Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieks audzē salizturīgus stādus

Pirmo pavasari Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības "Gravas" kokaudzētava "Ievugravas" piedāvā stādus.

Pirmo pavasari Jaunannas pagasta zemnieku saimniecības "Gravas" kokaudzētava "Ievugravas" piedāvā stādus. Šis ir ceturtais darbības gads stādaudzētavā, bet tikai tagad tā ir iekļauta katalogā, kur stādus izvēlas apstādījumu veidotāji.
"Ievugravas" atrodas vistālāk Latvijas ziemeļautrumos, tāpēc eksperimentē, kādi pazīstami vai neparasti citzemju krūmi un koki ir piemēroti šejienes laika apstākļiem. "Pašlaik stādi aug tikai hektāra platībā, bet pamazām to stādījumi būs padsmitiem hektāru platībā. Tad atsevišķā laukā bū skuju koku, lapu koku, krūmu un ziemciešu stādi. Veidosim dendrāriju, kur varēs redzēt, kādi izskatās koki un krūmi apstādījumiem. Tas nav dažu gadu, bet daudz ilgākā laika posmā realizējams darbs. Eglītes spraudenis gadā izaug tikai pāris centimetrus. Tirgot tos varēs apmēram pēc astoņiem gadiem. Lapu koki un krūmi aug ātrāk, tos var realizēt pēc pāris gadiem," stāsta kokaudzētavas "Ievugravas" vadītājs Agris Veismanis.
Tagad stādaudzētavā var iegādāties krūmus dzīvžogiem: vilkābeles, Kaukāza plūmes, klintenes, irbenes, klinšrozes un grimoņus, bet akmensdārziem skujeņus, raibās mirtes, ložņājošu klinteni vai citus augus. Neparasta ir burvju lazda, kas zied vēlu rudenī. Lapu vairs nav, bet koši dzeltenie lazdas ziedi dara apkārtni košu un priecīgu. Ja tagad iestāda lazdu, tā ziedēs pēc trim gadiem. Bet sēklas nogatavosies nākamajā rudenī. Dažādu formu vītoli piemēroti stādīšanai ūdenskrātuvju tuvumā. Tās parasti ir pie pirts, kur caur vītola saknēm izgājis attīrīts ūdens lieti noder.
Palielina sortimentu
"Skujkoku stādu vēl ir maz, bet to izvēle arvien palielināsies. Jau ir tūjas, dekoratīvas egles, kadiķi, lapegles un ciedru priedes. Priedei patīk saulaina vieta, bet augsne nav vajadzīga auglīga. Sibīrijā, kur ir tās dzimtene, neviens šos kokus nemēslo. Kadiķim ir spēcīgs biolauks. Lai to izmantotu, kadiķus vēlams stādīt trijstūrī, kura vidū pēc tam var būvēt lapeni, kur ērti atpūsties," norāda A.Veismanis.
Kadiķus nevajadzētu stādīt līdzās augļu dārziem. Agris atzīst, ka vecākās stādaudzētavās sortiments ir plašāks, bet tuvākajā apkārtnē šādu stādu nav. Bieži vien apgalvo, ka latviešu sētai ir raksturīgi ceriņu vai jasmīnu krūmi. Bet izrādās, ka arī tie ir "ienācēji".
"Ievugravu" vadītājs domā, ka vajadzētu izmēģināt citus jaunumus. "Jo plašāks ir sortiments, jo lielāka būs krāsu un formu dažādība apstādījumos. Esam jau pieraduši, ka pavasarī dzīvžogos saulaini zied fopsītijas, bet pirms dažiem gadiem tās nepazinām," atzīst A.Veismanis.
"Ievugravas" atrodas vistālāk Latvijas ziemeļaustrumos, tāpēc botāniskais dārzs piedāvā sēklas un spraudeņus izmēģinājumiem. Divus gadus Agris veic pētījumus ar vilkābeļu škirnēm, klintenēm, saulrozītēm, abēlijām, spirejām, visus grūti pat nosaukt. "Japānas spirejām ir daudz sugu, kam ir dažādas lapas un ziedi. Alūksnē šur tur jau ir fizokarpu dzeltenlapu forma. Tagad ir arī sarkanlapu forma ar rozīgiem, nevis baltiem ziediem, kā parasts redzēt," pauž A.Veismanis.
Meklē nišu stādu tirgū
Agris sācis audzēt papardes, jo to stādu Latvijā ir maz. Iespējams tāpēc, ka ar tām "ir liela ķēpa". Papardēm ir nepieciešams siltums un mitrums, lai tās apaugļotos. Ar sporām pavairojot augus, vajadzīgi četri pieci mēneši, kamēr parādās auga dzinumi. "Esmu tikko sācis, un tas ir vēl tikai izmēģinājums. Polijas stādu katalogos ir daudz paparžu, bet te nav. Varbūt tā ir niša stādu tirgū, ja izdosies pavairot dažādu šķirņu papardes. Varēsim stādus vest arī uz Rīgu un citur," atklāj stādaudzētājs.
Strauspapardes nereti ir redzamas kapos, bet tās varētu augt arī akmensdārzos. Piemēram, mūra sīkpapardīti vai saldsaknīti izmanto arī pārtikā. Silpapardes un vijpapardes saknes lieto ārstniecībā.
A.Veismanis daudz sēklu vāc dabā. Ir tādas, ko var sēt uzreiz, bet ir arī tādas, kas noteiktu laiku ir jāglabā siltumā, aukstumā vai vispirms siltumā un pēc tam aukstumā. "Lapegles, arī ozolu sēklas stratificē jeb tur vēsumā un mitrumā divus mēnešus. Ābeļu un bumbieru sēklas – divas reizes ilgāk, bet mežrozes, klintenes un vilkābeles – līdz deviņiem mēnešiem. Savukārt magnoliju sēklas vispirms pāris mēnešus tur siltumā un mitrumā, bet pēc tam aukstumā – ledusskapī," skaidro Agris. Viņš priecājas, ka Kobes magnoliju sēklas ir jau sadīgušas. Tās varēs izturēt arī Alūksnes rajona skarbo klimatu.
Stādi ir jāsargā no aukstuma, kamēr tie vēl ir mazi. Kad tie paaugas, tad kļūst izturīgāki. Protams, sevišķi uzmanāmi tie, kuru dzimtene ir siltāka klimata joslā. Tos ziemā ir jāpiesedz, kamēr koki un krūmi pieaug. "Neizturīgas ir dzelteno un raibo lapu formas, jo tajās maz ir hlorofila. Tās arī nenobriest tik ātri kā zaļo lapu augi. Stādaudzētavā burvju lazdas tāpat citi stādi ir labi pārziemojušas zem sniega. Amerikas sarkanais ozols ir ļoti izturīgs, jo aug trešajā klimatiskajā zonā, bet Alūksne ir ceturtajā," komentē A.Veismanis.
Piedāvā daudzveidību
Latvijā ir iespējams iegādāties stādus arvien plašākā sortimentā. Alūksne atrodas tuvu Krievijas robežai, tāpēc perspektīvā var domāt par stādu piedāvājumu pāri robežai. Stādi dzīvžogiem un apstādījumiem ir vajadzīgi vienmēr. Kāpēc braukt tos meklēt uz Kalsnavu vai galvaspilsētas tuvumā, ja var iegādāties tepat? Daudzi jau zvana un interesējas. "Valstī ir Stādaudzētāju apvienība, kas slēdz piegādes līgumus ar Krieviju. Šīs valsts tirgus ir ļoti plašs. Pašlaik pērk tikai maskavieši. Tas nozīmē, ka var piedāvāt lielu apjomu stādu," stāsta vadītājs.
A.Veismanis norāda, ka Latvijā pašlaik vislielākā interese ir par dzīvžogu stādījumiem. Ja pircējs nezina atrast piemērotu stādus, speciālists ar viņu pārrunā, kādi augi ir piemēroti saules apspīdētai vai ēnainai platībai. "Vasarā ir iespējams redzēt, kādi apstādījumi izskatās salapojuši vai pat ziedoši, bet pavasarī tie ir vēl kaili. Tagad tos var parādīt tikai attēlos," pauž Agris.
Viņš domā, ka neparastāku stādu iegādi var atlikt uz nākamo pavasari. "Ievugravās" ir iecere audzēt arī dekoratīvās graudzāles, kas tagad ir modē. Daļa stādu būs podos, kas būs dārgāki. Bet tad stādus varēs iegādāties visu sezonu. Turpretim ar kailām saknēm stādus pārdod no aprīļa līdz maija vidum.

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...