Zatlers Ņujorkā vērtē arī ASV finanšu institūciju krīzes ietekmi uz globālo ekonomiku

Rīga, 26.sept., LETA. Vakar, 25.septembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar Igaunijas kolēģi Tomasu Hendriku Ilvesu svinīgi slēdza "National Association of Securities Dealers Automated Quatation System" (NASDAQ) ceturtdienas sesiju un īsā uzrunā vērtēja ASV finanšu institūciju krīzes ietekmi uz globālo ekonomiku un mazām valstīm, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.

"Šī ir krīze, taču līdztekus negatīvajiem efektiem krīzes situācijas mums paver arī jaunas iespējas," teica prezidents, kā piemēru minot nepieciešamību ražotājiem meklēt jaunus tirgus, jaunus tehnoloģiskos risinājumus un pārskatīt nākotnes ieceres.

Savā uzrunā Valsts prezidents norādīja, ka krīzes apstākļos dabiska investoru reakcija ir atvilkt līdzekļus no tādiem attīstībā esošiem tirgiem kā Baltija, taču ne vienmēr šis "ganāmpulka instinkts ir precīzs attiecībā uz tādiem tirgiem kā Baltijas biržas", it īpaši, kopš tās ir "NASDAQ OMX" grupas sastāvā.

"Tas mums nodrošina ievērojami lielāku likviditāti un tirgus dziļumu, tajā pašā laikā saglabājot arī būtiskas attīstības perspektīvas. Šī ir iespēja ar svaigu skatu skatīt investīciju iespējas. Turklāt jāizsver, vai nav pienācis laiks pārvietot finanšu līdzekļus no riska pārpārdošanas uz inovācijām un vērtību radīšanu tādās jomās, kas dos labumu mums visiem," teica Zatlers, kā piemēru minot alternatīvās enerģijas tehnoloģiju attīstību.

Globālās ekonomiskās problēmas un to ietekme uz centieniem apkarot nabadzību, slimības un globālo sasilšanu bija arī aktuālākais neformālo diskusiju temats gadskārtējās augsta līmeņa sanāksmes "Klintona globālā iniciatīva" atklāšanā, kurā piedalījās arī Zatlers.

Neformālās sarunās ar bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un bijušo ASV viceprezidentu Alu Goru tika apspriestas Klintona paveiktās globālās iniciatīvas alternatīvo enerģiju attīstībā, kas ir īpaši aktuāli ne tikai globālās sasilšanas, bet arī enerģijas drošības kontekstā.

Ceturtdien Valsts prezidents piedalījās arī ANO Ģenerālās Asamblejas 63.sesijas gaitā notiekošajā augsta līmeņa diskusijā par tūkstošgades attīstības mērķiem un tai sekojošā augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par vides ilgtspējību.

Savā uzrunā apaļā galda diskusijā prezidents uzsvēra, ka no tūkstošgades mērķu sasniegšanai atvēlētā laika ir pagājusi jau vairāk nekā puse, tādēļ būtiski aktivizēt kopējos pūliņus vides ilgtspējības veicināšanā, jo, lai panāktu uzlabojumus vides jomā, nozīmīga ir valstu sadarbība.

"Latvijai ir veiksmīga pieredze sadarbībā ar kaimiņvalstīm Baltijas jūras reģionā. Baltijas jūras valstu padomes ietvaros mēs - visas ap Baltijas jūru esošās valstis - meklējam labāko un efektīvāko veidu, kā izpildīt mūsu kopīgo pienākumu nākamo paaudžu priekšā un kā mūsu vidi saglabāt ekoloģiski tīru," teica Valsts prezidents, piebilstot, ka Latvija jau šodien ir zaļa un ekoloģiski daudzveidīga valsts. Taču, kā norādīja Zatlers, Latvija pievērš lielu uzmanību vidi atjaunojošiem projektiem, piemēram, mežu atjaunošanai.

Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību beidzot veikt ANO institucionālās reformas, jo, atsaucoties uz Gruzijā notikušo, redzams, ka Eiropas Savienība ir spējīga ātri un vienoti reaģēt, savukārt ANO Drošības padome tā arī līdz šim brīdim nav spējusi paust vienotu viedokli un vērtējumu konfliktam Gruzijā.

Kā būtisku savā uzrunā Valsts prezidents akcentēja arī nepieciešamību risināt tā dēvētos iesaldētos konfliktus, jo, kā pierādīja Gruzijā notikušais, tie var būt par cēloni karam, kura laikā tiek pārkāptas starptautisko tiesību normas, nesaskaņas risinot ar rupja militāra spēka palīdzību.

Zatlers vakar tikās arī ar Armēnijas prezidentu Seržu Sargsjanu un Šrilankas prezidentu Mahindu Radžapaksu. Sarunā ar Sargsjanu tika pārrunāta situācija Kaukāza reģionā un Centrālāzijā kopumā, kā arī valstu divpusējās attiecības.

Savukārt sarunā ar Radžapaksu īpaša uzmanība pievērsta sadarbībai izglītības jomā, kuru, pēc abu pušu domām, būtu jānostiprina ar atbilstošu sadarbības līgumu. Tāpat pārrunātas abu valstu tirdzniecības attīstības iespējas.

Latvijas ziņas