Humoreksa: Gaidu vēlēšanu komisiju!

Tad nu tā, mīļie vēlēšanu komisijas locekļi, jūs gaidīdama, savārīšu nātru tēju un sacepšu bliņas. Baudīsim kopā ar medu. Esmu sagatavojusi arī pildspalvu ar melnu tinti, jo sarakstā, par kuru balsošu, dažu kandidātu uzvārdiem klāt vilkšu plusus. Būs arī tādi, kurus no saraksta svītrošu.

To darīt iešu uz ķēķi, kamēr komisija manās mājās relaksēsies pie viesu galda. Tur būs arī kandžiņas pudelīte. Ja maniem ciemiņiem nebūs lustes paņemt mēriņu tepat, tad došu pudelīti viņiem līdzi – ceļamaizē. Bet tēja gan būs jādzer. Nātru tēja ir veselīga, tajā ir daudz dzelzs. Aizstāj gaļu un palīdz pret mazasinību. Nātres ir ekoloģisks produkts. Pati pie savām mājām savācu un sakaltēju tējai. Tāda produkta tagad pie daudzām lauku viensētām ir atlikām. Mums, vecajiem, nav spēka izkapti rokās noturēt, bet jaunie nenāk talkā. Un pagasta pārvalde arī “simtlatniekiem” izlīdzēt nevar. Tie raujas pa centru vien. Labi, ka pagasts man aprūpētāju iedalījis, kas atnes man pensiju no tā briesmoņa, ko par bankomātu sauc. Arī maizīti man un manam sunīšam uz mājām atgādā, kādu miltu paku, putraimus, sāli. Suns jau man ir kā cilvēks. Suņu barību negrib, ēd to pašu, ko es.

Cukura vietā gan labāk sūkāju medutiņu. Tepat no kaimiņa nopērku. Labs viņam medus, arī ekoloģisks produkts. Tāpat kā viņa paša tecinātā kandža. Oi, viņš man vienmēr pietaupa kādu īpašu pudelīti, kas uz ogu bāzes, pat no zemenēm dzīta. Var pat noķert zemeņu pēcgaršu uz mēles. Taisni tāda pudelīte man ir pietaupīta komisijai.

Tā nu ir sanācis, ka pirmo reizi mūžā pati savām kājām uz vēlēšanu iecirkni nedošos. Un tas tā būs tikai tāpēc, ka savām kājām līdz šosejai un satiksmes autobusam tos 20 kilometrus man noiet ir kļuvis par grūtu. Tāpēc lūdzu aprūpētāju, lai piesaka man balsošanu mājās, jo vēlēšanas garām palaist nedrīkstu. Lai arī man pārmet tuvredzību, man tomēr ir daļa par to, kas notiks ar manu Latviju. Tā nu, mīļie, rozēm savu istabiņu nekaisīšu, jūs mājās gaidīdama. Bet ar kadiķīti izkūpināšu gan! To vajag, lai no gaidāmajām vēlēšanām visus nelabumus, lāstus un aizvainojumus noņemtu. Lai pāri paliek tikai labi nodomi un cerības, ka mana niecīgā vecuma pensija tomēr netiks atkal apgriezta. Tādu aizvainojumu es varu vairs arī nepārdzīvot un tad nākamajās - 11.Saeimas - vēlēšanās jūs pazaudēsiet ne jau tikai vienu manu balsi vien, jo tādu kā es Latvijā ir pulka. Man jau liekas, ka mēs pamazām kļūstam par pamatiedzīvotājiem, jo jaunie mūk laimi meklēt Eiropā, tikai mēs, vecīši, zinām, ka to ārpus dzimtenes atrast nav iespējams. Tad nu arī goda lakats man ir sagatavots. Vēlēšanu dienā siešu to galvā, ieslēgšu radio, klausīšos, ko tur dzied, un kā tāda lielmāte gaidīšu komisiju. Esmu to pelnījusi, vai ne? Kad mans mājas sargs ieriesies, es zināšu, ka ciemiņi ir klāt.

Lietotāju raksti