Draugs glābiņu meklē “sanatorijā” 3

Kā šodien izdzīvot cilvēkam pirmspensijas vecumā, ja zaudēts darbs, ģimene, jumts virs galvas? Tieši tādā situācijā bija nonācis kāds nelaimes draugs, kuru mēs savā kompānijā līdz šim bijām labi ieredzējuši kā ellīgu jokupēteri. Viņš atrada netradicionālu izeju no sasāpējušās situācijas.

Klusi un nemanāmi nenopietnais cilvēks pazuda no ekonomiski aktīvās dzīves skatuves, nevienu netraucējot. Viņš netiesājās ar darba devēju, kas šim palicis parādā neizmaksātu darba algu 5000 latu kopsummā.

Viņš neliedza šķiršanos sievai, kurai bija apnicis neveiksminieks vīrs, un necentās savā pusē dabūt jau pieaugušos bērnus, lai tie palīdz tēvam atkal nostāties uz savām kājām. Viņš nevienam neprasīja naktsmājas. Viņš pat nevērsās pēc palīdzības arī pie mums, saviem draugiem.

Apmēram pēc pusgada es attapos, ka sen neesmu viņu redzējis. Sāku izvaicāt šā ģimeni. Viņi klusēja kā sazvērējušies. Uz maniem jautājumiem neatbildēja. Tad es zvanīju uz šā darbavietu. Tur man paziņoja, ka viņš jau pusgadu tur nestrādājot un kas gan es esot par draugu, ja no paša to neesmu uzzinājis. Vārdu sakot - tas bija vienreizējs gājiens. Puisietis pazuda bez pēdām! Nodomāju, ka varbūt šis ir pārcēlies uz citu dzīvesvietu un nemaz negrib, lai kāds viņam sadzen pēdas, tāpēc metu mieru.

Cik pārsteigts es biju, kad viņdien satiku draugu uz ielas. Izskatījās atkopies no vaiga, smaidīgāks kā jelkad. Esot tikko no "sanatorijas" iznācis. Nebijis viegli tur iekļūt, jo "ceļazīmi" uzreiz dabūt nevar. Tas parasti izdodoties tikai vairākos piegājienos. Tiesa gan! Šodien esot tā - gribi dzīvot, apej likumu! Un ne reizi vien. Eh, tālab vajadzējis vairākas reizes pēc kārtas bodēs degvīnu nofenderēt.

Toties, kad "ceļazīme" ir dabūta rokā, tad var mierīgi atpūsties "sanatorijā" atvēlēto laiku. Draugam tā tur esot iepaticies, ka viņš pusgada laikā jau pāris reižu tur pabijis un tagad viņam esot jaunas iestrādes, lai "ceļazīme" tiktu atkal pagarināta.

"Pats saproti, ka mājās mani neviens negaida. Kur te dabūt darbu, kas kaulus nelauztu, ļautu dzīvot siltumā un ar pilnu vēderu?" taisnojās draugs. "Sanatorijā" viņš visu varot dabūt par brīvu un sakopot spēkus jaunas dzīves sākšanai, kad būs beigusies krīze valstī. Šis jūsmoja par kārtību, disciplīnu, kāda esot "sanatorijā". Un cik jautrs gars tur valdot! "Tur vienā rāvienā man izārstēja gan depresiju, gan alkoholismu," sacīja mans "svojaks".

Viņš aicināja mani līdzi "ekskursijā". Varot pa draugam "ievest" un tūdaļ arī "izvest" ārā, ja man tur, iekšā, nepatikšot. Biju ieintriģēts un līdz zināmai robežai arī piekritu iet, taču, kad sapratu, kas tā ir par "sanatoriju", es bēgu projām neatskatoties. Lai vai kā, bet līdz kaut kam tādam es vēl neesmu "izaudzis".

Komentāri 3

Labs piemērs jaunatnei! Tikai vajadzēja arī uzrakstīt visu līdz galam, kā cietumā šitādus jampampiņus sagaida...

pirms 10 gadiem, 2009.12.30 19:22

Ella

Nesapratu arī. Priekš kam tādas muļķības vispār rakstīt!!!

pirms 10 gadiem, 2009.12.30 17:16

III

Vai tas rakstītājs vispār ir normāls???Ko viņš ar to grib;eja pateikt?

pirms 10 gadiem, 2009.12.30 15:09

Lietotāju raksti