Zemnieki par Eiropas naudu pirks jaunu tehniku

Ziemeru pagasta zemnieku saimniecība “Elisi 1” drīzumā plāno noslēgt līgumu par Eiropas strukturālo fondu finansējuma saņemšanu.

Ziemeru pagasta zemnieku saimniecība "Elisi 1" drīzumā plāno noslēgt līgumu par Eiropas strukturālo fondu finansējuma saņemšanu.
To paredzēts izlietot traktora "MTZ - 80" un rulona preses iegādei. Pirms pāris dienām saimniecībā ierīkota vircas bedre, bet perspektīvā plānots būvēt mēslu krātuvi, kā to prasa noteikumi bioloģiskajām saimniecībām," laikrakstam stāsta "Elisi 1" pārvaldniece Anna Ļesņikova.
Jaunu tehniku pēc līguma parakstīšanas sola ne ātrāk kā oktobrī, tāpēc to varēs izmantot tikai nākamgad. Saimniecības īpašnieks Jānis Ļesņikovs spriež, ka arī kāpurķēžu traktors savu laiku būs nokalpojis, tam vajadzīgs remonts. "Jau agrāk vajadzēja rakstīt projektus. Taču mēs uztraucāmies, vai spēsim atdot naudu. Braucām uz semināriem, arī Baltijas Tranzītu bankā mūs iedrošināja to darīt," apgalvo zemnieki.
Pirmais solis bijis par kredītu iegādātais piena dzesētājs, kas saimniecībai jāmaksā vēl gadu.
Saimniecība darbojas kopš 1991.gada, otro gadu - kā bioloģiskā saimniecība. "Prasības bioloģiskajiem zemniekiem ir lielākas - ganības nedrīkst sēt ar minerālmēsliem, nedrīkst lietot ķimikālijas, kas neatbilst Eiropas standartiem," atklāj J.Ļesņikovs. Mēnesī zemnieki nodod 4,5 tonnas piena, kas ir augstākās šķiras. Tauku procents un arī olbaltuma saturs ir augsts, īpaši liels tauku saturs ir melnraibajām govīm. "Esam apmierināti ar samaksu par nodoto produkciju akciju sabiedrībai "Rankas piens". Vienīgās pretenzijas, ka vēlamies naudu saņemt ar pārskaitījumu, taču rodas sarežģījumi," bilst A.Ļesņikova.
"No septiņpadsmit liellopiem astoņas ir slaucamas govis, vienu gribam pārdot," apgalvo A.Ļesņikova. Šogad nācies atteikties no vienas pirmpienes, atstājot trīs. Zemniece spriež, ka skaita dēļ ganāmpulku nav vērts turēt. "Cerības liekam uz jauno ganāmpulku, kurš papildinājies ar sešām telēm," atklāj viņa.
J.Ļesņikovs iecerējis uz veciem pamatiem celt kūti, kurā varēs izmitināt desmit lopus. "Tas atkarīgs no finansēm, vai šogad izdosies šo ieceri īstenot," bilst viņš. Saimnieki spriež, ka svarīgi, lai ziemā lopus varētu izmitināt kūtī, nevis nojumē. "Ja teļus atstāj nojumē un dzirdina ar siltu ūdeni, tad viņiem vajag vairāk barības vielu. Lielā salā dzīvnieki nosarmo," secina J.Ļesņikovs.
Zemnieki spriež, ka sienu šogad izdevies veiksmīgi savākt. "Ir sagatavoti 27 siena ruloni un apmēram 40 tonnas siena. Labi, ka ir sava pļaujmašīna un grābeklis, tāpēc sienu varam ātri savākt, tā iznāk arī lētāk," secina A.Lesņikova. Arī par zāles kvalitāti nevarot sūdzēties, viens tīrums bijis apsalis. Saimniecība graudaugus neaudzē, tikai apmēram hektāra platībā stāda kartupeļus.

Citu datumu laikraksti

  • Kā izvairīties no viltotām latu monētām?

    Kā izvairīties no viltotām latu monētām? Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts, arī Latvijas, nauda, noziedznieki to mēģina viltot.Kā...

  • Cels sporta kompleksu

    Alūksnes pilsētas domes deputāti nolēma atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota lūgumu par zemes gabala piešķiršanu...

  • Bērnus rosina zīmēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2004. gada Eiropas Kultūras mantojuma dienās “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi” izsludina...

  • Var izraisīt mazo degvielas tirgotāju bankrotu

    Ja valdība pieņems jaunus noteikumus par degvielas rezervēm, tad tie ietekmēs visu Latvijas degvielas tirgu, bet sevišķi mazo un vidējo degvielas...

  • “Kabeļu tilts” uz Olimpiādi

    Alūksnes iedzīvotājiem “kabeļu tiltu” uz Olimpiskajām spēlēm Atēnās piedāvā “Telia MultiCom”. Tā ir šīsvasaras sporta tematikai veltītā...

  • Kājām mēro 240 kilometrus

    Alūksnes svētceļinieku grupa bija starp 32 grupām, kas Aglonas bazilikas laukumā iegāja, skanot baznīcas zvaniem.Alūksnes svētceļinieku grupa bija...