Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zinātne no dabas skaidrošanas pāriet pie tās konstruēšanas

Sabiedrības aptaujas rāda, ka aizvien vairāk cilvēku ir pret gēnu inženierijas izmantošanu pārtikas ražošanā.

Sabiedrības aptaujas rāda, ka aizvien vairāk cilvēku ir pret gēnu inženierijas izmantošanu pārtikas ražošanā. Lielbritānijā 77 procenti cilvēku vēlējās, lai aizliegtu ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu, līdz pilnībā būs novērtēta to ietekme uz vidi un veselību.
Katra modifikācija notiek, lai uzlabotu produktu vai tā īpašības. Pēdējo gadu laikā šī uzlabošana notiek ģenētiskajā līmenī. Ģenētiskā modifikācija - nomainot konkrētu gēnu panāk, ka auglis vai dārzenis izaug izturīgāks, ražīgāks, skaistāks un tamlīdzīgi. Ģenētisko modifikāciju skaidro arī kā smalkāku, inteliģentāku selekciju. Gēni ir katrā dzīvā organismā, katrā šūnā, taču ģenētiskā modifikācija ir jauna parādība un pret to jāizturas piesardzīgi. Līdz šim nav pierādīts, ka, lietojot uzturā ģenētiski modificētu pārtiku, tā kaitē cilvēka veselībai, tomēr šie organismi var ienākt pierastajā vidē, ietekmējot dabas bioloģisko daudzveidību. Izvēlēties vai neizvēlēties ģenētiski modificētu pārtiku - ir katra patērētāja ziņā. Latvijā un Eiropā neaudzē ģenētiski modificētas kultūras. Pasaulē audzēšanas līderes šajā ziņā ir ASV, Kanāda, Argentīna un Ķīna.
Pircējiem nav informācijas
Visizplatītākās ģenētiski modificētās kultūras ir soja, kukurūza un rapsis. Ģenētiski modificē arī kartupeļus, citrusaugus un tomātus. Šī pārtikas virziena īpatsvars pasaules tirgū vēl ir salīdzinoši neliels, bet tam ir tendence strauji pieaugt. Ģenētiski modificētas pārtikas ražošana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs nav atļauta un dalībvalstu pozīcija ir stingra - kamēr nav izpētīta šādas pārtikas ietekme uz cilvēka veselību ilgāka laika perspektīvā, nav pieļaujama tās tirdzniecība. Ģenētiski modificētās pārtikas ražotāju (īpaši ASV) galvenais arguments ir lielais bada cietēju skaits pasaulē, kurus nepieciešams paēdināt ar lētu pārtiku. Tomēr īstā motivācija ir iespēja labi nopelnīt.
Latvijā nav redzēta modificēta pārtika
Visticamāk, ka arī Latvijā nopērkami ģenētiski modificēti pārtikas produkti, bet pircējiem par to nav nekādas informācijas. Latvijas Pārtikas centra speciālisti atzīst - ja tirgū parādītos ģenētiski modificētie produkti, marķējumā sniegtajai informācijai nevarētu pilnīgi uzticēties. Kopš pērnā gada jūlija likums nosaka, ka marķējumā jāuzrāda arī, vai produkts satur ģenētiski modificētus organismus.
"Līdz šim Latvijā neviens šāds pārtikas produkts nav redzēts," ir pārliecināts Pārtikas centra direktora vietnieks Kārlis Rozenbergs. Iegādājoties pārtiku, kas satur ģenētiski modificētas šūnas, pircējs pagaidām nevar būt drošs par tās sastāvu. Latvijas laboratorijās var noteikt, vai pārtikā ir ģenētiski modificēti organismi, taču ne to, vai tie nepārsniedz atļauto normu (vienu procentu). "Marķējumā šī norāde jāveic tikai tad, ja produkts satur vairāk par procentu ģenētiskās modifikācijas. Latvijā to laboratoriski nav iespējams noteikt," skaidro K. Rozenbergs. Tādēļ pagaidām nav iespējams pierādīt vai sodīt tos pārtikas ražotājus un piegādātājus, kuru piegādātā pārtika varētu neatbilst noteiktajām normām. Šī problēma skar ne tikai Latviju, bet arī Eiropu, un ar to grūti cīnīties.
Rūpnieki un tirgotāji nevēlas marķēt
Pie lielākās riska grupas pieskaitāmi sojas un kukurūzas produkti. Latvijas Pārtikas centra Uzturnodaļas vadītāja Velga Bražņevica atzīst, ka Latvijā ļaudis visvairāk ēd ar taukiem bagātus produktus. Marķējums pircējam palīdz izvēlēties produktus ar mazāku tauku saturu, bet, aplūkojot arī graudu izstrādājumu marķējumu, var gūt plašu informāciju par to veselīgumu. Ja ģenētiski modificēto pārtiku nemarķē, patērētājiem nav izvēles iespēju, kas ir vienas no galvenajām pircēju tiesībām, jo ar savu izvēli viņi var tieši ietekmēt ražotājus. Pircējam ir tiesības zināt ne tikai produkta sastāvu, bet arī tā ražošanas ietekmi uz vidi, morālos un citus aspektus, kas var ietekmēt izvēli. Diemžēl rūpnieku vidū pastāv tendence uzskatīt, ka norādes par produktu modificēšanu tos diskreditēs, tātad tos nedrīkst marķēt. Lai pārtiku, kuras sastāvā ir ģenētiski modificētie organismi, varētu marķēt, pēc ražas novākšanas šie augi jāglabā atsevišķi. ASV rūpnieki tā nedara. Tāpēc nav iespēju novērot iespējamo saistību starp veselības traucējumiem un ģenētiski modificētās pārtikas lietošanu.
Modificēti organismi var būt visur
Biotehnoloģijas kompānijas paredz, ka 10 līdz 15 gadu laikā visi galvenie pārtikā lietojamie produkti būs modificēti. Jau šobrīd nav viegli izvairīties no sojas un kukurūzas. Kukurūzu lieto zupās, mērcēs, uzkodās, košļājamās gumijās, cietē, kukurūzas sīrupā, fruktozēs, dzērienos, saldumos, jogurtos, aspirīnā, cepamajā pulverī un citos produktos. Soju lieto eļļā, margarīnā, majonēzē, medikamentos, salātu mērcēs, šokolādē, konfektēs, dzīvnieku barībā, maizē, picās, piena produktos, kafijas krējumā, pankūku miltos, saldējumā, cepumos, austrumu ēdienos, zīdaiņu pārtikā, brokastu pārslās, gaļas produktos, veģetāros ēdienos, makaronos, alū - kopā vairāk nekā 30 000 produktu. Modificēti ir arī āboli, arbūzi, avenes, baklažāni, bietes, brokoļi, burkāni, cigoriņi, dzērvenes, gurķi, kāposti, vīnogas, cūkas, karpas, vistas, laši un cits. Apmēram 3000 ģenētiski modificētu pārtikā lietojamu kultūraugu šķirņu gaida apstiprināšanu. Kompānija "Nestle" lieto ģenētiski modificētu soju un kukurūzu. "Unilever", viena no lielākajām pārtikas kompānijām pasaulē, lieto ģenētiski modificētu soju. Tās produktus tirgo ar "Van den Bergh" vārdu. Latvijā ir populārs šīs firmas margarīns "Rama". Ģenētiski modificētas sastāvdaļas lieto arī "Coca Cola", "Uncle Bens", "McDonald’s". Mākslīgais saldinātājs aspartams "NutraSweet", "Equal", "E 951" ir gatavoti ar ĢM enzīma palīdzību. To lieto daudzos diētiskos produktos, arī Latvijā ražotajās "dabiskajās" sulās, jogurtos un citur. ASV pārtikas un zāļu administrācija 1995. gadā ziņoja par 92 ar aspartama lietošanu pārtikā saistītiem simptomiem, tostarp nāvi.
Sirds operācija ar lāpstu
Gēnu inženierijas briesmas ir neprecīza tehnoloģija. Gēnu inženieri pārceļ gēnu no viena organisma DNS uz otra organisma DNS. Kāda garantija, ka šo gēnu ievietos precīzi, lai neizsauktu neparedzamas izmaiņas otra organisma gēnu darbībā? Vai gēnu inženieris neatgādina ķirurgu, kurš sirds operāciju veic ar lāpstu? Zinātnieki nav pilnībā izpētījuši dzīvās sistēmas - organismus, lai, mainot DNS gēnu secību, būtu droši, ka tas neizraisīs kādu neparastu mutāciju. Viņi eksperimentē ar smalkiem, taču ārkārtīgi spēcīgiem dabas spēkiem, neparedzot, kādas izmaiņas tas varētu izraisīt dabā.
Gēnu inženierija apdraud plaši izplatītas lauksaimniecības kultūras, iespējama to pārveidošanās. Zinātnieki rada un patentē aizvien jaunas ģenētiski izmainītas sēklas, kas ir izturīgas pret kaitēkļiem, nezālēm vai pesticīdiem. Šīs sēklas ģenētiski ir līdzīgas dabiskajiem kultūraugiem. Kas notiks dabā, vai nezaudēsim lauksaimniecisko pamatkultūru? Gēnu inženierija apdraud visu uzturā lietojamo pārtiku. Modificētās sēklas pārnēsā putni, kukaiņi, vējš. Šīs sēklas un augu putekšņi nonāk saskarē ar pārējiem augiem dabā. Var notikt neparedzēta krustošanās un modificētie gēni var piesārņot dabiskos priekštečus. Tas nozīmē, ka process kļūs nekontrolējams un neviens vairs nezinās, kādu pārtiku lieto uzturā.
Secinājumi nevieš optimismu
Zinātne no dabas izskaidrošanas un izpratnes pāriet pie dabas konstruēšanas, kuras augstākais punkts ir gēnu tehnoloģija, jo pirmo reizi par tehnoloģiskās darbības priekšmetu kļūst cilvēka bioloģiskā daba.
Ģenētiskā manipulācija ar organismiem atšķiras no iepriekšējās evolūcijas iespējām ar to, ka evolūcijas principu - iešanu uz priekšu nelieliem soļiem, atmet. Tikai gēnu tehnoloģija dod iespējas apmainīt tālākas attīstības pakāpes organisma gēnus, piemēram, cilvēka gēnus var pārnest baktērijām, turklāt zūd iespējas koriģēt kļūdas, jo modernā tehnoloģija ir "gatava uz visu".
Evolūcijas procesā nav iedomājama kādas sugas parādīšanās ar absolūtu destruktīvu pārsvaru, kas pieļautu pat pašiznīcināšanās iespējas. Atomkatastrofas gadījumā vēl pastāv iespēja, ka visa dzīvība uz Zemes netiks iznīcināta, bet kļūdas gēnu inženierijā ir nepiedodamas: fatālā iedarbība nevis mazinās, bet pieņemas spēkā. No divu organismu rekombinācijas var rasties pilnīgi jauns tips. Turklāt izmēģinājumos nevar ievērot stingri nospraustās robežas.
No interneta resursos pieejamajiem materiāliem sagatavojis Aldis Dubļāns

Citu datumu laikraksti

  • Vai no Eiropas Savienības var izstāties?

    Jo tuvāk nāk brīdis, kad lemsim par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo biežāk uzdodam jautājumu, vai varēsim no tās arī izstāties?Jo tuvāk nāk...

  • Plānotais ir izpildīts

    VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļai 2002. gadā plānotais ir izpildīts. Kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 289 510 latiem.VID...

  • Gūst medaļas Latvijas čempionātā slēpošanā

    Alūksnes Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi labi startējuši Latvijas čempionātā slēpošanā, kas notika 11. un 12.janvārī Madonā.Alūksnes Bērnu...