Bet Argentīnā karnevāls

Vai esam padomājuši par sestdienas īpašo nozīmi? Ar ko saistās vārds “sestdiena”? Daudziem tā ir brīvdiena, daudziem darbdiena, daudziem parasta diena, jo darbdienu nemaz nav. Nesenos laikos pazinām jēdzienu “sestdienas talka”. Par laimi, tas laiks ir garām. Taču vajadzētu atcerēties pašu svarīgāko vēsti - sestajā dienā Dievs radīja dzīvniekus un rāpuļus. Tagad bija dzirdama lauvu rūkšana, avju blēšana un suņu rejas. Bet ar to nebeidzās radīšana. Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, lai tas valda pār zivīm jūrā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.

Lūk! Sakiet, lūdzu, cienījamie vīri, pār ko valdāt jūs? Vai jūs vismaz valdāt pār savām sievām, pār bērniem, pār savu naudas maku? Ieskatieties savā personas pasē, cik jums ir gadu? Ielūkojieties kalendārā! O, jā, pat saskaņā ar vecā stila kalendāru ir jau sācies 2010.gads. Līdz Nostradamusa pareģotajam pasaules galam atlikuši vien nieka divi gadiņi. Godājamie vīri, ir pienācis pēdējais laiks ņemt dzīves grožus savās rokās un pierādīt, ka tomēr esam dabas kronis.

Beigsim raudāt, sāksim baudīt dzīvi! Nav jēgas drūzmēties pie rātsnama Rīgā. Nav vērts lūgties. Es iesaku citu variantu. 16.janvārī Argentīnā notiek tradicionālais karnevāls. Kāpēc gan mēs nevarētu tam pievienoties paši savā dzīvesvietā? Iedomājieties, kas tas būtu par varenu skatu, ja mēs visi šajā dienā iznāktu ielās karnevāla tērpos, dziedātu, dejotu, priecātos un dzītu projām depresiju. Tieši nenopietnības mums pietrūkst! Bet to ātri var pārvarēt. Tagad ikvienam, ko satieku uz ielas, ikvienam, kas grib žēloties par grūtiem laikiem, par valdību, es tūlīt saku: “Priecājieties!”

Un kad viņdien mana simtgadīgā māmuļa sāka kaut ko runāt par to, ka tādi čūskas kā šodien šajā valstī vēl nav redzēti, es ātri iebildu: “Ko nu, ko gan tie čūskas bez mums, cilvēkiem, tautas iesāktu?! Mēs valdām pār čūskām, nevis otrādi, jo pats Dievs to ir noteicis.”

Kā tad. Saeimas vēlēšanas tuvojas. Viss ir mūsu pašu rokās. Mēs varam savaldīt i tos lopus, i rāpuļus, i varam būt noteicēji paši savā zemē. Ir tikai jāgrib.


Lietotāju raksti