Eglīte

Kopš tā laika ir pagājuši divdesmit četri gadi – ar bargām, aukstām ziemām, dziļu sniegu. Ar vēsām un siltām vasarām, ar pamatīgiem negaisiem, pēc kuriem allaž iestājās jauks saulains laiks, sildot mūs, liekot priecāties un risināties dažādiem notikumiem un piedzīvojumiem. Atstājot mūsu atmiņā pašus interesantākos, spilgtākos.

Bija novembra vidus, diena bija klusa, ar tikko uzsnigušu svaigu sniegu, kas kā viegls plīvurs sedza ceļus, laukus un mežus.

Braucām ciemos pie draugiem ar domu pa ceļam noskatīt eglīti Ziemassvētkiem. Ceļš veda garām Pullāna ezeram, tad turpinājās uz Kalncempju pusi. Krauja pie Indzera ezera bija notīrīta no alkšņiem un citiem sīkiem kokiem. Lejā ezers gulēja balts un līdzens. Bet kraujas vidū kā Ziemassvētku brīnums bija atstāta eglīte, ar skaistām tumši zaļām skujām un uz augšu pavērstiem zariem, kurus klāja viegla sniega kārta, it kā rādīdama savu staltumu un skaistumu citām eglēm.

Viss kārtībā – nodomājām, tagad tikai jāgaida Ziemassvētki un jābrauc šurp un nebūs jābrien dziļā sniegā, tālu. Eglīte taču gaidīs, lai iepriecinātu mani, mūs visus.

Pirms Ziemassvētkiem devāmies uz mums zināmo vietu. Bija pēcpusdiena, tikai šoreiz visapkārt likās vēl skaistāk, jo visu klāja viegla sarma. Kad nonācām pie ezera kraujas un ieraudzījām eglīti, mūs pārsteidza tās neparastais izskats – tā mirdzēja! Tā bija izrotāta! Vai to bija izdarījuši eņģeļi, atlidodami no tālām zemēm ar baltiem sniegotiem spārniem, atnesdami šo Ziemassvētku pārsteigumu? Lai saudzētu šo skaisto egli, šo neparasto vietu? Varbūt eglīti bija izrotājis kāds garāmgājējs par prieku visiem? Varbūt eglīti bija izrotājuši tuvējo māju iedzīvotāji? Tik un tā skaisti, neparasti un pārsteidzoši šajā svētku gaidīšanas laikā. Lai aug, lai rotājas un mirdz - nodomājām un devāmies iekšā tuvējā mežā, brienot līdz vidum dziļajā sniegā.

Sāka jau krēslot, sals arī pieņēmās. Pēc pāris stundu meklējumiem nocirtām savu eglīti, kura arī bija skaista, tumši zaļa un stalta.
Sārtiem vaigiem, aukstām kājām, piekusuši, bet priecīgi devāmies mājās, pa ceļam pārdomādami redzēto ar patīkamu svētku gaidīšanas sajūtu sirdīs.

Ar klusām skaņām,
Ar egļu smaržu,
Ar svecīšu gaismu
Ziemassvētki atnākuši,
Prieku, līksmi
Atnesuši.

Lietotāju raksti