Ziemā ieraugāms bagātīgs rudens

Kārķu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs Jānis Jūgs kopš 1983.gada decembra pastāvīgi pieraksta novērotos laika apstākļus.

Kārķu pamatskolas ģeogrāfijas skolotājs Jānis Jūgs kopš 1983.gada decembra pastāvīgi pieraksta novērotos laika apstākļus. Astoņpadsmit gados sakrāta apjomīga datu bāze par dabas kaprīzēm novadā.
Reģistrētās ziņas pedagogs salīdzina ar norādēm grāmatā "Laika zīmes" un vērtē, kā piepildās tautas ticējumos prognozētās izmaiņas dabā.
Laika uzskaite pārņemta no tēva
«Šo vaļasprieku pārņēmu no tēva - Augusta. Tētis katru dienu dažos vārdos pierakstīja, kāds ir laiks. Ja plosījās stiprs negaiss, sniegputenis vai nobira nežēlīga krusa, viņš vienā teikumā atzīmēja arī to. Pētot pierakstīto, tētis iemācījās paredzēt, kāds laiks gaidāms. Viņa prognozes bija diezgan precīzas. Augustu vasaras sākumā apciemoja zāles pļāvēji, interesējoties par siena laiku.
Arī man patīk novērot un salīdzināt norises dabā. No bērnības dzīvoju laukos, un daba man tuva. Vēlāk arī es sāku pierakstīt novēroto," par brīvā laika nodarbi stāsta J. Jūgs.
Ticējumi norāda uz cikliskumu
J. Jūgs domā, ka laika pareģojumu pamatā ir cilvēku novērojumos netieši atklātie dabas cikli.
"Varbūt zinātnieki noskaidrojuši vēl citus iemeslus, kādēļ, piemēram, ja Septiņu gulētāju dienā līst, tad lietainas ir septiņas dienas. Pēc manām domām, dabā procesi mainās ciklos, kuri veido vienu sistēmu. Tā ir noteikta kārtība. Nevar būt, ka kādu gadu Latvijā neiestājas ziema vai rudens.
Tāds pats cikliskums varētu būt novērojumā, ja Ziemassvētkos pīles staigās pa dubļiem, ja Mārtiņos iestāsies sals un otrādi. Šogad gan tas nepiepildījās. Iespējams, tādēļ ka Mārtiņos nebija īsta sala, arī dubļi izpalika," spriež skolotājs.
Šoruden J. Jūgs ievērojis, ka lielajiem kokiem ilgi palikušas zaļas lapas. Tad sākās stipras lietavas. Pēc tam uzkrita pirmais sniegs, kas palicis līdz šodienai.
"Lietainajās dienās iedomājos, ka tā var notikt. Intuīcija iečukstēja, ka daba strikti cenšas atjaunot cilvēku izjaukto kārtību. Visas lapas reizē nobirst, tad pamatīgi nolīst, un klāt sals ar sniegu. Tā arī bija. Atradu arī pierakstītu ticējumu.
Ja kokos ilgi turas lapas, tad būs gara ziema. Šoruden bērziem lapas sāka dzeltēt galotnēs. Arī tas norāda uz ilgu un dziļu ziemu," paskaidro J. Jūgs.
Instinktīva gaidāmā laika sajušana nosaka arī dzīvnieku izturēšanos. Jānis ir mednieks un pievērsis uzmanību zosu aizlidošanai rudenī. Ja zosis augstu lido, tad būs agrs un ilgs rudens. Ja tās zemu lido, tad rudeni ātri nomaina sals.
"Pērn pēc gājputniem bija grūti prognozēt laiku, jo tie neaizlidoja visi kopā. Pirmie zosu bari pacēlās augstu, bet vēlāk zosis lidoja zemu. Arī dzērves aizceļoja dažādos laikos. Nezinu, kāds tam izskaidrojums.
Uz dziļu ziemu norādīja meža cūkas. Rudenī nomedītās bija labi nobarojušās. Meža cūkas centušās uzkrāt biezāku tauku slāni," saka J. Jūgs.
Pēc novērotā, reti pieviļ ticējums par Septiņu gulētāju un Septiņu brāļu dienām. Pirmā ir 27. jūnijā, bet otrā - 10. jūlijā. Ja Gulētāju dienā līst, tad lietains laiks ir septiņas dienas. Ja Brāļu diena lietaina, tad līst septiņas nedēļas. Arī šis novērojums attiecas uz noteiktu ciklu dabā.
"Par to, kāds būs siena laiks, varēs spriest pēc 2. februāra. Ja Sveču dienā saule uzspīdēs kaut mirkli, kamēr zirgam loku pārmet, būs labs siena laiks.
Tagad jaunajos kalendāros tas ierakstīts janvārī - Zvaigznes dienā. Minēti arī citi datumi, taču patiesībā jāgaida Sveču diena," norāda J. Jūgs.
Cilvēks izjaucis dabas kārtību
Pēdējos gados, pēc skolotāja domām, ticējumi par laiku bieži pieviļ. Daba it kā rāda, ka gaidāma barga ziema, bet notiek otrādi. Pie tā vainojama cilvēku darbība, kas izjaukusi pastāvīgo kārtību dabā.
"Arī es rudenī kļūdījos, paredzot laiku līdz Ziemassvētkiem. Tūlīt pēc pirmā sniega kurmji pļavās rakās uz augšu. Tā ir norāde uz mitru un siltu laiku. Pasteidzos paziņot, ka līdz ziemas saulgriežiem sniega nebūs. Taču nekā. Sākās sals, sniga, un iestājās pamatīga ziema.
Aizpērn rudenī notika cita ačgārnība. Pīlādži neskopojās ar ogām, arī riekstu lazdās netrūka. Vajadzēja nākt aukstai ziemai, jo tad daba rudenī piedāvā vairāk barības putniem nometniekiem. Tomēr īstas ziemas nebija.
Cilvēku darbība nelabvēlīgi ietekmē norises dabā. Globālā sasilšana, ozona "caurumi" atmosfērā - tās ir mākslīgi radītas izmaiņas dabā. Arī tās ietekmē laika apstākļus.
Tādēļ mūsdienās nevar droši paļauties uz seniem ticējumiem un novērojumiem. Dabiskā kārtība vidē mijas ar nenormālībām. Rodas plūdi, kurus nomaina spējš sals. Dažkārt aukstums mijas ar siltumu nepilnā stundā. Tas nav dabiski," uzskata J. Jūgs.
Tādēļ tālākā nākotnē precīzi paredzēt laiku kļūs aizvien grūtāk. Dzīvnieku kļūdīšanās laika gaidās to apliecina.
Par laika maiņām brīdina daba
Par gaidāmo laiku var uzzināt ne tikai no ticējumiem, bet arī vērojot norises dabā.
"Daba "informē" ar savām zīmēm. Piemēram, ja vasarā saulainas dienas novakarē saceļas stiprs rietumu vējš, tad lietus būs klāt. Arī apļveida miglājs ziemā ap mēnesi norāda uz laika maiņu. Ciklona pirmie vēstneši ir spalvu mākoņi. Tajos atrodas sīki kristāliņi. Mēness atspīdums mākoņos rada gaismas lūšanu, un ieraugām miglainu apli. Ja mākoņi ir blīvi, tad aplis iezaigojas kā varavīksne. Tad skaidrs, ka nākamajās divās trijās dienās mainīsies laiks. Ja auksts, tad kļūs siltāks un otrādi. Klimatu gadalaikos noteic vējš, kas pūš dienā, kad pēc kalendāra sākas kārtējais gadalaiks. Ziemeļu vējš pirmajā pavasara dienā parasti piesaka aukstu pavasari, bet dienvidvējš - saulainu. Tomēr nav izslēgtas negaidītas izmaiņas, jo Latvijā ir mainīgs piejūras klimats. Te valdošie ir rietumu vēji, nav augstu kalnu, kas aizturētu citus vējus. Tiklīdz no jūras sāk pūst arktiskie vēji, temperatūra strauji pazeminās.
Gaismas staru lūšana pirms laika maiņām redzama arī no saules atspīduma. Tad, saulei rietot, debesīs spalvu mākoņos parādās it kā vēl viena vai divas saules. Tā ir ziņa par ciklona tuvošanos," stāsta J. Jūgs.
Ziema var ievilkties
Šogad J. Jūgs prognozē garu ziemu. Aukstākās dienas gan esot aiz muguras.
"Nav Latvijā tik pastāvīgs klimats, lai sals ilgtu no novembra beigām līdz janvārim vai februārim. Neesmu novērojis tik garu ciklu. Protams, varu kļūdīties, taču mani intuīcija vedina uz pārliecību, ka stiprākais sals ir garām. Es pieļauju aukstākas dienas, bet temperatūra vairs nepazemināsies līdz mīnus 30 grādiem. Ja tomēr sniegs līdz martam nokusīs, tad ieilgs pavasaris. Toties būs labs sējas laiks. Pēc tā gaidāmas stipras lietavas. Kam iesētais neapplūdīs, tam izaugs laba raža," prognozē J. Jūgs.
Tā viņš domā, vērtējos ziemas mēnešus attiecībā pret vasaras periodu. Decembrim pretim atrodas jūnijs. Jūlijam - janvāris. Decembris bija auksts, tātad jūnijā var cerēt uz saulainu laiku. Janvāris sākās ar puteņiem, snigšanu. Tas uz lietu vasarā.
"Daudz bija dienu, kurās kokus klāja sarma. Netrūkst kupenu. Tad, pēc ticējuma, gaidāma dāsna raža," paredz J. Jūgs.

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    18.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas spēlē DJ Juris.18.janvārī pulksten 23.00 Alūksnē atpūtas klubā "Jolanta" dejas spēlē...

  • Ar vitamīniem pretī pavasarim

    Silta vai auksta ziema - aptiekās pircēju gana, jo tas ir gadalaiks, kad ikviens rūpīgāk pievēršas veselībai.Silta vai auksta ziema - aptiekās...

  • Bataljonā sākas “Sporta spēles 2002”

    Ar slēpošanas sacensībām sporta bāzē "Mežinieki" sākušās Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona virsnieku, virsdienestnieku un obligātā militārā...

  • Kokam ļauj dzīvot otru mūžu

    Viktors Černoglazovs ir Latvijas Amatnieku kameras biedrs, kas pērn ieguvis koka virpotāja meistara diplomu. Par sevi viņš saka, ka esot viens no...

  • Visu, ko vēlies sasniegt, dari pats

    "Es sapņoju par lietām, kuras var piepildīties, ja pats to ļoti gribu. Šobrīd mani lielākie sapņi ir pabeigt un izturēt šo spēli. Satikt ģimeni un...

  • Darba devējs atbild par darbiniekiem

    Jau 6. jūlijā pieņēma jauno "Darba aizsardzības likumu", tomēr spēkā tas stājās no šā gada 1. janvāra. Šāds laiks tika dots, lai izdotu Ministra...