Zemnieki vēlas zaļi domāt un zaļi dzīvot

Ziemeru pagasta bioloģiskā lauku saimniecība “Polieši” pirmo reizi divus buļļus otrdien aizveda uz bioloģisko kautuvi Zaubes kooperatīvā.

Ziemeru pagasta bioloģiskā lauku saimniecība "Polieši" pirmo reizi divus buļļus otrdien aizveda uz bioloģisko kautuvi Zaubes kooperatīvā. Saimnieks Arvis Paulovičs pieļauj iespēju, ka viņa audzēto lopu gaļu nogaršos Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.
Restorāna "Vincents" īpašnieks Mārtiņš Rītiņš gatavos mielastu kādam prezidentes pasākumam. Ja viņu apmierinās piedāvātās gaļas kvalitāte, tad to izvēlēsies ēdienu gatavošanai.
Bioloģiskie produkti ir dārgāki
Galvenais - beidzot bioloģiski audzēto lopu gaļa ir apmēram 20 procentus dārgāka. Pērn A.Paulovičs par to saņēma tāpat kā par intensīvi nobarotiem mājdzīvniekiem, tas ir 30 līdz 35 santīmus par dzīvsvara kilogramu. Tas nozīmē, ka par gandrīz gadu audzētu bulli varēja saņemt vairāk par 100 latiem. Bet bioloģiskie produkti ir ekoloģiski tīri, turklāt tie ir ar zemāku produktivitāti un augstāku pašizmaksu. "Vēl nezinu, kāda būs samaksa tagad. Tā būs atkarīga no gaļas kvalitātes. Bet līdz šim kombinātos tā pazuda kopējā masā, lai gan kvalitāte ir labāka. Tagad bioloģiski audzētu lopu gaļu varēs iegādāties pircēji," skaidro saimnieks. "Poliešos" liellopi aug brīvā dabā. Teļi pienu zīž no govīm sešus līdz astoņus mēnešus. Ja govs ir pienīga un viss tiek vienam bullēnam, tad desmit mēnešos tas var sasniegt 500 kilogramus dzīvsvara.
"Viss piens un siens iet caur bulli. Tikai nedaudz izbaro skābbarību. Tātad gaļā nav nekā slikta. Eiropas Savienības valstīs bioloģisko produkciju izmanto skolu ēdnīcās," uzsver A.Paulovičs. Dzīvniekiem nav doti mikroelementi, kas veicina to augšanu. Dabiski barotu lopu gaļai ir labākas garšas īpašības. Ja būs pieprasījums, arī turpmāk lopus nodos Zaubes kooperatīvam. Februārī Rīgas centrāltirgū atvērs zaļā tirgus paviljonu. Kooperatīvs "ZT" (zaļais tirdziņš) interesēsies, kādu produkciju piedāvā bioloģiskās saimniecības. Iespējams, ka arī "Poliešos" audzētos ķirbjus un citu produkciju tur varēs iegādāties.
Vēlas veidot veselības saimniecību
A.Paulovičs iecerējis veidot veselības saimniecību. Tajā tūristiem piedāvās ķirbju sulu un arī svaigas šīs lielās ogas. "No gaļas lopiem ienākumi ir periodiski, bet nauda ražošanas attīstībai ir vajadzīga nepārtraukti. Tāpēc veselības saimniecība ir perspektīva, uz to ejam. Mums pašiem garšo ķirbji, tie ir arī veselīgi, tāpēc domājam tos piedāvāt cauru gadu. Ir tādas šķirnes, kam sula ir garšīga bez ābolu vai citas skābākas sulas piejaukuma," skaidro saimnieks.
Pērnais gads nebija labvēlīgs ķirbjiem. Tiesa, daudz nosaka stādīšanai izvēlētā vieta. Bieži vien ķirbjus dēsta stipri mēslotā augsnē. Tad tiem pietiek barības vielu, bet vajadzētu, lai augs pats tās "ņem no zemes". Tādam ķirbim ir teicamas garšas īpašības, tas labāk glabājas. Pieredze liecina, ka mēslu kaudzē vareni izauguši ķirbji nav labākais variants.
Zemnieks nolēmis izstrādāt projektu, lai piesaistītu finansējumu bērnu spēļu, rotaļu un atrakciju vietas ierīkošanai gravās. Tās atrodas netālu no "Poliešiem" un ir piemērotas trašu un slīdkalniņu veidošanai. "Tur būs interesanti ložņāt un pētīt dažādus augus. Bet dabas taka aizsargājamu augu un apkārtējās vides iepazīšanai ir Gunitas Virkas "Mauriņos" Veclaicenē. Es domāju attīstīt dārzeņkopību, sevišķi ķirbju audzēšanu," norāda A.Paulovičs. Viņš paredz audzēt dažādas šo augu šķirnes un piedāvāt tās degustēšanai.
Nav vajadzīgi uztura bagātinātāji
Pauloviči pārliecinājušies, ka no ķirbjiem iespējams gatavot daudzus garšīgus un veselīgus ēdienus. "Visu var ēst, tikai jāizvēlas atbilstošs laiks. Stīgas vai ziedus sagriež salātos kopā ar citām sastāvdaļām - gurķiem, tomātiem, lociņiem... Vairāku šķirņu ķirbjus piedāvāsim ēst svaigus," skaidro saimnieks. Pēc degustācijas tūristu grupas varēs iegādāties ķirbjus, mājās no tiem spiest sulu vai citādi sagatavot. No biezeņa pēc sulas izspiešanas cep pankūkas.
Kailsēklu ķirbju sēklas izkaltē un ēd bez lobīšanas, jo tām nav apvalka. Tās satur kalciju un kāliju, tātad mikroelementus, kas stiprina zobus, nagus un matus. Arī parasto ķirbju sēklas var izkaltēt, nolobīt un samalt kafijas dzirnaviņās. "Nevajadzēs nekādus uztura bagātinātājus, jo augos ir visas barības vielas. Ja lieto pilnvērtīgu uzturu, tad viss ir kārtībā. Iepazīstināt ar to un piedāvāt - tāds ir veselības saimniecības mērķis," uzsver A.Paulovičs.
Ķirbis "izzina" un dziedē
"Poliešos" aug japāņu un tibetiešu šķirnes ķirbji ar dziednieciskām īpašībām. To sulu ieteicams lietot tikai trīs tējkarotes dienā, lai nostiprinātu imunitāti jeb organisma aizsargspējas. Pētījumi liecina, ka ķirbju sēklas uzņem informāciju par kopēja "vainām jeb slimībām" un izstrādā vielas, kas palīdz tās ārstēt. Var sēklas kādu laiku nēsāt padusē, lai tās "izpētītu organismu", un tad iesēt augsnē. Tātad katram cilvēkam būtu vajadzīgs savs ķirbis.
"Ikviens vispirms domā par sevi, savu veselību un bērniem. Ja atzīstam, ka ķirbji mums ir vajadzīgi, kāpēc tos nepiedāvāt citiem," savu izvēli pamato A.Paulovičs.
Viņš atzīst, ka vēl nebūt ne visu zina par šo ogu īpašībām, audzēšanu un izmantošanu. Šis būs otrais eksperimentu gads, kas nesīs jaunus atklājumus un atziņas. Tad būs zināms, kuri ķirbji labāk piemēroti sulas ieguvei, kuri ēšanai svaigā veidā un kuri - gatavošanai.
Ķirbis nav brīnumlīdzeklis, tomēr tā labās īpašības reti kāds apšauba. Lielo ogu nav grūti uzglabāt, turklāt tā maz zaudē no savas vērtības. "Mācāmies un uzzinām daudz interesanta, kāds ir veselīgs uzturs. Man prieks, ka Alūksnes rajona zemnieki ir sasparojušies un interesējas par bioloģisko un veselības saimniecību veidošanu," secina A.Paulovičs. Te ir maz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas piemērota intensīvai saimniekošanai. Netradicionālas saimniekošanas formu izvēle rada attīstības iespējas.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...

  • Pirmais sarunu raunds - neizšķirts

    Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem.Pašvaldības: piekrīt novada veidošanai ar nosacījumiem Pašvaldību vadītāju sarunas ar...

  • Gada kukainis 2004 - zilspāre

    Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2004.gada kukaiņiem izvēlējusies zilspāres, kurām šogad būs veltīti vairāki izglītojoši pasākumi.Latvijas...

  • Piedāvā kultūras un atpūtas pasākumus

    Koncerti. 17.janvārī pulksten 18.00 Alūksnes rajona Apes tautas namā - Apes jauktā kora 55 gadu jubilejas koncerts. Ballē (ar groziņiem) spēlēs grupa...

  • Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces?

    Kas ir Latvijas galvenās eksporta preces? 2003.gadā preču eksportā aizvien dominēja koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja trešdaļu no eksporta...

  • Ir aizdomas par trakumsērgu

    Veclaicenes pagastā pirmdien nobeigusies govs. Tajā pašā dienā Alsviķu pagasta māju pagalmā nošauts jenotsuns. Ir aizdomas par abu dzīvnieku...

  • Gripas epidēmija nav sākusies

    Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu.Alūksnē vēl gripas nav, taču pamazām valstī tā aktivizējas kā katru gadu....