Būsim kopā Alūksnes atbrīvošanas 91.gadadienā!

Latvijas brīvības un neatkarības izcīnīšanā, lai reāli rastos un funkcionētu 1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika, milzīga nozīme bija igauņu tautai, Igaunijas Republikai, kas tika proklamēta 1918.gada 24.februārī, tās bruņotajiem spēkiem.

Padomju Krievijas iebrukums Latvijā un Igaunijā 1918.gada decembra sākumā, pāris nedēļas pēc mūsu valsts neatkarības proklamēšanas, nedeva iespēju Latvijai radīt savu armiju. Kad kapteiņa Oskara Kalpaka bataljons 1919.gada 3.janvārī atstāja Rīgu, tajā bija tikai 220 vīri un nācās atkāpties līdz Ventai.
Palīdzīgu roku sniedza igauņi, un kapteinis Jorģis Zemitāns 1919.gada 17.janvārī stājās pie latviešu karaspēka vienību formēšanas Tallinā, Tērbatā (tagad Tartu) un Pērnavā. Atsaucība no Igaunijā dzīvojošajiem latviešiem bija liela. Bet, kad 1919.gada 1.februārī igauņu – somu pulki ieņēma Valku, Rūjienu un apkārtējos pagastus, radās iespēja atbrīvotajā teritorijā izsludināt mobilizāciju, savākt nepieviešamo karavīru skaitu, lai 18.februārī Tērbatā nodibinātu Latvijas armijas pirmo – Valmieras kājnieku pulku.
Valmieras pulks 27.martā no Melnupes krastiem, tagadējās Alūksnes rajona teritorijas, devās atbrīvot Latviju no varmācīgā lielinieku režīma. 1919.gada 29.martā tika izdota pulka pirmā pavēle: ieņemt Alūksni. Kaut valmierieši un igauņi cīnījās varonīgi un spēja 31.martā ieņemt Rezakas muižu, 1.aprīlī to lielā pretinieka pārspēka dēļ nācās atstāt. Tika izcīnītas smagas aizstāvēšanās kaujas 2.aprīlī pie Zušu mājām Karvas pagastā, pie Jaunlaicenes skolas un „Rušķu” mājām pie Apes, Lūša kroga, nācās atkāpties izejas pozīcijās Melnupes krastos Igaunijā, kurās valmierieši zaudēja kritušos 34 karavīrus, bet ievainoti tika vairāk nekā 90.
Tad sekoja pusotra mēneša ilga mazāk aktīva karošana. Kad igauņi 26.maijā ieņēma Pleskavu, uzbrukumā devās arī Valmieras kājnieku pulks. Tas naktī uz 28.maiju ar strauju triecienu atbrīvoja Api. Ienaidnieks panikā bēga.
1919.gada 29.maijā Alūksne tika ieņemta bez kaujas, jo ienaidnieks to bija atstājis. Pirmie Alūksnē iegāja 2. igauņu jātnieku pulka karavīri.
Pulksten 16.30 Alūksnē iegāja Valmieras pulka jātnieku izlūku komanda, bet pulksten 20.00 pa Helēnas ielu, dziedot dziesmu „Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, iesoļoja Valmieras pulka otrais bataljons. To, tāpat kā visu pulku Alūksnes atbrīvošanā, komandēja gaujienietis Kārlis Bojārs, toreiz štāba kapteinis, vēlāk pulkvedis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, 1935. – 1936. gadā bija Alūksnes lepnuma brīvās Latvijas laikā – 7. Siguldas kājnieku pulka komandieris.
Uzbrukums sekmīgi turpinājās: tika 30.maijā ieņemta Litene, Stāmeriena, 31.maijā - Gulbene, 1.jūnijā – Lejasciems, 2.jūnijā – Cesvaine, 4.jūnijā – Madona, 5.jūnijā – Krustpils.
Diemžēl neizdevās atjaunot Valmieras pulka ielas nosaukumu, kā tika pārdēvēta Helēnas iela.
Tādēļ 1999.gada 29.maijā, Alūksnes atbrīvošanas 80.gadadienā, Helēnas un Alsviķu ielas krustojumā atklājām piemiņas akmeni Alūksnes atbrīvotājiem 1919.gada 29.maijā – 2. igauņu jātnieku pulkam un Valmieras kājnieku pulkam.
Ar lielu prieku atceros tos atsaucīgos ļaudis, kas veica plaša apjoma darbus, jo nācās nozāģēt sausos simtgadīgos kokus, izlauzt celmus, nolīdzināt bedraino un pauguraino apkārtni, izcirst krūmus. Liels paldies KPU „Rūpe”, SIA „Alūksnes meliorators”, Alūksnes ceļu daļa, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīriem un to vadītājiem – Pēterim Birzniekam, Vilim Ludvigam, Elitai Sūnai, Janīnai Vilciņai, Andrim Kļaviņam, Imantam Muceniekam, Aivaram Vizulim, Artim Lubiņam, kā arī Osvaldam Krancmanim, kas dāvināja piemiņas akmeni, Aināram Zelčam, kas veica kalšanas darbus un kopā ar Verneru Alsviku, Ivaru Bērziņu, Aivaru Bērziņu uzstādīja piemiņas akmeni. Prieks būs redzēt jūs arī šogad tur.

Katru gadu 29.maijā pie piemiņas akmens Alūksnes atbrīvotājiem ir notikuši piemiņas brīži – tēvzemes mīlestības stundas ar patriotisku dziesmu koncertiem. Vienmēr tur ir piedalījušies igauņu Kuperjanova bataljona un Kaitselīta Maleva bataljons no Veru, Alūksnes karavīri un zemessargi, Veru un Valmieras vīru kori. Veru vīru koris 29.maijā piedalīsies dziesmu svētkos Igaunijā, bet valmieriešus nevarējām uzlūgt materiālu apstākļu dēļ.

2010.gada 29.maijā pulksten 10.00 Alūksnē, Helēnas un Alsviķu ielas krustojumā, pie piemiņas akmens pilsētas atbrīvotājiem 1919.gada 29.maijā, tiks godināti tās atbrīvotāji: 2. igauņu jātnieku pulks un Valmieras kājnieku pulks. Tur notiks piemiņas brīdis – Tēvzemes mīlestības stunda ar ziedu un vainagu nolikšanu un koncerts „Tik tici savai brīvībai, Latvija, tici!”. Piedalīsies Veru Kuperjanova bataljons, Veru Katselīta Maleva bataljons, Veru skauti un gaidas, Nacionālo Bruņoto Spēku kājnieku skola, Zemessardzes 31.bataljons, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris un kori (diriģenti Sandors Līviņš, Ingrīda Pilskalne, Ina Perevertailo). Pasākumu vadīs Ilga Drozdova.
Alūksnes novada pašvaldība informē, ka 29.maijā no pulksten 9.30 līdz pulksten 11.15 būs slēgta Augusta iela, Helēnas iela no Ganību ielas līdz Alsviķu ielai, Alsviķu iela.

Lietotāju raksti