Zemnieki turpina labības pļauju

Pagaidām: par graudu ražu nesūdzas. Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā “Dzirnavu 8” līdz otrdienas pēcpusdienai bija nopļauta apmēram ceturtā daļa - pusotra simta hektāru labības, bet pļauja jāturpina vismaz 400 hektāru lielā platībā.

Pagaidām: par graudu ražu nesūdzas
Mālupes pagasta zemnieku saimniecībā "Dzirnavu 8" līdz otrdienas pēcpusdienai bija nopļauta apmēram ceturtā daļa - pusotra simta hektāru labības, bet pļauja jāturpina vismaz 400 hektāru lielā platībā.
Pļauju, ja laika apstākļi nepievils, plānots pabeigt apmēram pēc trim nedēļām. "Ja laiks būs tikpat labvēlīgs kā tagad, tad raža būs laba. Ja labība sakritīs veldrē, radīsies tāda pati problemātiska situācija kā pērn - graudi izauga, bet nebija iespējams labību nokult," stāsta "Dzirnavu 8" īpašnieki Mārtiņš Augstkalnietis un Alvis Bukāns.
Zemnieks atklāj, ka šogad labības pļauja uzsākta 11.augustā, divas dienas agrāk nekā pērn. M.Augstkalnietis rēķina, ka šobrīd iegūtā vidējā raža ir trīs līdz četras tonnas rudzu un kviešu no hektāra atkarībā no lauka. "Raža ir laba. Miežus vēl neesam kūluši. Iespējams, no tiem birtu vairāk graudu," spriež M.Augstkalnietis. Šogad saimniecības un nomātajās platībās audzē griķus, rapsi, tritikāli, zirņauzas, auzas, arī eļļas rutku. "Šogad daudz eksperimentējam - pirmo reizi audzējam griķus, rapsi, eļļas rutku, arī rudzus nebijām sējuši," apgalvo M.Augstkalnietis.
Vislielākās platības šogad aizņem mieži - vairāk nekā 200 hektārus. Iepriekšējā sezonā ziemāji aizņēma apmēram 250 hektārus un vasarāji - apmēram 230 hektārus. "Parasti ziemājus un vasarājus audzējam vienādās platībās, taču pagājušais rudens nebija labvēlīgs, kviešus nepaspējām iesēt. Šogad kopējās sējumu platības palielinātas par 100 hektāriem," atklāj M.Augstkalnietis. Viņam grūti spriest, vai sējumu platības nākotnē kļūs vēl lielākas. "Šeit nav zemes, ko vēl paņemt klāt. Uzreiz jāgādā arī tehnika.
"Ja audzē graudaugus un arī rapsi, tad sējumu platības var palielināt līdz 1000 hektāriem," secina viņš. Šogad pirmo gadu saimniecībā audzē arī rapsi. "Situācija rāda, ka tas padevies labs," apgalvo Mārtiņš Augstkalnietis.
Rapsi tāpat kā graudaugus zemnieku saimniecība realizēs SIA "Kesko Agro Latvia". M.Augstkalnietis un Alvis Bukāns vērtē, ka šogad valdība zemniekiem nav paredzējusi nekādas kompensācijas.
"Savulaik bija platību maksājumi. Arī par Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem Zemgalē un Kurzemē zemnieki jau saņēmuši tehniku, bet vidzemniekiem jāgaida un vēl noteikta 10 procentu piemaksa," apgalvo viņi.
Tas kavē saimniecībai saņemt jaunu ārzemju tehniku - siena presi un pieckorpusu maiņvērsēju arklu. Zemnieki rēķina, ka ar tās palīdzību sezonā krietni samazinātos degvielas patēriņš un varētu ietaupīt apmēram 2000 latu.
Zemnieku saimniecības galvenā darbības nozare ir graudkopība, vēl sniedz tehnikas pakalpojumus iedzīvotājiem, sagatavo skābbarības rulonus.
Saimniecība reģistrēta 1997.gadā, izveidota, diviem zemniekiem apvienojot spēkus.

Citu datumu laikraksti

  • Kā izvairīties no viltotām latu monētām?

    Kā izvairīties no viltotām latu monētām? Lai cik labi aizsargāta un droša ir kādas valsts, arī Latvijas, nauda, noziedznieki to mēģina viltot.Kā...

  • Cels sporta kompleksu

    Alūksnes pilsētas domes deputāti nolēma atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku viceadmirāļa Gaida Andreja Zeibota lūgumu par zemes gabala piešķiršanu...

  • Bērnus rosina zīmēt

    Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2004. gada Eiropas Kultūras mantojuma dienās “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi” izsludina...