Jau pirms notikumiem Gruzijā sākta Baltijas valstu aizsardzības plāna izstrāde

Rīga, 21.aug., LETA. Jau pirms notikumiem Gruzijā sākta Baltijas valstu aizsardzības plāna izstrāde, laikrakstam "Diena" atzinis aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

Taču nekādas detaļas par to, vai šis plāns tiek izstrādāts kopā ar NATO vai tikai kādu no tās dalībvalstīm, ministrs neizpauda, uzsvērdams, ka tas ir valsts noslēpums. NATO preses dienests "Dienai" pavēstīja, ka dalībvalstu vidū diskusiju par to pagaidām nav bijis.

Kā raksta "Diena", krievu karavīru nekontrolētā pārvietošanās Gruzijā pēdējo nedēļu laikā likusi aizvien skaļāk uzdot jautājumus, vai mierīgas var justies pārējās Krievijas kaimiņvalstis. Lai arī pret Latviju, Lietuvu un Igauniju kā NATO dalībvalstīm šāds uzbrukums ir maz ticams, karš Gruzijā pastiprinājis nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izstrādāt Ziemeļatlantijas aliansei jau gadiem prasīto Baltijas valstu aizsardzības plānu, uzskata drošības politikas pārzinātāji.

Latvijas amatpersonas atzīst, ka vēl pirms Gruzijas konflikta sākuma šis jautājums sākts risināt, taču pagaidām no sīkākiem komentāriem atturas.

"Es negribu šausmināt cilvēkus, jo ir fundamentāla atšķirība [no Gruzijas], mēs esam iekšā NATO," uzsver ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Latviju aizsargā alianses līguma 5.pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses valstij tiek uzskatīts par uzbrukumu pārējām un visas dalībvalstis kopīgi vēršas pret uzbrucēju.

Tomēr pēdējo nedēļu notikumi Rietumiem liek pārvērtēt attiecības ar Krieviju, arī ES un NATO ietvaros. Lai arī patlaban ne viena, ne otra organizācija nav spējusi vienoti reaģēt uz Gruzijā notiekošo un apturēt militāro konfliktu, tā izrādot savu vājumu. Latvijai šis ir izdevīgs brīdis uzstāt uz skaidrāku aizsardzības mehānismu izstrādi, uzskata Ārlietu un Aizsardzības ministrijā.

"NATO mums vienmēr sacīja, ka mums nav reāla apdraudējuma, tādēļ arī aizsardzības plāns nav vajadzīgs. Taču pēdējā laika notikumi ļauj tos scenārijus būvēt citādi. Mums ir izveidojusies labvēlīgāka situācija NATO iekšienē," uzsver augsti stāvošs Latvijas diplomāts, kurš nemin savu vārdu.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka šobrīd NATO vairs nav tādu aizsardzības plānu, kādi tie bija aukstā kara laikos, tādēļ arī jaunās dalībvalstis ir palikušas bez tiem. Arī viņš nesacīja, kādi principi varētu būt izstrādājamajā jauno dalībvalstu plānā un kas tajā varētu līdzdarboties. "Konsekvences tika darītas jau pavasarī, kad pienāca ziņas par liela mēroga [Krievijas] militārajām mācībām Ziemeļkaukāzā," saka aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP).

Notikumi Gruzijā vēl nopietnāk liekot domāt par valsts aizsardzības jautājumiem. Tas parādījis, ka šodienas konfliktos aizvien nozīmīgāks kļūst informatīvais karš - lai arī faktiski Gruzija šajā konfliktā ir zaudētāja, tā ir uzvarējusi Krieviju starptautiskajā mediju telpā. Tikmēr Krievija, tāpat kā savulaik Igaunijā, izvērsa pret Gruziju kiberkaru. "Mums ir ļoti nopietni jādomā par aizsardzību pret kiberuzbrukumiem," saka Rinkēvičs.

Bijušais vēstnieks NATO Aivis Ronis savukārt uzskata, ka jāizvērš ciešāka Baltijas valstu sadarbība pretgaisa aizsardzības jomā. Tāpat jāveido ciešāka militārā sadarbība ar Ziemeļvalstīm.

Drošības politikas eksperti arī uzskata, ka Rietumu sabiedrība vēl īsti nav aptvērusi un definējusi tālākās attiecības ar Krieviju, kas ne vien ignorē jebkādus mudinājumus pārtraukt konfliktu Gruzijā, bet arī pret NATO un ES valstīm izmanto aizvien kareivīgāku retoriku.

"Iespējams, tas, kas ir noticis Gruzijā, ir salīdzināms ar 11.septembra notikumiem. Pasaule un jo īpaši Eiropas kontinents vairs nav tāds, kāds tas bijis. Notikusi pušu nostāšanās pretējās pozīcijās," saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Rinkēvičs.

Pēc Roņa domām, šie notikumi arī ir parādījuši, ka NATO būtu jāīsteno novilcinātās reformas - aliansei jākļūst spējīgākai un ātrāk rīkoties spējīgai, jāreformē budžets. "Ja NATO jau būtu bijusi reformēta, tā būtu spējusi daudz labāk reaģēt uz Gruzijā notikušo," apgalvo Ronis.

Rietumu žurnālisti un politikas eksperti ne reizi vien Latviju minējuši kā vienu no vājākajiem punktiem gadījumā, ja Krievija nolemtu izdarīt spiedienu uz kādu no NATO dalībvalstīm. Kā galvenais Latvijas vājuma punkts ir minēta augošā enerģētiskā atkarība no Krievijas, kaimiņvalstij simpatizējošu politiķu atrašanās pie varas un iekšpolitiskā nestabilitāte, atzīmē "Diena".

"Alianses aizsardzības plāns vien nebūs risinājums. Ne mazāk svarīgi ir tas, kas notiek pašā Latvijā. Lai iekšpolitika un tās nianses rietumu partneriem nebūtu neatrisināma mīkla, kas liek saķert galvas," saka Ronis. patlaban valsts drošību vairot daudz vairāk varot ekonomikas racionalizēšana un atveseļošana. "Tiesiskums, demokrātija, laba ekonomika un rietumnieciska iekšpolitika ir daudz labāka drošības recepte nekā kaut kāda pēkšņa pastiprināta NATO darbošanās," atzīst pieredzējušais diplomāts.

Latvijas ziņas