Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemassvētku vecīti klausa visi

Visi, kā lieli, tā mazi, cilvēkbērni reizi gadā ļaujas ticēt brīnumiem un notic Ziemassvētku vecīša eksistencei. Lai bērniem būtu iespēja ticēt, nepieciešami apņēmīgi, komunikabli, arī drosmīgi līdzcilvēki. Jau 20 gadus iespēju ticēt Ziemassvētku vecīša brīnumam dod Ilgonis Āboliņš no Malienas pagasta. Ikdienā, ārpus svētku laika, Ilgonis ir Malienas pirmsskolas izglītības iestādes „Mazputniņš” vadītājas vietnieks, savukārt sporta skolotāja darbam Malienas pamatskolā veltījis 13 darba gadus.
“Ziemassvētku vecīšu vienmēr trūkst, un ir grūti atrast cilvēku, kurš gribētu un piekristu par viņu kļūt. Tā bija arī gandrīz pirms 20 gadiem, kad nevarēju sarunāt nevienu Ziemassvētku vecīti savas audzināmās klases Ziemassvētku pasākumam. Ja jau neviena nav, izdomāju, ka pats pārtapšu par vecīti. Acīmredzot man šis darbiņš labi padevās, tādēļ jau nākamajos Ziemassvētkos mani uzrunāja būt par visas skolas Ziemassvētku vecīti, kam arī piekritu. Pirmajā gadā neviens skolēns mani neatpazina, vēlākos gados vecāko klašu skolēni jau zināja, ka tas esmu es. Principā nav bijis neviena gada, kad nebūtu jāvelk tērps un jādodas iepriecināt bērni. Neiztrūkstoši katros svētkos esmu Ziemassvētku vecītis tepat bērnudārzā, skolās, tautas namu pasākumos, dodos arī pie bērniem uz mājām,” stāsta Ilgvars.

Jādejo pat “Gangnam Style”
Tomēr būt par Ziemassvētku vecīti nebūt nav viegli. “Grūtākais ir visu pasākuma laiku būt vecīša tērpā. Ja ir garāks pasākums, ir grūti nosēdēt biezajā apģērbā. Pēc tam steidzami prasās duša (smejas). Smagi konfekšu maisi nav jānes, tie vienmēr jau smuki salikti zem eglītes. Ja arī gadās nest, tie nav tik smagi. Reiz kādā tautas namā pirmsskolas bērnu eglītē man vairāk nekā pusstundu bija jāpiedalās rotaļās. Tas bija ļoti grūti, un sev nosolīju otrreiz nekam tādam nepiekrist. Ir grūti tikai nosēdēt, kur nu vēl piedalīties atrakcijās. Ziemassvētku vecītim jāiet līdzi laikam un jābūt mūsdienīgam. Lai pievērstu bērnu, kuri, saņēmuši konfektes, novērsās no pasākuma, uzmanību, esmu dejojis pat “Gangnam Style”. Es uz skatuves, viņi - zālē. Visi bija sajūsmā,” teic Ilgvars.
Būt par Ziemassvētku vecīti neesot viegli, tieši tas arī esot galvenais iemesls, kādēļ Ziemassvētku vecīšu trūkst, un tik maz cilvēku apņemas iejusties tēlā. Tomēr to visu atsverot prieks un gandarījums par katra bērna veltīto dzejolīti, prieka dzirksti acīs un ticību svētku brīnumam. Reizēm pat kāds ausī iečukstot vēlēšanos. Neiztrūkstoša esot fotografēšanās kopā ar Ziemassvētku vecīti.

Pantiņi garāki par pašiem
“Ne katrā mājā viesojas Ziemassvētku vecītis. Reizēm dāvanas zem eglītes atstāj rūķi vai arī Ziemassvētku vecītis tās atstāj aiz mājas durvīm. Tomēr visi gaida Ziemassvētku vecīti! Lai arī bērns būtu pelnījis žagaru, vecītis viņam noglauda galvu un vēl visu to labāko. Pat lielākie palaidņi Salaveča priekšā atmaigst. Kas zīmīgi – Ziemassvētku vecītis ir tēls, kas visus disciplinē. Viņa priekšā visi ir paklausīgi. Nezinu, kāpēc tā ir, bet tā ir. Pat 9.klases skolēni skatās acīs, smaida un atpazīst mani, bet tāpat uz to brīdi notic šim tēlam,” stāsta Ilgonis.
Arī pantiņus paklausīgi skaita pilnīgi visi. Līdzās pavisam ikdienišķiem skaitāmpantiem par Salaveča garo bārdu un vārdu nezināšanu, vienmēr kāds bērns noskaita garāku pantiņu par pašu. “Reizēm mazs bērns noskaita garāku pantiņu nekā devītklasnieks,” teic Ilgonis. Viņš gan atzīst, ka pašam nav viena tīkamākā pantiņa. “Domu un darāmo darbu ir tik daudz, ka pantiņi galvā neturas. Pēc svētkiem kāds aizķeras atmiņā, bet pēc tam jau atkal ātri aizmirstas,” viņš saka.

Ar stingru un skaļu balsi
Ilgonis ir pārliecināts, ka ne katrs var iejusties Ziemassvētku svarīgākajā tēlā. “Ziemassvētku vecītim tomēr šis tas ir jāprot: jābūt atraktīvam un aktīvam, jāspēj piesaistīt bērnu uzmanība un saistoši jārunā. Tā kā spēlēju pagasta amatierteātrī, tad iejušanās dažādos tēlos un lomās man patīk un padodas. Ziemassvētku vecītim jābūt ar stingru un skaļu balsi, lai bērni klausītos un nečalotu savā starpā. Taču ne vienmēr tas der. Kad pirmo reizi biju Ziemassvētku vecītis bērnudārzniekiem, mazie bērni nobijās no manas balss un puse sāka raudāt. Tagad zinu, ka, runājot ar viņiem, balsij jābūt maigākai un mīļākai. Ir jāspēj pielāgoties katram pasākumam, katrai situācijai, jo viss vienmēr nenotiek pēc viena izstrādāta šablona,” viņš stāsta.
Ziemassvētku vecītim ir jāspēj un jāgrib būt uzmanības centrā. Ja negribas būt publikas priekšā, tad no Ziemassvētku vecīša lomas nekas labs nesanāks. Visa priekšnoteikums – sabiedriskums, jo Ziemassvētku vecītis nevar kautrīgi stāvēt malā. “Nozīme ir arī noskaņojumam. Lai pilnībā spētu nodoties šim darbam, vajag attiecīgu noskaņojumu. Nevarētu atnākt no koku zāģēšanas mežā un uzreiz būt Salavecis. Es to nevarētu! Jābūt fiziski možam,” saka viņš.
Ziemassvētku vecīša tēls un darāmie darbi laika gaitā nav mainījušies. “Kāds Salavecis bija pirms 20 un vairāk gadiem, tāds ir arī tagad. Tā ir vērtība, kas nemainās. Mainījies ir tikai tērps, piemēram, ir nācies vilkt pavisam neierastu Ziemassvētku vecīša tērpu – tikai vesti un bikses. It kā moderni, taču mana pārliecība ir tāda, ka Ziemassvētku vecītim jābūt garā mētelī, cepurē, baltu bārdu, brillēm un vaļinkiem kājās. Pašam savs tērps ir apmēram piecus gadus, bet iepriekš vilku to, ko deva attiecīgajā iestādē,” saka Ilgonis.

Valdībai – žagarus, ne
konfektes
Ziemassvētku vecīša tērpā Ilgonim jāietērpjas arī ģimenes Ziemassvētkos. “Ziemassvētki mūsmājās ir ģimenes svētki. Pie tam mamma ir Ieva, kurai vārdadiena ir tieši Ziemassvētku vakarā, savukārt brālim tieši todien ir dzimšanas diena. Ģimenes tradīcijas ir skaidras – vienmēr ģimenes lokā. Svinam kā visi – ar pīrāgiem, piparkūkām, dāvanām. Bez kā nebūtu svētki iedomājami? Bez eglītes. Viss pārējais varētu arī nebūt. Tikai īstā eglītē aizdedzināta svecīte rada īsto svētku noskaņu un smaržu. Tas ir kaut kas neatņemams!” uzskata Ilgonis. Ziemassvētku gaidīšanas laiks viņa ģimenē ir mierīgs. Tad ikdienas steidzīgo soli nomaina mierīgs ritms.
Ziemassvētku vecītis Ilgonis bērniem un pieaugušajiem vairāk par paklausības vēlējumiem, prieku un mīlestību vēl labu veselību. “Veselība ir tā, kuras pietrūkst visiem. Bērni slimo ļoti daudz, nemaz nerunājot par pieaugušajiem, kuriem ir dažādas veselības problēmas. Ja nav veselības, nav nekā. Savukārt valdība būtu pelnījusi žagarus! Par Alūksnes novada domi nevaru teikt neko sliktu, bet tiem 100 gudrajiem Saeimā gan vajadzētu padomāt, ko dara. Konfektes viņi nav pelnījuši,” teic Ilgonis un atzīst, ka valdība tautu moka vairāk nekā vajadzētu.


◆ Iespējamais Ziemassvētku vecīša prototips ir nīderlandiešu Sinterklāss, kurš savukārt varētu būt cēlies no vācu pasakas par dāvanas nesošo Svēto Nikolaju.
◆ Ziemassvētku vecītis parasti tiek attēlots kā apaļīgs, sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu. Šāds Ziemassvētku vecīša attēlojums kļuva populārs ASV un Kanādā 19. gadsimta pēc karikatūrista Tomasa Nasta zīmētajām karikatūrām.
◆ Ir vairākas versijas par Ziemassvētku vecīša dzīvesvietu. Eiropā parasti uzskata, ka viņš dzīvo Lapzemē. Amerikāņu versijā viņš dzīvo Ziemeļpolā kopā ar Klausas kundzi, ļoti daudziem elfiem un vismaz astoņiem vai deviņiem ziemeļbriežiem.
                           Avots: Brīvā enciklopēdija “Vikipēdija”

Citu datumu laikraksti

  • Aicina izjust  Ziemassvētkus

    Aicina izjust Ziemassvētkus

    Alūksnes Kultūras centrs Ziemassvētkos aicina uz brīnišķīgu koncertu “Kā man tevi sasildīt”, kas notiks 25.decembrī pulksten 17.00. Kopā ar...

  • Piparkūkas  ar latviešu  cimdu rakstiem 2

    Piparkūkas ar latviešu cimdu rakstiem

    (Turpinās no 1.lappuses)SIA “Valrito” pārstāve Baiba Gusta stāsta, ka piparkūku mīklas ir dažādas un galvenokārt atšķiras ar to, no kā veidojas...

  • Piparkūku receptes - dažādas, bet ne sarežģītas

    Piparkūku cepšana ne vienās vien mājās kļuvusi par veidu, kā pasteidzināt Ziemassvētku tuvošanos un radīt svētku noskaņu, tāpēc laiks atsvaidzināt...