Aptauja: Vairāk nekā 60% skolēnu šobrīd mācībām velta vairāk laika nekā tad, kad tās notika klātienē

Vairāk nekā 60% skolēnu šobrīd mācībām velta vairāk laika, nekā tad, kad tās notika klātienē, liecina tehnoloģiju uzņēmuma "Edurio" veiktā aptauja. Kā ceturtdien žurnālistiem atklāja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks, aptaujā atklājies, ka arī skolotāji šobrīd mācībām velta vairāk laika.

Pēc viņa paustā, tas esot saistīts ar lielu uzdevumu apjomu, tāpēc Catlaks aicina skolotājus izmantot starppriekšmetu saikni uz uzdot uzdevumus, kas ir mazāki, taču kompleksāki. "Skolotāji nedrīkst šādā situācijā strādāt individuāli, skolotājiem ir jāsadarbojas," uzsvēra centra vadītājs.

Viņš piedāvā skolotājiem fokusēties uz galveno, būtiskāko vielu, kā arī kritiski izvērtēt uzdoto uzdevumu apjomu. Vienlaikus Catlaks lūdza dot laiku skolēniem pildīt uzdevumus, jo katra audzēkņa mācīšanās tempi ir atšķirīgi, kā arī aicināja ļaut skolēniem pašiem meklēt informāciju un kopsakarības.

Tai pat laikā, viņš aicināja pedagogus sniegt atgriezenisko saiti, jo skolēniem tās pietrūkst, kā arī izmantot video nodarbības un tiešsaistes stundas, lai skolēniem nodrošinātu mācību satura skaidrojumu.

Catlaks norādīja, ka aptaujā atklājies arī tas, ka vecāku slodze ir krietni pieaugusi. 70% pirmo klašu audzēkņu vecāki norāda, ka katru dienu pavada vismaz trīs un vairāk stundas, palīdzot bērniem mācībās. Esot vecāki, kuri bērniem palīdz arī piecas, sešas un vairāk stundas dienā.

Tomēr Catlaks uzsvēra, ka aptaujā redzams, ka ir pietiekami daudz skolu, kurām attālinātās mācības padodas gana labi, un arī kopumā visas iesaistītās puses attālināto mācību procesu novērtējot kā labu. Visi aptaujā iegūtie dati, tostarp par konkrētām skolām, ir nodoti pašvaldībām, lai tās redzētu, kuras ir tās skolas no kurām citi varētu mācīties un, iespējams, organizēt pieredzes apmaiņu.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka jebkura aptauja parāda galējības un arī šai aptaujai tas ir novērojams - ir skolēni, skolotāji un vecāki, kuriem patīk attālinātais mācību process, taču ir virkne, kuriem tas nepatīk.

"Attālinātais mācību process nav viegls, jo tam ir daudz pārbaudījumu, kas saistīti ar ierasto darba ritmu. Tomēr tā ir iespēja izaugt un iespēja uzrunāt skolotājus un docētājus izmantot digitālās platformas," pauda minstre. Viņa skaidroja, ka izglītības pamatuzdevums nav tikai sniegt zināšanas, bet arī iemācīt neapjukt lielajā informācijas klāstā, atlasīt šo informāciju, kā arī attīstīt katra izglītojamā prasmes.

Šuplinska uzsvēra, ka skolēna plānotajai slodzei jābūt mazākai, vērstai uz starppriekšmetu saikni, radošiem projektu uzdevumiem un skolotājiem atgriezeniskā saite jāparedz virtuālajā vidē.

Aptaujā kopumā tika saņemtas 27 078 vecāku, 23 316 skolēnu, 9657 skolotāju un 790 skolu direktoru atbildes.

Aptaujas mērķis bija noskaidrot skolēnu, skolotāju, skolu direktoru un vecāku viedokli par attālināto mācību norisi Latvijas skolās, kā arī identificēt jomas, kurās IZM, pašvaldības un skolas var uzlabot mācību procesu attālināti.

Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā Šuplinska TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina, ka viena no konstatētajām attālināto mācību blaknēm ir daudzviet vēl esošā pārslodze un pedagogu savstarpējā plāna nesaskaņošana, kas rezultējas tajā, ka vecāki un skolēni bieži vien ir tuvu izmisumam.

Pēc viņas teiktā, skolēni un vecāki nesaprot, kāpēc viens vai otrs darbs netiek izvērtēts, ja tiek prasītas ļoti regulāras atskaites, vai tieši otrādi - kāpēc vērtējums ir ļoti strikts.

"Viena no blaknēm ir varbūt līdz galam nepārdomātā un bieži vien tieši priekšmetu struktūrai pakļautā mācību darba plānošana un atgriezeniskās saiknes saglabāšana ar summatīvo vai arī ieskaitīts/neieskaitīts vērtējuma skalu, un mazāk aprakstošu un radošu darbu došana un kompleksu risinājumu meklēšana," atzina Šuplinska.

Lietotāju raksti