Pagaidām Latvijas upēs un ezeros nav vērojama zivju slāpšana

Patlaban aukstais laiks un biezais ledus ar sniega kārtu Latvijas upēs un ezeros nav veicinājis zivju slāpšanu, aģentūrai LETA stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Nikolajs Liskins.

Patlaban VVD rīcībā nav informācijas par to, ka ūdenstilpēs būtu novērojama zivju slāpšana, līdz ar to skābekļa līmenis ūdenstilpēs ir diezgan augsts. Biedrības "Mēs zivīm" valdes priekšsēdētājs Juris Valainis un VVD pārstāvis prognozē, ka februāra beigās, kad no ledus sāks kust sniegs, dažviet var būt gaidāma zivju slāpšana. Pirmie signāli par skābekļa trūkumu tiks saņemti no nelieliem ezeriem, kur dziļums ir neliels, bet var gadīties, ka zivju slāpšana būs novērojama arī atsevišķās upēs. Lai upēs un ezeros neveidotos skābekļa deficīts, nepieciešams ierīkot āliņģus. "Jo vairāk makšķernieki cirtīs āliņģus, jo vairāk būs savienojumu starp atmosfēru un ūdeni, līdz ar to ūdenstilpēs nebūs vērojams skābekļa deficīts," sacīja Liskins. Savukārt brīdī, kad ūdenstilpēs jau parādīsies pirmās pazīmes par zivju slāpšanu, būs nepieciešamas lietot citus līdzekļus, lai palīdzētu zivīm. Tādos gadījumos izcirstā āliņģī nepieciešams ievietot meldrus vai arī jālieto sūkņi, ar kuru palīdzību tiek uzturēta aerācija.

Latvijas ziņas