Iedzīvotāji pesimistiskāki par valsts ekonomiku, optimistiskāki par sevi

Augustā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijas iedzīvotāji kļuvuši nedaudz pesimistiskāki par ekonomikas stāvokli, savukārt neliels optimisms bija vērojams attiecībā uz savu un ģimenes finansiālo stāvokli patlaban un nākotnē, liecina  ikmēneša pētījums par iedzīvotāju noskaņojumu "DnB Nord Latvijas barometrs".

Pašreizējo ekonomikas stāvokli kā labu augustā novērtēja 2,1% aptaujāto, kamēr jūlijā tā teica 3,3%, savukārt par sliktu situāciju ekonomikā augustā uzskatīja 71% pretstatā 64% iepriekšējā mēnesī. Nākotnes vērtējums mēneša laikā nav būtiski mainījies - 15% uzskata, ka ekonomikas stāvoklis pēc gada būs uzlabojies, bet 40% paredz pasliktināšanos.

Jaunākā aptauja rāda, ka iedzīvotāji kļuvuši nedaudz optimistiskāki par savu finansiālo stāvokli - lai gan nav mainījies to cilvēku īpatsvars, kas to vērtē kā labu (11%), augustā kļuvis par četriem procentpunktiem mazāk cilvēku, kas savu stāvokli vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu. Šādu aptaujāto īpatsvars bija 35%.

Neliels optimisma pieaugums jaušams arī attiecībā uz nākotni - tāpat kā jūlijā, arī augustā 19% aptaujāto prognozējuši, ka finansiālais stāvoklis pēc gada uzlabosies, savukārt 22% domā, ka situācija pasliktināsies, un tas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Augustā, līdzīgi kā jūlijā, iedzīvotāji samērā kritiski vērtējuši iespējas Latvijā atrast labu darbu - maijā un jūnijā tās kopumā pozitīvi vērtēja 18% respondentu, bet augustā un jūlijā šis rādītājs attiecīgi ir tikai 12% un 13%. Turklāt arvien pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka iespējas šobrīd atrast labu darbu ir "ļoti sliktas".

Aivars Traidāss, "Vital Life" filiāles vadītājs Latvijā domā, ka respondentu atbildes par valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos ir tikai ziediņi – odziņas ienāksies, sākoties apkures sezonai, kad vairāk naudas nāksies atdot par komunālajiem maksājumiem. "Daudziem iedzīvotājiem tas būs ļoti smags trieciens, kas tikai vairos pesimistu skaitu. Vissmagāk klāsies tai cilvēku grupai, kura dzīvo tikai no saviem ienākumiem jeb "no rokas mutē", neatliekot kādu latu grūtākām dienām."

Savukārt SKDS direktors Arnis Kaktiņš komentē, ka iegūtie iedzīvotāju noskaņojuma indikatori īpaši nepārsteidz, jo mēneša laikā publiskajā telpā saistībā ar Latvijas ekonomiku nekāda pozitīva rakstura informācija nav izskanējusi. Viņaprāt, kontekstā ar pozitīvo ziņu trūkumu masu medijos maz ticams, ka nākošā mēneša sabiedriskās domas mērījumi varētu nest kādas pozitīvas pārmaiņas.

Iedzīvotāju noskaņojums tiek mērīts kopš šā gada aprīļa. Augustā aptaujāti kopumā 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Latvijas ziņas