Vecāki bērniem laika vietā dod naudu

Vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsdienu bērnu izpratne par naudu ir visai sabojāta, jo bieži vien vecāki nevis velta laiku savām atvasēm, bet gan tā vietā iedod naudu vai dārgu rotaļlietu, liecina GE Money Bank veiktais pētījums.

Līdzīgi domā arī 76% čehu un 71% ungāru, savukārt Polijā, Rumānijā un Krievijā šādam viedoklim piekristu tikai nedaudz vairāk nekā 60%. Pretstatā Čehijai, Polijai un Rumānijai, kur šādam viedoklim piekrīt vairāk vecākā paaudze, sākot no 40 gadu vecuma, Latvijā pārsteidzošā kārtā vairāk šādi uzskata jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un respondenti vecumā no 30 – 39 gadiem (attiecīgi 76% un 75%).

Vecāku patērniecības dzīvesveids negatīvi ietekmē bērnus

Tieši Latvijas iedzīvotāji –67% - ir visvairāk pārliecināti, ka mūsdienu vecāku patērniecības dzīvesveids negatīvi ietekmē viņu bērnus.

Jāmin gan, ka caurmērā visās aptaujātajās valstīs, izņemot Ungāriju, kur šim apgalvojumam piekrīt vien 56% iedzīvotāju, respondenti arī domā līdzīgi.

Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande secina: “Šoruden bērnu zīmējumu konkursā, kuru rīkojām kopā ar GE Money Bank, pētījām, kur 1. 4. klašu skolēni būtu gatavi tērēt 100 latu. Būtiskākie psihologu secinājumi bija, ka reģionu bērni vairāk tērētu labdarībai un palīdzībai citiem, kamēr Rīgā un Pierīgā naudā vairāk saskata pašizteiksmes līdzekli un vairāk arī domā, kā šo naudu ieguldīt. Taču šie vēl ir salīdzinoši mazi bērni. Kļūstot vecākiem, mainās arī vajadzības un vērtību sistēma – kļūst svarīga grupa un nepieciešamība iekļauties tajā. Neviļus reizēm tiešām nākas secināt, ka šī iekļaušanās ir saistīta ar noteiktām materiālām lietām – kādus sporta apavus valkā, kādu somu nēsā vai kāds ir mobilais tālrunis utt. ne velti tautā saka – bērni ir vecāku spogulis. Jāatceras, ka ģimene un skola ir tā vide, ar kuru bērns sākotnēji ir visciešākā saskarē un no kurienes arī nāk dzīves pamatvērtības”.

Atgādinām - iepriekš noskaidrots arī, ka 75% Latvijas vecāku vēlas, lai bērnus par naudas jautājumiem izglītotu jau skolā.

Latvijā vismazāk vecāku iepirkumu vietas izvēlē pakļaujas bērnu vēlmēm

No visām aptaujātajām valstīm tieši Latvijas vecāki apgalvo, ka iepirkumos vismazāk pakļaujas savu bērnu vēlmēm, tas ir, tikai 42% atzīst, ka tiek dota priekšroka tiem veikaliem, kurus izvēlas viņu bērni.

Vienlaikus visaugstākais rādītājs ir Ungārijā – tur 60% aptaujāto atzīst, ka tirdzniecības vietas izvēli lielā mērā nosaka viņu atvases. Otrs augstākais rādītājs ir Krievijā – 54%.

“Bērni, nenoliedzami, ir viens no mūsu dzīves priekiem, tajā pašā laikā tie veido arī būtisku ģimenes budžeta tēriņu daļu. To it sevišķi varam redzēt iepērkoties lielveikalos, kur mazuļu acu augstumā ir izvietoti dažādi kārdinājumi – saldumi, rotaļlietas un citi sīkumi. Un vecākiem nereti ir grūti atteikt šos niekus, kurus saskaitot veidojas krietna summa. Tādēļ, ja pievēršamies rūpīgai budžeta un pirkumu plānošanai un ja zinām, ka savai atvasei mums ir grūti pateikt nē, tad reizēm būtu vēlams bērnus atstāt tirdzniecības vietu rotaļu istabās vai neņemt līdzi nemaz,” iesaka Nora Grase, GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja.

Interesanti, ka visās valstīs uz jautājumu “Vai Jūsu ikdienas iepirkumu vietu nosaka jūsu bērni?” būtisku atšķirību dzimumu atbildēs nav, izņemot Ungāriju, kur izteikti vairāk piekrītoši ir atbildējušas sievietes.

Tāpat arī, analizējot datus atbilstoši vecumu grupām, izceļas Ungārija, kur bērnu vēlmēm drīzāk pakļaujas gados jaunāki respondenti 18 – 29 gadu vecumā (piekrītoši atbildējuši 63%) un vecāka gada gājuma respondenti 50 – 65 gadu vecumā (67%). Tikmēr pārējās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, stigrāki ir tieši vidējā vecuma (30-39) un vecākā paaudze.

Latvijas ziņas