Humoreska: Blusu ķērāju izsaucāt?

Mūsdienās bez inovācijām neiztikt. Visu laiku jākustina smadzenes un jāizdomā kaut kas jauns. Mazā novadiņā pat viskreatīvākais bizness ejošs ir tikai īsu brīdi. Visi cits no cita špiko idejas. Pat nelegālajā biznesā!

Ja kaimiņam “točka” vai “bordelis”, tad citi to, pirmkārt, “nostučīs”, otrkārt paši drīz vien sāk nodarboties ar ko līdzīgu, bet - ievērojot dzelžainu konspirāciju. Tāpēc, lai izdzīvotu, visu laiku ir jāģenerē arvien jaunas inovācijas. Esmu izlepis. No savas vecuma pensijas man neiztikt. Tā visa aiziet komunālajos maksājumos. Labi, ja maizei pāri paliek, par “zālēm” jeb dopingu nemaz nerunājot. Kam man tādas vecumdienas?! Es nesamierinos un cauru gadu nododos inovācijām. Pavasarī pret samaksu tantēm uzroku dārzus. Vasarā ravēju, protams, arī pret samaksu, pļauju zāli un griežu krūmus, rudenī palīdzu novākt ražu. Tā sapelnu sev pašam kartupeļus, burkānus un kāpostus ziemai un vēl kāds lats atlec “sirds drapēm”. Nekāda lielā peļņa jau nesanāk, bet tomēr! Taču – ko darīt ziemā, kā piepelnīties? Esmu izmēģinājis tradicionālo peļņas gūšanu ar zemledus makšķerēšanu, līdaku gūstīšanu un andelēšanu tirgū. Pārāk daudz pūļu un nav garantēts rezultāts. Citreiz izsalsti uz ledus stundām ilgi, bet no loma nekā. Tomēr nekas nespēj mani izsist no sliedēm. Tieši otrādi! “Katliņš” vāra ar divtik lielu sparu. Vietējā laikrakstā ievietoju sludinājumu ar nevainīgu tekstu - “Vajadzīga kompānija kaut vai blusu ķeršanai? Zvaniet! 29154916.”.

Un tad tikai sākās! Mans telefons sarka un bālēja, karsa un dzisa no pārpūles! Es biju trāpījis naglai uz galvas. Jūs pat iedomāties nevarat, cik liels ir pieprasījums pēc tāda lieliska kompanjona, kāds esmu es. Protams, lielākoties pakalpoju pret samaksu, taču dažkārt arī par pliku velti. Kas gan var man liegt nodoties labdarībai. Sevišķi jau adventes laikā. Pagājušas vēl tikai pāris nedēļas pēc sludinājuma publicēšanas laikrakstā bet jau esmu saņēmis desmitiem zvanu. Pats oriģinālākais pieteikums – kādai vecmāmuļai vajadzēja izpalīgu, kas pakasa muguru. Kālab gan ne? Ko neizdarīsi par pieciem latiem? Kāds bagāts vecis, kuram sūrās biznesa konkurences apstākļos nebija palicis pāri neviena paša drauga, gribēja, lai reizi nedēļā kopā ar viņu eju pērties pirtī, lai kopā sadzeram, uzdziedam un lai bārstu anekdotes. Par vienu tādu tikšanās reizi šis man maksā simtlatnieku! Bet kāda vecmāmuļa man maksā latu par katru reizi, kad izvedu pastaigā viņas suņuku. Savukārt viena jaunā māmiņa mani sauca palīgā nomainīt krānu virtuvē un salabot bērnam salauztās ragaviņas. To gan paveicu par velti. Gaidu vēl, kad kāds mani pasauks blusas ķert. Vēlams, lai tā būtu efektīga dāma labākajos gados. Tad gan ies vaļā rotaļa ar izģērbšanos!

Lietotāju raksti