Aptauja: 80% jauniešu iespējas studēt ietekmē studiju maksas apmērs

Studiju maksas lielums vairāk nekā 80% Latvijas jauniešu iespaido viņu iespējas studēt un iegūt augstāko izglītību, liecina vidusskolas absolventu aptauja, ko sadarbībā ar sociālo portālu "draugiem.lv" veikusi Alberta koledža.

65% aptaujāto vidusskolas absolventu atzīst, ka ekonomiskā situācija valstī šogad ir iespaidojusi viņu izvēli attiecībā uz augstākās izglītības mācību iestādi, un 85% jauniešu būtisks faktors mācību iestādes izvēlē ir iespēja studēt budžeta grupā, bet pārliecināti par to, ka iespēja studēt budžeta grupā noteiks nākamās mācību iestādes izvēli, ir 50% respondentu.

Savukārt 35% norādījuši, ka iespējai studēt budžeta grupā būs būtiska loma, tomēr šī iespēja pilnībā nenoteiks nākamās studiju vietas izvēli. Tikai 14% aptaujāto iespēju studēt budžeta grupā uzskata par nebūtisku mācību iestādes izvēlē.

Dati liecina, ka lielāku ekonomiskās situācijas ietekmi uz iespējām studēt un iegūt augstāko izglītību izjūt sievietes, bet vīrieši vairāk tiekušies atbildēt noliedzoši.

Vērtējot iespējamos studiju finansējuma avotus, 26% topošo studentu uzskata, ka nepieciešamos līdzekļus spēs nodrošināt paši, strādājot algotu darbu. Tomēr tikpat daudz respondentu atzinuši, ka varēs mācīties tikai tad, ja iekļūs budžeta grupā. Trešais biežāk minētais studiju finansējuma avots ir vecāki (21%), kam seko studiju kredīta ņemšana bankā (19%).

Mazāk populāri studiju finansējuma avoti ir aizņemšanās no draugiem vai paziņām (2%) un studiju apmaksa no darba vietas (2%). Kā citus iespējamos studiju finansējuma avotus norādījuši 4% aptaujas dalībnieku.

Vērtējot to, kādu naudas summu jaunieši var atļauties ieguldīt studijām gada laikā, 29% vidusskolas beidzēju norādījuši, ka studijām gada laikā ir gatavi atvēlēt ne vairāk kā 500 latus, savukārt 19% norādījuši, ka vispār nevar atļauties maksāt par studijām. 13% ir gatavi gada laikā studijās ieguldīt 501-700 latus, un gandrīz tikpat liels vidusskolas beidzēju skaits ir gatavi studijām gada laikā atvēlēt 901-1100 latus (12%) un 701-900 latus (11%). 1101-1300 latus studijām var atvēlēt 8%, 1301-1500 latus - 3%, bet vairāk nekā 1500 latus ir gatavi ieguldīt 5%.

2010.gada sākumā gandrīz trešā daļa (32%) vidusskolas beidzēju, kas šogad vēlas uzsākt arī augstākās izglītības studijas, vēl joprojām nav izlēmuši, kurā mācību iestādē tieši uzsākt studijas. Izteikti lielāks neizlēmušo skaits ir novērojams jauno vīriešu vidū - 44% jauniešu nav vēl izlēmuši, kurā augstākās izglītības mācību iestādē stāties, savukārt no jaunietēm izvēli nav izdarījuši tikai 27%.

Izvēloties konkrētu mācību programmu, nākamiem studentiem pirmajā vietā ir personīgā interese par konkrēto profesiju un nozari (40%), tai seko iespēja atrast labi atalgotu darbu pēc studijām (31%). Par trešo svarīgāko faktoru nākamo studiju izvēlē jaunieši min profesijas prestižu (16%). Ceturtajā vietā ir vecāku un citu ģimenes locekļu viedoklis (7%), kam seko draugu un paziņu viedoklis (3%).

Aptauja tika veikta no šā gada 22.janvāra līdz 31.janvārim portālā "draugiem.lv". Tajā pavisam piedalījās 1003 jaunieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem, kuri šogad beigs vidusskolu un plāno uzsākt studijas kādā no augstākās izglītības mācību iestādēm.

Latvijas ziņas