Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki labības novākšanu vērtē kā dramatisku

Zemkopības ministrija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi apsekot graudaugu platības, kuras lietus dēļ nav iespējams novākt.

Zemkopības ministrija aicinājusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi apsekot graudaugu platības, kuras lietus dēļ nav iespējams novākt. Pēc veiktajiem aprēķiniem valdība lems par iespēju no līdzekļiem ārkārtas situācijām kompensēt zemniekiem nodarītos zaudējumus. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ valstī nopļauta tikai apmēram puse iesētās platības, Vidzemē nav nopļauti apmēram 70 procenti labības.
"Situācija Alūksnes rajona laukos ir bēdīga tāpat kā citur - nav nokulti apmēram 80 vai pat 90 procenti graudaugu platību. Tomēr zemnieki nav pārāk aktīvi un nepiesakās uz kompensācijām. Iespējams, viņi netic, ka kāds viņiem tās samaksās," laikrakstam stāsta Alūksnes rajona Lauksaimnieku organizāciju sadarbības centra vadītāja Baiba Marhele.
Viņa piebilst, ka līdzīga situācija bijusi arī pērn, kad apzināta situācija par sausuma radītajiem postījumiem. Aptaujātie zemnieki norāda, ka situācija ir traģiska - graudus nav iespējams nokult un to kvalitāte ir ļoti slikta. Lauksaimnieki neatceras, kad lietusgāžu dēļ situācija būtu bijusi tik dramatiska kā šoruden. Mālupes pagasta zemnieku saimniecības "Dzirnavas 8" galvenā darbības nozare ir graudkopība - sējumu platības aizņem vairāk nekā 500 hektārus. Viens no tās īpašniekiem Mārtiņš Augstkalnietis uzsver, ka tikai piekto dienu varot izbraukt tīrumā un raža esot maza.
"Citos gados ap šādu laiku visa labība jau bija nopļauta. Šoruden esam nopļāvuši 80 hektārus kviešu un 20 hektārus miežu," atzīst M.Augstkalnietis. Viņš rēķina, ka iegūtā raža ir divas tonnas kviešu un 2,5 tonnas miežu no hektāra. Zemnieks apgalvo, ka būšot jāuzraksta pieteikums, lai pretendētu uz valdības paredzētajām kompensācijām. Tomēr uz to īpaši necerot, jo Ministru prezidentam Einaram Repšem šobrīd aktuāls esot taupības režīms.
Labības kulšana ne mazāk problēmu kā lielajiem zemniekiem sagādā arī tiem graudaugu audzētājiem, kas tos audzē nelielās platībās. Jaunlaicenietis Evalds Bukalders graudaugus audzē tikai četru hektāru platībā savas saimniecības vajadzībām, no tiem hektārs rudzu jau esot aizgājis postā. "Rudzus vēlu iesēju, tie slikti sadīga, arī ziema un lietus visu sabojāja. Pavasarī virsū vēl uzsēju slāpekli, taču nekāda rezultāta nav," secina viņš. Pārējās sējumu platības aizņem auzas un kvieši. Tos varētu pļaut, taču esot problēmas ar tehniku un neesot kur tos kaltēt.
"Iepriekšējos divus gadus graudus nemaz nevajadzēja vest uz kalti, uzreiz no tīruma varēja bērt apcirknī. Mūsu pusē nemaz nav kaltes. Kādreiz vedu uz Veclaiceni, bet arī tur vairs nav kur kaltēt. Tā laukos pamazām viss aiziet postā," spriež E.Bukalders. Līdz ar to šoziem būšot lielas problēmas ar lopbarības nodrošināšanu. "Neatceros nevienu tādu gadu, kad ar graudiem būtu bijis tik slikti kā šoruden," novērtē viņš.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...

  • Gredzens

    - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā.4. - Nē. - Dikti šaubos, ka tu pats patronas nopirki ieroču veikalā. - Kā tad!...

  • Piedāvā dažādus kultūras un izklaides pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Pēc sēņošanas var gatavot “Gaiļaseksti”

    Šis ir sēņu gads. Tas ir skaidrs ne tikai tiem, kas ar groziem dodas pēc minerālvielām bagātas pārtikas pusdienām un ziemas krājumiem.Šis ir sēņu...

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...