AWARD jaunieši dodas vides izpētes ekspedīcijā

Skolēnu rudens brīvdienās 20 E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas skolēni darbojās vides pētnieciskajā nometnē „Melderi 2008”. Izmantojot iepriekš gūto pieredzi vides izpētē, tika organizēta trīs dienu nometne Apes Lauku teritorijā atpūtas bāzē „Melderi” .

Nometnes mērķi: radīt priekšstatu par vides problēmu cēloņiem un sakarībām, apgūstot dabas pētnieciskās metodes un pielietot tās dodoties ekspedīcijā pa savu izstrādāto dabas takas maršrutu. Nometnes finansējums tika gūts piedaloties Latvijas Vides Aizsardzības fonda izsludinātajā konkursā „Vides izglītība un audzināšana” aktivitātē „Nometņu organizēšana bērniem un jauniešiem”, projekta līdzfinansētājs bija Alūksnes Pilsētas dome.

Lai jaunieši varētu realizēt vides ekspedīciju, viņiem tika organizētas nodarbības gan vides izpētē, gan pirmās palīdzības sniegšanā, gan orientēšanās prasmēs apvidū, gan komandas saliedēšanā. Visi jaunieši, kuri piedalījās nometnē, ir iesaistījušies Starptautiskajā jauniešu pašaudzināšanas programmā AWARD. Lai izpildītu šīs programmas prasības, viņiem kā pēdējais pārbaudījums Bronzas līmenī ir divu dienu un vienas nakts ekspedīcija. Tas nav vienkāršs pārgājiens, tam ir jābūt ar savu uzdevumu un mērķi, tāpēc arī mēs izvēlējāmies vides izpēti, jo mūsdienās jaunieši savā ikdienā un steigā ļoti maz uzmanības pievērš tam, kas notiek apkārtējā dabā, nemēdz ieklausīties skaņās, kas valda apkārt, neieskatās sūnās, ķērpjos, koku mizā, upes ūdens čalošanā, vēja brāzmu radītajā melodijā. Nometnes un AWARD programma izaicināja jauniešus uz šādu neparastu soli, kā rezultātā izvirzītie mērķi noteikti tika sasniegti. Kā vienīgo trūkumu var minēt īso nometnes laiku, jo mūsdienās visu nosaka finansējums nometnei.

Šī ekspedīcija bija izaicinājums arī mums, nometnes vadītājiem, jo vides ekspedīcijā jaunieši devās četrās grupās pa pieci vienā un pieaugušo palīdzība bija liegta. Vienīgais, ko mēs vadītāji drīkstējām darīt, vērot jauniešu grupas pa gabalu, pārbaudīt vai noteiktajos kontrolpunktos visi jau ir bijuši, drīkstējām sazināties telefoniski ar grupu vadītājiem, bet jaunieši nedrīkstēja griezties pēc palīdzības, viņiem bija jātiek galā pašiem. Ja grupa griežas pēc palīdzības vai divu stundu laikā pēc noteiktā laika neatgriežas gala punktā, ekspedīcija ir izgāzusies un netiek ieskaitīta. Pie tam dalībniekiem pa ceļam bija jāizveido savs maršruts, jāapraksta takas pazīmes, jāizpilda kontrolpunktos izliktie vides izpētes uzdevumi, jānofotografējas kontrolpunktos un fotomateriālā jāfiksē dabas skaistums, vienreizējums, unikalitāte, utt.. Kā papildus uzdevums katram dalībniekam ekspedīcijas laikā, bija būt videi draudzīgam un izdalītajā atkritumu maisā savākt pēc iespējas visus atkritumus, ko atrod mežā veicot savu izvēlēto maršrutu. Liels paldies jāsaka mūsu nodarbību lektoriem un kontrolpunktu veidotājiem Ivetai un Vilnim Veļķeriem, kā arī Pirmās palīdzības nodarbību vadītājam Jānism Lapsam.

Otrās dienas ekspedīcija turpinājās gar Vaidavas krastu, iepazīstoties ar Grūbes foreļaudzētavu, Vaidavas upes dabīgajiem krastiem, bebru radītajiem nedarbiem un skaistajām kraujām un iežu atsegumiem.

Atgriežoties nometnes vietā, jauniešiem bija jāsagatavo atskaites par ekspedīciju, kā arī savas emocijas jāuzliek uz papīra. Ieklausīsimies dažās: „Runājot par ekspedīciju, man prātā atausīs tikai viss pozitīvākais. Man ļoti patika iet gar upi, jo nācās pārvarēt dažādus šķēršļus, piemēram, kritušus kokus, brikšņus, dubļus, u.c. Patika arī kopības sajūta vairakkārt pārejot upi, šķērsojot necaurejamus krūmus, katrs centās pieturēt kādu zaru, lai tas neiesistos otram sejā. Interesanti bija apskatīt zivju dīķus. Beigās gribas teikt, ka tās bija manas visjaukāk pavadītās brīvdienas, un vēl, gribētos pateikt lielu paldies visiem, kas šeit piedalījās un arī skolotājām par apņemšanos vispār ko tādu uzsākt”; „Un tā nu es rakstīšu tādu kā mazu pateicību par to visu, kas ar mani notika šajās trīs dienās un par to, ka mums tika dota iespēja labāk sevi iepazīt.

Iespējams, ja nebūtu šīs nometnes (īstenībā, nevis iespējams, bet noteikti), es nekad mūžā nebūtu iedomājusies par to, cik forši ir tā vienkārši staigāt vai sēdēt mežā, sūnās, skatīties uz upi, kā mazi gaisa burbulīši viens pēc otra ātri aizskrien garām. Kaut kā galīgi forši! Un tas, ka tu tur sēdi, tu sāc saprast tādas lietas (varbūt ne saprast, bet aizdomāties) par kurām tik tiešām nekad neesi domājis. Tu sajūties kā sīks pelēks puteklis starp miljoniem citu sīku puteklīšu, bet tomēr tu apzinies, ka šeit ir arī tava vieta un ne jau par velti es esmu šajā pasaulē, saproti to, cik stipri tu mīli dzīvi, cik stipri tu mīli cilvēkus un, ka kāds mīl arī tevi. Nezinu, varbūt tās visas lietas nav saistītas ar dabu, bet daba (tās noskaņas un spēks) palīdz tev iepazīt un izprast sevi daudz vairāk kā vizīte pie psihologa. Pēc tā visa, ir tāda kā neizprotamas laimes sajūta, jā, ir nogurums, bet patīkams nogurums, kuru negribas pazaudēt un ar to kādā dalīties. Tas bija vairāk par izjūtām, bet ļoti daudz es ieguvu arī praktiskā ziņā, jo nez vai es bieži iešu tā pa mežu, pētīšu koku mizas un dzīvnieku pēdas, vai arī vienkārši iešu gar upes krastu cauri brikšņiem. Tas viss man ir devis neaizmirstamu pieredzi, ir padarījis mani bagātāku. Un es zinu arī to, ka tas viss nebūtu bijis tik forši, ja ar mums kopā nebūtu Ineses un Ingunas!”

Jauniešiem šīs nometnes laikā tika veidota analizējoša un vērtējoša attieksme pret pasauli un videi draudzīgu vērtību orientāciju. Strādājot praktiski dabā ar vides izpēti, pielietojot dažādas pētījumu metodes, jauniešos veidojas apziņa par dabā notiekošo un to, cik svarīga ir cilvēka darbības gan pozitīvā, gan negatīvā ietekme. Šādu nodarbību rezultātā jaunais cilvēks iemācās atbildēt par savu rīcību gan personiskā, gan globālā aspektā, saprot katra indivīda ieguldījumu un nozīmīgumu. Vides nometnes ģimnāzijā ir kļuvušas par aizraujošu notikumu virpuli visu nometnes dienu garumā, kura veidošanā piedalās katrs un ikviens dalībnieks, neuzspiesti apgūstot daudz vērtīgu prasmju un iemaņu, jaunas zināšanas un atklājot sevi pavisam no citas puses.

Lielu paldies par ieguldījumu nometnes organizēšanā un vadīšanā, vēlos teikt ģimnāzijas skolotājai Ingunai Vilemsonei, jo viņas radošais gars, neizsīkstošā enerģija un priekpilnais humors ir kā ceļa radītājs daudziem jauniešiem.

Paldies arī viesiem nometnes dalībniekiem, gādīgajai saimniecei Indrai un nometnes vietas namsaimniekiem Artūram Dukulim un Dzintaram Raibekazam!

Lietotāju raksti