2010.gads joprojām būs apmācies

Ekonomistiem lūdzām nosaukt 2009.gada lielāko kļūdu ekonomikā, izcelt arī kādu pozitīvu notikumu un iezīmēt prognozi 2010.gadam.

“Ja 2008.gadā krīze strauji padziļinājās un “ziepes” brieda ne pa mēnešiem, bet pa dienām, tās lielā mērā bija vēl tikai priekšnojautas… 2009.gadā sabiedrības lielākās daļas naivās cerības, ka krīzi varēs vienkārši izsēdēt, sagruva un gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, gan valdība bija spiesti straujā tempā apgūt krīzes menedžmenta īso kursu,” saka “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Kļūda 2009
“Meklējot plašākā ekonomikas kontekstā nozīmīgas kļūdas 2009.gadā, skats automātiski vēršas pie Latvijas valdības,” atzīmē “Parex Asset Management” eksperts Zigurds Vaikulis. M.Kazāks no “Swedbank” turpina viņa domu – 2009.gada neveiksme bijusi politikas veidotāju un šīs politikas īstenotāju nespēja vienoties par kopīgu stratēģiju krīzes pārvarēšanai un saliedēti, konsekventi to īstenot.

“2009.gada laikā valdības galvenais uzdevums bija “galu savilkšana” - budžeta izdevumu piemērošana strauji krītošajiem ieņēmumiem, turklāt – saskaņojot to visu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Attiecīgi bija daudz nepopulāru lēmumu,” neslēpj Z.Vaikulis. Šajā lēmumu gūzmā par kļūdu eksperts uzskata taupības režīma realizēšanu uz sociālās aizsardzības rēķina: “Juridiskā ziņā viena kļūda jau ir konstatēta, bet bija vēl un tādas, kas var atstāt paliekošas ilgtermiņa sekas. Pirmkārt, izmaiņas pensiju sistēmā – atskaitījumu samazināšana 2.pensiju līmenim un iegūtās naudas noēšana. Otrkārt, pabalstu (maternitātes, no 2010.gada – arī bezdarba pabalsta) griestu uzlikšana un samazināšana. Šādi soļi iedragā cilvēku ticību tam, ka nākotnē tie saņems to sociālo aizsardzību, par ko šodien maksā nodokļus, un mazina motivāciju maksāt nodokļus.”

Savukārt ekonomists Uldis Osis uzskata, ka gada lielākā kļūda bija nodokļu sloga palielināšana iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas vēl vairāk pazeminās jau tā zemo Latvijas konkurētspēju tirgū. Tādējādi plānoto budžeta deficīta samazinājumu varot neizdoties sasniegt. “No savām kļūdām nemācāmies,” secina eksperts.

Pēc “SEB bankas” galvenā ekonomista Andra Vilka domām, lielākā kļūda ir ļoti nepieciešamo un steidzīgo fiskālo pasākumu vilcināšana un populisms, koalīcijai un valsts administrācijai bieži vien nespējot rīkoties efektīvi un izlēmīgi, tā vietā tracinot sabiedrību un uzņēmējus ar pretrunīgiem risinājumiem un mainīgu informāciju. Viņš min arī skaļi pieteiktās, bet lēni virzītās reformas valsts administrācijā, kuras arī ir jāskata kopējā kontekstā ar fiskālajiem jautājumiem: “Daudz no tā joprojām guļ uz papīra un izsauc sabiedrības, uzņēmēju neapmierinātību.”

Labā lieta 2010
A.Vilks uzskata, ka pats būtiskākais sasniegums ne tikai īstermiņā, bet, domājams, arī ilgtermiņā ir valsts maksātnespējas novēršana gada vidū. “Proti, situācija tautsaimniecībā, finanšu tirgū, valsts finansēs 2.ceturksnī bija ļoti dramatiska, tas neapšaubāmi negatīvi atspoguļojās Latvijas kredītreitingā un investoru redzējumā. Lai arī ne visai pārdomāti, sasteigti un ne vienmēr labi izskaidroti, lēmumi samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus tika pieņemti.” Tas ielicis pamatu turpmākajai notikumu virzībai valstī – devis iespēju Latvijai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, sākt krietni pārdomātāku un atbildīgāku fiskālo pamatu ielikšanu, iesākt strukturālo reformu virzību valsts pārvaldē. Rezultātā nomierinājās finanšu tirgus, rima spekulācijas par valsts maksātspēju un valūtu, vairs tālāk nepasliktinājās valsts kredītreitings, sabiedrība, uzņēmēji un investori saņēma pozitīvākus signālus par iespējamām norisēm turpmāk.

Z.Vaikulis no “Parex Asset Management” kā labo lietu izceļ globālās ekonomikas negaidīti ātro un straujo atveseļošanās procesu, kura pozitīvās atbalsis kopš gada vidus jūtam arī Latvijā – pieaugoša eksporta un augošu rūpniecības apjomu veidā. M.Kazāks no “Swedbank” piekrīt un kā Latvijas veiksmīgās eksporta nozares nosauc kokapstrādi un ķīmijas rūpniecību.
Savukārt ekonomists U.Osis norāda uz krīzes otru pusi, kuras rezultātā reālajai ekonomikas attīstībai atbrīvosies resursi, tai skaitā cilvēkresursi, kuri līdz šim bija ierauti finanšu un nekustamo īpašumu burbuļu virpulī.

Prognoze 2010
“Nordea bankas” galvenais ekonomists Andris Strazds ir lakonisks: “Prognoze 2010 – joprojām pārsvarā apmācies, brīžiem negaiss, bet eksporta sektorā skaidrosies un dažkārt pat uzspīdēs saule.”

Z.Vaikulis no “Parex Asset Management” atsaucas uz pasaules ekonomistu teikto, ka atveseļošanās turpināsies arī 2010.gadā: “Ja tā notiks, ārējā pieprasījuma tālāka uzlabošanās var kalpot kā spēks, kas spēs iekurbulēt arī Latvijas iekšējo patēriņu. Tas varētu notikt jau šā gada vidusdaļā.”

“Swedbank” eksperts M.Kazāks gan piebilst, ka vēl arvien būs augsts bezdarbs, arvien dziļāka deflācija, uzņēmēju un mājsaimniecību grūtības ar sava parāda apkalpošanu. “Lai bedre neraktos dziļāka, jāatrod veidi, kā veicināt produktivitātes kāpumu, lai ekonomika spētu uzlabot konkurētspēju, palielinot apjomus, nevis cenšoties samazināt algas. Arī tad, kad ekonomika sāks augt, pirmā gada laikā būtisku nodarbinātības kāpumu neredzēsim, jo pirmie darbu dabūs tie, kas pašlaik ir nodarbināti daļēju laiku.”

“SEB bankas” ekonomists A.Vilks atzīmē, ka ekonomikas atlabšana lielā mērā ir un būs atkarīga no mūsu pašu apņēmības un spējas konsekventi darboties, tas ir, veicot reformas un domājot par attīstību, kā arī no tendencēm pasaules ekonomikā: “Jāmazina gaidas un paļaušanās uz valdību, bet uz to ir jāpalielina spiediens par atklātu, caurredzamu un prognozējamu darbību.”

Latvijas ziņas