BICEPS: Plānotā nodokļu politika Latvijā neatbilst sociālā taisnīguma principam

Sociālā taisnīguma vairošanā piedāvā iespēju samazināt PVN pārtikai

Latvijas nodokļu sistēma krīzes periodā ir kļuvusi regresīvāka, un nodokļu slogs pēdējos četros gados palielināts tieši mazturīgajiem iedzīvotājiem. Arī Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu sistēmas pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem, kaut balstītas uz sociālā taisnīguma principa, šo problēmu nerisina, secināts Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) ekspertu veiktajā pētījumā. Analizējot iespējas nodokļu sistēmu padarīt progesīvāku un sociāli taisnīgāku, pētnieki ierosina, piemēram, samazināt PVN likmi pārtikai vai palielināt nodokļus automašīnām.

Pētījumā "Nodokļu reforma Latvijā - vai tā varētu būt taisnīga?" analizēta Latvijas nodokļu kopējā progresivitāte, un tās izmaiņas līdz ar nodokļu likmju izmaiņām krīzes periodā. Izmantojot starptautiski atzītu metodoloģiju - Kakvani (Kakwani, 1976) indeksu*, eksperti analizējuši gan pēdējos gados veiktās izmaiņas nodokļu politikā, gan četrus galvenos priekšlikumus Nodokļu sistēmas pamatnostādnēs**. Tādējādi Finanšu ministrijas ierosinājumi izvērtēti kontekstā ar pamatnostādnēs formulēto mērķi nodrošināt sociālo taisnīgumu, kas samazinātu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Lai arī valdība iestājas par nodokļu politikas progresivitātes palielināšanu, tomēr ne visi Nodokļu sistēmas pamatnostādnēs iekļautie priekšlikumi ir vērtējami pozitīvi un dos iecerēto rezultātu.

"Piemēram, atceļot samazinātās PVN likmes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi samazinot līdz 21%, tiks panākts tieši pretējais - regresivitātes palielinājums," skaidro A. Vanags.

Pētījumā secināts, ka pārējie divi Finanšu ministrijas priekšlikumi - nekustamā īpašuma nodokļa likmes un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma palielināšana -varētu veicināt nodokļu sistēmas progresivitāti, taču kopumā valdības izsludinātās Nodokļu politikas pamatnostādnes raksturojamas kā izteikti regresīvas.

"Turklāt, tās īstenojot, nodokļu ieņēmumi var samazināties par gandrīz 4%," piebilst A. Vanags.

Ņemot vērā, ka Latvijā lielai daļai iedzīvotāju tēriņi par pārtiku sastāda trešdaļu no ienākumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā citās ES valstīs, kā vienu no iespējamajiem risinājumiem mazturīgo iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai Alfs Vanags min PVN likmes samazināšanu pārtikai (10% robežās). Pētnieki atgādina, ka Latvija, Igaunija un Dānija šobrīd ir vienīgās ES valstis, kurās PVN likmes pārtikai nav samazinātas.

"Pirmkārt, tas ļautu būtiski atvieglot mazturīgo iedzīvotāju nodokļu slogu, un tādējādi tiktu ievērots sociālā taisnīguma princips. Otrkārt, nodokļu ieņēmumu ziņā tas valstij radītu mazākus zaudējumus, nekā ministrijas piedāvātās nodokļu politikas izmaiņas," atzīst eksperts. Kā papildus iespējamo alternatīvu, lai veicinātu nodokļu progresivitāti, varētu ieviest arī lielākus nodokļus automašīnām.

*Pētnieki noteikuši Kakwani indeksu Latvijā dažādos laika periodos. Šis indekss mēra katras ienākumu grupas nomaksāto nodokļu apmēru un nodokļu daļu atbilstoši katras grupas ienākumiem, ļauj izvērtēt, cik regresīva vai progresīva ir katras valsts nodokļu sistēma, kā arī noteikti nodokļi un to grupas. Līdz šim Latvijā šādi pētījumi, kas pazīstami visā pasaulē, nav veikti.

**Savā pētījumā eksperti analizējuši šādus Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektā 2011. - 2015. gadam iekļautos priekšlikumus: atcelt samazinātās PVN likmes, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa likmes dzīvojamajām ēkām līdz 1,5%, pakāpeniski paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, 2015. gadā sasniedzot Ls 95 mēnesī, un pakāpeniski samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 21%.

Lietotāju raksti