Apglabāt pareizi. Iepazīstieties: Zebrenes poligons

To, ka Latvija ir zaļa valsts, zinām mēs visi. Vēl vairāk – kādā ANO finansētā pētījumā pat secināts, ka Latvija noteikti ierindojama starp zaļākajām valstīm visā pasaulē. Taču valsts zaļums neveidojas pats no sevis, to galvenokārt veido mūsu – Latvijas iedzīvotāju – spēja rūpēties, lai mūsu vide būtu nepiesārņota, mūsu daba – nesabojāta. Un, protams, mūsu pašu saražotie sadzīves, rūpnieciskie un citu veidu atkritumi – utilizēti videi draudzīgā veidā... Vienkārši izsakoties, mūsu valsts zaļums ir jāsargā. Vispirms jau mums pašiem.

„Lai cik zaļa arī būtu mūsu domāšana, lai kādu dzīvesveidu mēs dzīvotu, nav iespējams cilvēkiem iztikt bez savu sadzīves, rūpniecisko vai celtniecības atkritumu saražošanas, tādēļ vienmēr aktuāls būs jautājums – kur tad to visu likt un noglabāt. Turklāt tā, lai Latvijas zaļums nenozīmētu piesārņotus ūdeņus, mežus un apdzīvotās teritorijas,” saka Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikute, kuras vadītajam centram viens no pamatuzdevumiem ir bīstamo atkritumu pareiza un videi draudzīga apsaimniekošana. LVĢMC valdes priekšsēdētāja uzsver, ka šajā ziņā viss ir kārtībā – vismaz no infrastruktūras izbūves viedokļa: „Bīstamo atkritumu poligonu Zebrene apsaimnieko LVĢMC, tas ir Latvijā vienīgais poligons, kurā tiek pieņemti apglabāšanai bīstamie atkritumi,” uzsver Inita Stikute.

Zebrene ir pietiekami ietilpīga un gatava darbam

Ierodoties moderni izbūvētajā atkritumu poligonā Zebrene, kas atrodas Dobeles novadā, netālu no autoceļa Rīga – Liepāja pie Bikstiem, mūs sagaida LVĢMC Ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu nodaļas vecākais eksperts Vladislavs Beļskis – atbildīgais par darbu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene. Cilvēkus, kam asociācijas ar atkritumu poligoniem saistās vienīgi ar izgāztuvi, virs kuras laidelējas kaiju bari un garos gumijniekos pa plastmasas maisiņu kaudzēm bradā aizdomīga izskata subjekti, šeit noteikti gaidīs pārsteigums – poligons Zebrene atgādina nelielu zinātnes pilsētiņu, kurā nekur nav atkritumu kalnu, bet vismaz virszemē redzamas tikai modernas būves, laboratoriskās iekārtas un tehnika.

„Poligonā katru bīstamo atkritumu kravu pārbaudām, paņemam paraugus un laboratoriski analizējam to sastāvu, lai varētu nodrošināt pareizu to apglabāšanu un neciestu apkārtējā vide,” stāsta Vladislavs Beļskis, „tāpēc mums ir izbūvētas atbilstošas komunikācijas, speciāli bīstamo atkritumu apglabāšanai domātas konstrukcijas, kas nodrošina šeit atvesto bīstamo atkritumu nekaitīgumu gan videi, gan cilvēkiem.”

 „Mūsu poligons ir vienīgais, kurā iespējams apglabāt Latvijā radītos bīstamos atkritumus,” saka Vladislavs Beļskis, izrādot mums poligona teritoriju. Viņš uzsver, ka Latvija bīstamo atkritumu saražošanas ziņā nav nekāda rekordiste, jo lielākais šādu atkritumu daudzums rodas valstīs, kur attīstīta rūpniecība vai derīgo izrakteņu ieguve. Piemēram, Igaunijā ievērojamu šādu atkritumu daudzumu rada izdedži, kas paliek pāri no degslānekļa sadedzināšanas.

Poligons Zebrene būvēts speciāli tiem bīstamajiem atkritumiem, kuriem apglabāšana ir vienīgais utilizācijas veids. Stāsta Vladislavs Beļskis: „Bīstamo atkritumu apglabāšana tiek pieļauta tikai tādos gadījumos, kad cita veida utilizēšana nav pieļaujama – to nosaka bīstamo atkritumu īpašības un sastāvs. Tipisks bīstamo atkritumu veids šajā ziņā ir pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas. Tāda veida atkritumi rodas, sadedzinot citu bīstamu vielu atkritumus vai bīstamas vielas saturošus produktus, kas nepieciešams gan kopējā bīstamo atkritumu tilpuma, gan pašu vielu bīstamības samazināšanai, tad šie bīstamās vielas saturošie pelni un izdedži nonāk pie mums,” par atkritumu ceļu uz Zebreni stāsta Vladislavs Beļskis.

Poligona aprīkojums – vismūsdienīgākais

Lai nodrošinātu apkārtējās vides drošību, poligona celtniecībā izmantotas ļoti modernas tehnoloģijas un kontroles sistēmas. „Pēc būtības jau pats apglabāšanas process nav tehniski sarežģīta procedūra, toties pati būve, kurā apglabāšana notiek, gan ir gana komplicēta,” ar Zebrenes tehnoloģiskajām niansēm iepazīstina Vladislavs Beļskis, „Atkritumi tiek izvietoti poligona atkritumu krātuvē un pēc nepieciešamības pārklāti ar grunts slāni, lai novērstu putekļu veidošanos, kā arī tiek pārklāti ar plēvi, lai samazinātu bīstamo vielu koncentrāciju nokrišņu ūdenī, kas sūcas cauri bīstamo atkritumu slānim. Nokrišņu ūdeni, kas izsūcas cauri atkritumu slānim sauc par infiltrātu. Infiltrāts tiek savākts poligona atkritumu krātuves drenāžas sistēmā, un novadīts uz infiltrāta attīrīšanas iekārtām.”

Zebrene  gaida klientus

Saskaņā ar poligona tehnisko dokumentāciju poligona ietilpība ir 180 000 tonnas jeb aptuveni 165 000 m3. Salīdzināšanai – kad strādāja metalurģijas uzņēmums Liepājas metalurgs, tad tā, piemēram, 2012. gadā saražotais un Zebrenes parametriem atbilstošais bīstamo atkritumu daudzums bija 7460 tonnas. Liepājas metalurgs gan šajā gadījumā ir līderis, jo citi nosacītie bīstamo atkritumu ražotāji gadā Latvijā kopā rada apmēram 400 tonnas bīstamo atkritumu, no kurām pērn poligonā apglabāta apmēram trešdaļa. Vēl apmēram puse bīstamo atkritumu, kas atbilst Zebrenes kritērijiem un var tikt apglabāta šeit, ir azbestu saturoši atkritumi, kuri pie sevišķiem noteikumiem, izveidojot speciālas šūnas, drīkst tikt glabāti arī sadzīves atkritumu poligonos. Tiesa gan, LVĢMC speciālisti uzsver, ka tikai Zebrenē pats poligons ir speciāli būvēts un ir atbilstošs visiem bīstamo atkritumu apglabāšanas kritērijiem. Pārējais Latvijā saražotais bīstamo atkritumu daudzums tiek utilizēts citos veidos, kas nav saistīti ar apglabāšanu.

Vladislavs Beļskis, atgādina, ka šobrīd valstī arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vides kvalitātes kontrolei no uzraugošo institūciju puses. Tas nozīmē, ka saražoto bīstamo rūpniecisko, būvniecības vai cita veida bīstamo atkritumu pareizai utilizācijai arī ir jāpievērš vajadzīgā uzmanība: „Lētāk no izmaksu un pareizāk no mūsu valsts zaļuma viedokļa ir šāda veida atkritumus apglabāt pareizi,” ekskursiju par LVĢMC bīstamo atkritumu poligonu Zebrene noslēdz Vladislavs Beļskis.

Lietotāju raksti