikai pastaigās.
"Tagad govis ēd visu diennakti: skābsienu, sienu un salmus. Protams, miltus nesaņem tik daudz, cik gribētu. Tad izslaukums būtu lielāks, bet spēkbarības iegādei nepietiek naudas," atzīst zemniece.
Apgūta prasme izaudzēt teļus
Iesaistīšanās projektā "Piensaimniecības sagatavošana Eiropas Savienībai" daudz iemācīja zemniekiem. Ņ.Belmane norāda, ka pirmo mēnesi nācās uzklausīt speciālistu padomus, kādi trūkumi pieļauti. "Ja teļiem dod ēst visu, kas tiem ir nepieciešams, tad dzīvsvara pieaugumu var ātri sasniegt. Uzzinājām ieteikumus, kā audzēt teļus līdz sešu mēnešu vecumam. Tāpat arī govīm, kas atnāk slaucamas, sastādīja barības devas. Diemžēl nevaru nodrošināt visu ēdienkartē paredzēto. Ja tā būtu, tad varētu iegūt lielāku izslaukumu," komentē zemniece.
Viņa atklāj, ka līdz sešiem mēnešiem teliņus jābaro ar sienu. Tos nevar laist svaigā zālē. Mēneša vecumā teļiem samazina pienu dzirdināšanai un sāk piebarot miltus. "Tas ir svarīgi, lai uzņemtu visas barības vielas un pareizi attīstītos. Tiesa, ir jāuzmanās, lai nepārbarotu ataudzējamās teles," norāda Ņ.Belmane.
Labāko zāli sagatavo skābbarībai
Saimniecībā ir sagatavotas gandrīz 300 tonnas skābbarības, kas atzīta par vienu no labākajām valstī. Ņ.Belmane skaidro, ka recepte ir vienkārša - skābbarībā ielika labas kvalitātes zāli. "Sēto zālāju mums nav, tāpēc jau jūnijā pļāva zāli, lai gan tā bija tikai apmēram 20 centimetru gara. Vajadzēja nopļaut lielas platības, bet, jo ātrāk to izdara, jo barība ir labāka," stāsta zemniece. Rudenī uzara 30 hektārus, kur sēs zālājus, lai vairs nebūtu "jālasa" pļaušanai. Tad ir cerība palielināt izslaukumu, jo daļa šo platību būs arī ganības. Viņa domā iesēt piecus hektārus kukurūzu skābbarībai. To varēs izmantot arī zaļbarībai. "Ir vēl viena iecere, kā nodrošināt platību, kur rudens pusē ganīt lopus, bet to pagaidām neatklāšu," saka Ņ.Belmane.
Viņa atzīst, ka zāli ir jāprot ielikt skābbarības bedrē. Ja tā nebūs pamatīgi noblietēta, nekas labs neiznāks. Saimnieks Aleksandrs Belmanis riteņtraktoram nomainīja kombaina platās riepas un bez pārtraukuma blietēja zāles masu, kamēr bedri varēja nosegt. "Jaunsvaros" skābbarību tā gatavo trešo gadu, bet barības kvalitātes konkursā piedalījās tikai pērn. "Siens nav izdevies tik labs, jo to sagatavoja no atlikušās zāles," secina Ņina. Acīmredzot vajadzēs vēl pirkt sienu vai skābsienu, kamēr govis tiks ganībās. Ziemā tām regulāri izbaro arī skujas.
Māca spēlēt akordeonu
Fermā strādā visa Belmaņu ģimene: Ņina, viņas vīrs Aleksandrs, meita Roze un dēls Juris. Četras dienas nedēļā Ņ.Belmane pasniedz akordeona spēles stundas Jaunannas mākslas skolas 13 audzēkņiem. "Es pati spēlēt iemācījos pēc dzirdes. Mūzikas skolā nebija pasniedzēja. Apņēmos palīdzēt vienu gadu, bet nu jau būs astotais. Akordeons ir grūti apgūstams instruments," skaidro Ņina. Viņa atzīst, ka ir grūti visu paspēt. Saimniecība kļūst lielāka, prasa vairāk darba. Sestdienās un svētdienās, kad nav jāiet uz mūzikas skolu, saimniece kārto "Jaunsvaru" grāmatvedības dokumentus. Varētu likties, ka darba maiņa rada atslodzi. Tomēr pēdējā laikā viņa to nejūt.
"Nav tik vienkārši mācīt spēlēt. Ir jāatdod sevi visu, tāpēc nogurstu. Stundas ir katru dienu, izņemot piektdienas un brīvdienas. Turklāt ir jābrauc uz Liepnu un Annu, kur ir mūzikas skolas filiāles. Ja darbs būtu tikai skolā, bet vēl jādodas uz fermu," secina zemniece.
Tomēr viņa nespēj atteikties no darba saimniecībā. Ja vienu dienu nav bijusi fermā, prāts ir nemierīgs - jāredz, kas tur ir.

Citu datumu laikraksti

  • Starp lietuviešiem un latviešiem vairāk ir līdzīgā

    Jau izsenis lietuviešu un latviešu tautas uzskatītas par ļoti tuvām - ar iespējām tās tuvināt, ar mēģinājumiem tās šķelt.Jau izsenis lietuviešu un...

  • Aicina fotografēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija rīko starptautisku fotokonkursu jauniešiem "Kultūras mantojums fotogrāfijās 2002 - 2003".Valsts...

  • Atbild jurists

    - Esmu dzirdējis, ka tagad esot jāveic kaut kādas personu datu reģistrācijas darbības, ja mans uzņēmums nodarbina darbiniekus, - jautā lasītājs.-...

  • Par advokātu vēlas Jēzu

    ASV Misūri štata tiesa nolēmusi, ka apsūdzētais var izmantot kā savu aizstāvi Jēzu Kristu, taču tikai tad, ja viņam ir licence darboties Misūri štata...

  • Sudraba un zelta datorpeles

    Ekskluzīvu lietu cienītājiem kompānija "Wallace Silversmiths" radījusi aksesuārus datoriem – peles no sudraba un zelta, kas tiek piegādātas zila...

  • Pasažieriem dāvina zeķes

    Kāda reģionālā ASV lidosta sākusi dāvināt bezmaksas zeķes lidmašīnu pasažieriem, kuru kurpes tiek ņemtas drošības pārbaudēm.Kāda reģionālā ASV...