Zatlers trešdien iesniegs Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu par Satversmes grozījumiem

Rīga, 4.aug., LETA. Trešdien, 6.augustā, Valsts prezidents Valdis Zatlers iesniegs Saeimai savu likumdošanas iniciatīvu par Satversmes grozījumiem, kas ļautu tautai rosināt parlamenta atlaišanu, par to šodien tikšanās laikā prezidents informēja Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS).


Likumdošanas iniciatīva būs balstīta uz Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas secinājumiem, informēja prezidenta preses sekretāre Inta Lase.

Daudze solīja, ka šie Satversmes grozījumi būšot Saeimas rudens sesijas prioritāte. Jau trešdien tiks sasaukta Saeimas prezidija ārkārtas sēde, lai nodotu likumdošanas iniciatīvu komisijām.

Saeimas priekšsēdētājs solīja, ka parlaments grozījumus "nevilks garumā", tomēr to izvērtēšanai vēl tikšot piesaistīti konstitucionālo tiesību eksperti. "Šis ir prioritārs jautājums, mēs esam ieinteresēti, lai grozījumi taptu, bet tajā pašā laikā, lai tie būtu kvalitatīvi," sacīja Daudze.

Pēc Saeimas priekšsēdētāja vārdiem, strādājot pie Satversmes grozījumiem, būtu jāsadarbojas gan pozīcijai, gan opozīcijai, jo grozījumu pieņemšanai ir nepieciešamas divu trešdaļu klātesošo deputātu balsis.

Daudze uzskata, ka grozījumu redakcijai būtu jābūt gatavai līdz parlamenta rudens sesijas beigām. "Jo ātrāk mēs šo jautājumu atrisināsim, jo ātrāk šī problēma tiks noņemta no dienas kārtības."

Kā ziņots, eksperti uzskata, ka Zatleram pēc 2.augusta referenduma par Satversmes grozījumiem būtu Saeimai jāizvirza ultimāts - kādā konkrētā laika periodā pieņemt Satversmes grozījumus, ļaujot tautai rosināt parlamenta atlaišanu, vai arī pretējā gadījumā pašam rosināt 9.Saeimas atlaišanu.

"Izvērtējot pašreizējo situāciju, prezidentam būtu Saeimai jāuzstāda diezgan stingrs ultimāts - vai nu Saeima nākamo trīs vai četru mēnešu laikā pieņem grozījumus Satversmē, kuri paredzētu tautai iespējas rosināt Saeimas atcelšanu vismaz tādā apjomā, kā to rosināja Konstitucionālo tiesību komisija, vai arī Saeima tiek atlaista," uzskata sabiedriskās politikas centra "Providus" eksperte Iveta Kažoka.

Pēc ekspertes domām, Saeima šobrīd savu leģitimitāti ir zaudējusi un normāla prakse būtu rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, taču, ņemot vērā gan ekonomisko situāciju, gan to, ka nav, kas realizē tautas vēlmi pēc mehānisma konstitūcijā, kas ļautu tai rosināt parlamenta atlaišanu, Zatlers varētu dot 9.Saeimai "pēdējo iespēju", izvirzot minēto ultimātu.

Kažoka uzsvēra, ka prezidentam būtu jāseko līdz, lai Saeimas pieņemtie grozījumi nepadarītu šādu tautas iniciatīvu par neīstenojamu, piemēram, nosakot, ka uz referendumu par parlamenta atlaišanu būtu jāsanāk vismaz tik lielam skaitam pilsoņu, cik ievēlēja pēdējo Saeimu.

"Ņemot vērā šī referenduma pieredzi, tas tā nekad nenotiks, jo Saeimas deputātu rīcībā ir instrumenti, kā manipulēt ar šādiem jautājumiem, piemēram, referendumu liekot rīkot vasarā," teica eksperte.

Pēc Kažokas domām, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas gala ziņojums ir maksimālā robeža, pēc kuras vēl vairāk sašaurināt tautas iespējas rosināt parlamenta atlaišanu nebūtu vēlams. "Nevar prasīt vairāk no tautas, nekā par samērīgu ir atzinusi Konstitucionālo tiesību komisija."

Politikas eksperts, Radošās ekonomikas institūta direktors Pēteris Viņķelis uzskata, ka Zatleram tagad būtu nekavējoties jāiesniedz Saeimā konkrēts Satversmes grozījumu projekts. "Viņam jānosaka termiņš, līdz kuram Satversmes grozījumi ir jāpieņem, un, ja tas nenotiek, tad jārosina Saeimas atlaišana," teica Viņķelis.

Pēc eksperta domām, pēc tam, kad divas trešdaļas no 9.Saeimas vēlētājiem ir skaidri atbalstījuši arodbiedrību virzīto Satversmes grozījumu redakciju, plānotā redakcija nedrīkst īpaši atšķirties no tās.

Viņķelis norādīja, ka "būtu loģiski noteikt, ka Saeimu var atlaist "dubultvairākums": vairākums no tiem, kas piedalās referendumā par Saeimas atlaišanu, ja tas ir arī vismaz puse no konkrēto Saeimu ievēlējušo pilsoņu skaita".

Kā ziņots, referendumā iedzīvotājiem bija jābalso par vai pret Satversmes grozījumu projektu, kas paredz grozīt 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu.

Referendumā nebija kvoruma, tomēr 40,14% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju ir balsojuši par tiesību došanu iedzīvotājiem rosināt Saeimas atlaišanu. Balsstiesības sestdien bija 1 515 213 vēlētājiem. Lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, par tiem bija jānobalso pusei jeb 757 607 vēlētājiem.

Latvijas ziņas