Zivis vajag mācēt atrast un noķert

Tiklīdz ezeri pārklājas ar ledu, uz tiem sāk rosīties zemledus makšķernieki. Daudziem šī nodarbe šķiet dīvaina, bet zemledus makšķernieki saka, ka tas ir tāds pats hobijs kā visi citi.

Tiklīdz ezeri pārklājas ar ledu, uz tiem sāk rosīties zemledus makšķernieki. Daudziem šī nodarbe šķiet dīvaina, bet zemledus makšķernieki saka, ka tas ir tāds pats hobijs kā visi citi.
Alūksnietis Jānis Randa zemledus makšķerēšanu nesauc vairs tikai par hobiju, bet par dzīvesveidu. Pirmo reizi zemledus maksķerēšanu viņš iemēģinājis skolas laikā.
"Tolaik gāju 7.klasē. Braucām uz Pleskavas ezeru. Iepatikās! Šobrīd jau makšķerēju vairāk nekā 20 gadus," par savu aizraušanos stāsta makšķernieks. Makšķerē viņš katru ziemu. Viņa iecienītākās makšķerēšanas vietas ir Peipusa ezerā. Viņš ir pamēģinājis makšķerēt arī citur, protams, arī Alūksnes ezerā, bet saka, ka tur ir maz zivju un nav plašuma.
"Lielākais zivju daudzums ezerā sākas no septītā vai astotā kilometra. Daudzi brauc tikai, lai noķertu zivi. Viņiem ir vienalga, kādas zivis ķert, ka tik ir, ko ķert. Viņi priecājas par katru izvilkto zivi. Man makšķerēšanā visvairāk patīk pats process. Tas ir pats interesantākais. Pats zivis neēdu, bet turpat nododu uzpircējiem. Varu vismaz atpelnīt benzīna naudu," stāsta J.Randa, atklājot, ka pirms pāris gadiem dienā izdevies nopelnīt pat 80 latus.
Pielāgo mašīnu
J.Randa atzīst, ka viņa hobijs šobrīd ir samērā dārgs prieks.
"Daudz izmaksā apdrošināšanas, benzīns. Vasarā dienā iztērējam apmēram 40 litrus benzīna, bet ziemā, braukājot pa ezeru, - vismaz piecus litrus. Arī zvejas rīki, aprīkojums ir dārgs. Lai sēžot uz ledus, būtu silti, būtu nepieciešams arī speciāls ekipējums, bet mēs iztiekam ar parastām ziemas drēbēm. Ja esi nopietni aizrāvies ar šo lietu, ir jātērē daudz naudas," spriež makšķernieks.
Lai pārvietotos pa ezeru gan ziemā, gan vasarā, ir jābūt dažādai tehnikai. Jānim ir dažādi sniega motocikli un laivas. Tā kā viņam pieder autoserviss, braukšanai viņš ir pielāgojis arī savu automašīnu "Ņiva". Ar šo pielāgoto mašīnu ir pārvietojušies pat 18 makšķernieki. Tomēr mašīna ir smaga. Gadījies, ka tā ielūzusi. J.Randa stāsta, ka šis brīdis esot iemūžināts videofilmā. Tādēļ, nedaudz špikojot no igauņu makšķerniekiem, Jānis pats uzmeistarojis speciālu braucamrīku, ar ko pārvietoties pa ledu.
"Ar to braukt ir daudz vienkāršāk. Braucamais sver apmēram 200 kilogramus. Ja arī ar to gadās ielūzt, tas nenoslīkst, bet paliek uz ūdens virsmas, tikai nedaudz iegrimstot. Tas viss speciālo riteņu dēļ," par savu veikumu priecājas J.Randa.
Viņš saka, ka jāuzmanās no plaisām ledū. Lai varētu tām tikt pāri, makšķernieki cīnās, liekot virsū dēļus.
Vairākkārt pārtaisa
Pašmeistarotajā braucamrīkā Jānis ir ieguldījis daudz līdzekļu un darba. Viņš to vairākas reizes ir pārtaisījis un uzlabojis. Arī šobrīd pirms došanās uz Peipusu Jānis steidz pārtaisīt un uzlabot šo braucamrīku.
"Šogad beidzot esmu atradis piemērotu motoru, jo braucamajam ir vajadzīga piespiedu dzesēšana, lai tas nepārkarstu. Šādi motori ir tikai invalīdu mašīnām. Beidzot esmu atradis tādu, kā vajag. Braucamrīka uzlabošanā esmu iesaistījis vairākus cilvēkus. Virpotāji virpo jaunus zobratus, visu pārmetinām. Jāmēģina palielināt jauda, lai ar braucamo var pārvietoties vismaz astoņi cilvēki," paskaidro J.Randa.
Viņš stāsta, ka braucamrīku aizvedīs uz Peipusa ezeru un tur atstās.
"Savu tehniku glabāju garāžā pie igauņa Meinarda, kas dzīvo turpat netālu. Esot tur, arī pats apmetos pie viņa. Braucam uz Peipusu uz vairākām dienām. Daudzi paziņas turp dodas pat uz veselu mēnesi," stāsta makšķernieks.
Jānis visvairāk ezerā pavada laiku no septembra beigām līdz brīdim, kad kokiem nobirst lapas. Uz Peipusu dodas arī katrās brīvdienās.
Nekāpj uz plāna ledus
Jānim uz ledus ir nācies piedzīvot arī ne visai patīkamus brīžus, ir noslīcis viss aprīkojums. Labi, ka pašam ir izdevies sveikam un veselam izķepuroties. Tādēļ viņš vairs nekāpj uz plāna ledus. J.Randa nogaida, kad ledus ir kārtīgi uzsalis. Viņš saka, ka minimālā ledus kārta, pa kādu var braukt, ir 25 līdz 30 centimetri. Tomēr gadās, ka ielūst arī pusmetru bieza ledus kārta, jo vietām ledus ir biezāks, bet vietām ir pavisam plāna ledus kārtiņa. Makšķernieks stāsta, ka ir bijis visādi - mašīnas grimušas, cilvēki palikuši uz atlūzušiem ledus gabaliem ezera vidū kā Rūdolfa Blaumaņa novelē "Nāves ēnā", daudziem šādos brīžos iestājas panika. J.Randa ir piedzīvojis arī zvejasbiedru nāvi. Jānim ir labs draugs igaunis Uno, kas ir arī viņa ziņnesis. "Viņš man paziņo, vai ledus ir pietiekami biezs, lai varētu uz tā kāpt un mierīgi zvejot," paskaidro makšķernieks.
Ir navigācijas iekārta
Pirms došanās uz ezeru naktīs nenākot miegs. Gribas ātrāk nokļūt ezerā un zvejot. Diena tur šķiet tik īsa, protams, ja zivis ķeras. Zvejot J.Randa ar draugiem dodas ezerā līdz pat 15 kilometriem tālu uz Krievijas robežas pusi.
"Ir gadījies arī pārbraukt pāri robežai, bet, to sapratis, griezos atpakaļ, lai nesanāk nepatikšanas," stāsta Jānis. Lai ezerā varētu orientēties, ir vajadzīgas navigācijas iekārtas, kas parāda precīzu maršrutu. J.Randa tādu izmanto. Navigācijas iekārta ir vislabākais orientieris. "Reizēm laiks mainās pa minūtēm. Ir skaidrs, bet pēkšņi uz desmit minūtēm parādās migla un var aizbraukt ne tur, kur vajag. Sākumā neticēju, ka navigators ir tik labs, tādēļ orientējos pēc kompasa, bet man nācās atzīt, ka navigators ir ļoti precīzs, tikai ar to ir jāmāk strādāt, bet, braucot pēc kompasa, varbūt nobīde pat līdz puskilometram," stāsta Jānis. Viņš brauc kopā ar daudziem zvejniekiem. J.Randa gādā, lai visi arī veiksmīgi nokļūtu mājās.
Meklē zivis
Runājot par lomiem, Jānis atzīst, ka labi lomi esot bijuši pagājušajā gadā.
"Vislielākais loms - 100 zandarti dienā. Bet tagad jau daudzas zivis nemaz vairs nevar noķert. To vienkārši nav. Šogad trijatā pusotras stundas laikā samakšķerējām 150 kilogramus. Pirms 10 gadiem es tik daudz viens varēju izvilkt," atceras makšķernieks. Ir dzirdēts, ka vējainā laikā ķeroties labāk. Jānis apstrīd šo pieņēmumu. "Ir bijis pilnīgs bezvējš, bet ķeras lieliski. Laika apstākļiem nav nozīmes. Zivi vajag atrast un prast noķert. Mēs daudz braukājam pa ezeru un meklējam labākās vietas. Varbūt reizēm neko nenoķeram, jo daudz meklējam. Es perfekti pārzinu ezera dibenu, līdz ar to arī zinu, kurā vietā var meklēt zivis," klāsta Jānis.
Viņam ir jācīnās arī ar konkurentiem. Jānis stāsta, ka viņu vaktējot pat igauņi - kur ir Jānis, tur ir zivis. Jautāts, kā no nelielā āliņģa var dabūt ārā zivi, Jānis atbild, ka makšķernieki ir dažādi pielāgojušies. Citi velk ārā ar rokām, citi ir uzmeistarojuši speciālu ierīci ar āķi, ar kuru zivi aizkabina un izrauj ārā. Ir gadījies, ka diena paiet, bet nav noķerta neviena zivs. "Vienreiz vēlu rudenī aizbraucām, lauzām ledu no krasta. Vēja dēļ ezerā bijām tikai pāris stundas. Nenoķērām nevienu zivi. Bet par neveiksmēm neskumstam, nākamajā reizē noķersim vairāk," smej Jānis.
Nebaidās no aukstuma
Zemledus makšķernieki ir izturīgi ļaudis. J.Randa saka, ka viņam nav bail no aukstuma. "Pagājušajā ziemā mēs bijām vienīgie, kas zvejoja Peipusa ezerā. Ārā bija mīnus 33 grādi, bet mēs - pieci cilvēki - sēdējām un zvejojām," atceras makšķernieks. Viņš paskaidro, ka ar alkoholu zvejas laikā neaizraujas, arī tēju termosā neņem līdzi. "Ja ir tik biezs ledus, kā bija pagājušajā ziemā, esi sasildījies, kamēr izurb āliņģi," paskaidro viņš.
Jānis arī neskumst, ka šogad ziema tik ilgi vilcinājās, var taču zvejot arī vaļējos ūdeņos.

Citu datumu laikraksti

  • Feldšerpunkts iegūst sertifikāciju

    Jau ceturto mēnesi Virešu feldšerpunkts darbojas kā sertificēta medicīnas iestāde. Sertifikāts iegūts uz pieciem gadiem.Jau ceturto mēnesi Virešu...

  • Izdos divu rajonu tūrisma bukletu

    Alūksnes rajona padomes galvenā speciāliste tūrisma darbā Kristīne Vimba vienojusies ar tūrisma darba organizatoru Daili Kadili Gulbenes rajonā, ka...

  • Par auto apzagšanu Valmierā aiztur alūksnieti

    Naktī uz 4.janvāri aizdomās par piecu automašīnu atlaušanu un apzagšanu Valmierā, Vītolu ielā, aizturēts kāds alūksnietis.Naktī uz 4.janvāri aizdomās...

  • Turpinās iesāktos darbus

    Esam pārkāpuši vēl viena gada slieksnim. Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, atskatoties uz pagājušajā gadā padarītajiem darbiem,...

  • Gada koks 2004 - Eiropas segliņš

    Latvijas Dendrologu biedrība, turpinot pirms vairākiem gadiem uzsākto tradīciju, ir izvēlējusi 2004.gada koku - tas ir Eiropas segliņš (Euonymus...

  • Var atbrīvoties no “ziedkāpostiem” uz rokām

    Ja uz rokām parādās nelīdzenumi, kas izskatās pēc maziem “ziedkāpostiem”, nākas secināt, ka tās ir kārpas.Ja uz rokām parādās nelīdzenumi, kas...

  • Veic izmaiņas pilsētas domes budžetā

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti veica izmaiņas domes 2003.gada pamatbudžetā un speciālajā budžetā.Alūksnes pilsētas domes decembra...

  • Bērniem dāvina cimdus un zeķes

    Alūksnes rajona padomes Ziemassvētku akcijā bērniem ar īpašām vajadzībām 21 rokdarbniece nodeva 76 adījumus. Tos nogādāja bērnunamā - patversmē...

  • Par uguņošanu būs jāmaksā nodeva

    Alūksnes pilsētas domes decembra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par pašvaldības nodevu, ja publiskās vietās Alūksnes pilsētā rīko izklaidējoša...